Tā vēl nekad nav bijis, bet tagad būs – Mežaparka Lielās estrādes laukums, kurā parasti sēž Dziesmu svētku skatītāji vai ritmiski dīdās vasaras popkoncertu publika, pārtop par Jāņu kalnu, lai ar vērienīgu deju uzvedumu Lec, saulīte! svinētu saulgriežus. Nestrīdēsimies, kuri saulgrieži ir "īstie" – vai tajā naktī, kad ierasti svinam Līgosvētkus, vai pāris dienu agrāk. Izmantosim abas iespējas: vispirms 21. un 22. jūnijā plkst. 22 Mežaparkā (arī publiskajā ģenerālmēģinājumā 20. jūnijā plkst. 22) pasākumā Rīga 2014 saulgrieži izbaudīsim deju uzvedumu Lec, saulīte!, kurā 2300 dejotāju speciāli šim notikumam radītās mūzikas dzīvajā izpildījumā iejutīsies lauku sētā, lai svinētu dabas un dzīvības pilnbriedu. Tūlīt pēc tam – pēdējais laiks doties līgot uz laukiem.
Jaudīgi un kaislīgi
Jāņus svinēs mūsdienu cilvēki, te valdīs kaisle, uguns un auglība. Deju uzvedumā piedalīsies 60 vislabāko deju kolektīvu no visas Latvijas – tie ir A grupas deju ansambļi un vidējās paaudzes deju kolektīvi, kuri skatēs pirms iepriekšējās vasaras Dziesmu un deju svētkiem ieguvuši augstāko pakāpi. Skatītāji uzvedumā nolūkosies no Dziesmu svētku kopkora rindām, kurās pa vidu publikai izvietosies arī pustūkstotis kora dziedātāju. Uzvedumu krāšņos solisti – etnodziedātāja Kristīne Kārkle- Puriņa, koklētāja Laima Jansone, Lec, saulīte! orķestris ar pašu mūzikas autoru Raimondu Tigulu priekšgalā, kā arī bungu un dūdu grupa Auļi. Uzveduma mākslinieciskais vadītājs ir Jānis Ērglis, režisors – Elmārs Seņkovs, komponists – Raimonds Tiguls, scenārija un tekstu autore – Rasa Bugavičute, deju horeogrāfi – Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, scenogrāfs – Reinis Suhanovs, tērpu māksliniece – Evija Dāboliņa, diriģenti – Ints Teterovskis, Jānis Ozols un Māris Sirmais, kurš arī dejotājiem liek dziedāt jau par YouTube hitu kļuvušo noslēguma dziesmu Lec, saulīte!.
Bez gaišām bizēm
Rādās, ka top jaudīgs uzvedums. Mūzika un emocijas varētu sist augstu vilni – manīja jau pirmajos kopmēģinājumos Ķīpsalā, kuros dejotāji strādāja ar milzīgu atdevi un Tigula dziesmas dažus jaunus vīriešus pat saviļņoja līdz asarām. "Gada īsākajā naktī notiek māju un lopu pušķošana, aplīgošana, vainagu pīšana, ugunskuru kuršana, uguns rituāli, danči, meņģēšanās, saskatīšanās, pirtī iešana, auglības skrējiens, buršanās, papardes zieda meklēšana – tā pavadām un sagaidām saulīti. Bet mēs rādām XXI gadsimta saulgriežus," brīdina uzveduma režisors Elmārs Seņkovs. Svinēšanā ir iepīts ļoti vienkāršs mīlas stāsts par puisi un meiteni. "Par karstasinīgu meiteni. Tā nebūs klasiskā latviete ar gaišām bizēm. Tā būs ļoti temperamentīga, sarkanīga meitene, kurā Jānis iemīlas," režisors stāsta, ka uzvedums vēstīs par jaunu cilvēku atraisīšanos dialogā ar dabu.
"Dabas enerģija uzbudina cilvēku. Tā atver, atbrīvo, atkailina, līdz beidzot cilvēks ir brīvs un ir gatavs satikties ar otru dzimumu. Vīrietis meklē sievieti, un sieviete – vīrieti. Tad viņi satiekas, lai radītu, un ir skaistais miera mirklis, kad gaidām saulīti austam. Mans uzdevums bija atklāt latvietību caur Raimonda Tigula pasaules mūziku, caur Auļu ritmiem parādīt latviešu temperamentu. Nav tā, ka latvieši tikai sēdēja pie ugunskura un dziedāja gaudulīgas dziesmas. Mums, latviešiem, ar temperamentu, seksualitāti un brīvību viss ir kārtībā. Es to gribēju parādīt traku, dullu. Jaukt ārā visu pareizību, lai viss notiek brīvā plūsmā, nevis aizpogātiem krekliem un skaistos ornamentālos zīmējumos," atklāj Elmārs Seņkovs, neslēpdams, ka tik vērienīga uzveduma veidošana viņam esot liels pārbaudījums. "Pats esmu tipisks latvietis un nemīlu pūli. Gribu tā no maliņas paskatīties, apsēsties kalna galā un vērot, kā cilvēki svin. Galvenais ir dabūt šo neaprakstāmo sajūtu, ka tu esi brīvs, mierīgs un laimīgs dabas veselumā. Esmu tikai divas reizes Līgosvētkos sasniedzis šo sajūtu. Tā ir mīlestība pret visu. Mīlestība tevī ieplūst, un nevari saprast – no kurienes. Reiz no pirts kaili skrējām pa pļavu pa garu, asu zāli. Bija fenomenāla sajūta, bet, kad no rīta pamodāmies, kājas bija nobrāztas un mugura sarkana," stāsta Elmārs Seņkovs, kurš Jāņus svin Latgales laukos Zilupes pierobežā.
Siena laiks Jāņu kalnā
Mežaparka Jāņu kalnā jau tiek krauti 11 siena zārdi, pār kalnu vedīs lauku ceļš, ganīsies zirgi. Speciāli šim uzvedumam veidota visaptveroša uguns rituāla skulptūra un ūdens siena, kas radīs miglu. Tās aizsegā Mežaparka priedēs ziedēs papardes ziedi. "Centīsimies atklāt Jāņu mistēriju caur tiem spēkiem, ko mums devusi daba. Nozīmīga loma ir saulgriežu rituālu pamatiem – ugunij, ūdenim, zemei, zālei, zirgiem, gaismai, tumsai," scenogrāfs Reinis Suhanovs sola radīt vidi, kurā divās stundās varēs izdzīvot saulgriežu nakts noslēpumaino notikumu. Viņš dejotāju vidē ir savējais – pērnvasar veidojis Deju svētku scenogrāfiju Daugavas stadionā un arvien arī pats dejojis tautas deju kolektīvos, savulaik pat Latvijas Universitātes deju ansamblī Dancis, bet patlaban – vēl tikai šogad dzimtajā Kandavā izveidotajā vidējās paaudzes deju kolektīvā Ozolāji.
Mobilajā telefonā atskaņojot Raimonda Tigula mūzikas ierakstus, uzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis brīvdienās Ādažos skraida pa piemājas stadionu, uz savas ādas pārbaudot, cik taktīs var paspēt noskriet piecdesmit metru, lai tiktu līdz iemērītajam dejas laukumam. Tā viņš noskaidrojot, vai vajag pielikt vēl 16 taktis, lai varētu noskriet simt metru. "Jūtas uzbangos! Man šķiet, ka rezultāts būs pārsteidzošs un neparasts. Es ceru, ka spēsim radīt maģisku un neatkārtojamu sajūtu, ko varēs izbaudīt ikviens, – mūsdienīgs skatījums, kuram apakšā ir sendienu rituāls. Atšķirībā no Deju svētkiem uzvedumu neveidojam blokos, kurus nodejojuši daļa kolektīvu pēc tam ir brīvi līdz finālam. Šoreiz deju kolektīvu uzstāšanās ir izkaisīta visas izrādes gaitā, tas uzliek pienākumu iejusties scenārijā, iejusties tēlos. Man ir paveicies, ka mani kolēģi Agris Daņiļevičs un Jānis Purviņš paši ir bijuši lielu uzvedumu veidotāji ar milzīgu pieredzi, ar viņiem saprotos no pusvārda," Jānis Ērglis atklāj, kā kopīgi radītas 26 uzveduma dejas. Viņš pats iestudējis to daļu, kurā cilvēki iet pērties, kā arī vienu no skaistākajām uzveduma liriskajām dejām Rotā, meitiņa, uguņa plostu!.
Katrs dod sevi
"Galvenais bija, lai viņi neaiziet no sava rokraksta, no savas būtības, kurā viņi ir stipri, galvenais bija tieši dažādība," Jānis Ērglis sarunas ar kolēģiem sācis ar piekodināšanu: "Tikai, lūdzu, nesāciet sevi pārveidot!"
Tā viņš teicis arī Raimondam Tigulam, sarunā atzīstas pats komponists. Komponēt mūziku uzvedumam Lec, saulīte! viņš sācis pagājušo Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku pacēluma vilnī, kurā svētku dalībniekus un klausītājus uznesa noslēguma koncertā atskaņotā Raimonda Tigula dziesma Dod, dieviņi!. "Biju pārstrādājies un pārguris, bet tik iedvesmojošu atklāsmi, tik spēcīgu emocionālo lādiņu nekad nebiju piedzīvojis. Uz šī viļņa arī piekritu rakstīt deju uzvedumam, kuru veido mūsu trīs dejas guru. Bet es nevaru uzreiz sēsties pie klavierēm, pirms lielākiem darbiem man vajag ar šo ideju padzīvot, man ar šo domu jāsadraudzējas, jāsajūt." Komponists stāsta, ka viss tapis pamazām. Lai gan Raimondu Tigulu galvenokārt pazīstam kā nosvērtas, meditatīvas pasaules mūzikas radītāju un izpildītāju (arī šajā deju uzvedumā viņš skandinās savu meditatīvo, gigantiskam šķīvim līdzīgo skaņurīku hengu, kas lieliski iederas dabas vidē), uzvedumam tapuši arī īsti dejiski skaņdarbi, "lai var lēkt pa gaisu". Vairākās dejās un dziesmās valda maģisks rituāla spēks, liriskajās atkāpēs skanēs Laimas Jansones kokle. "Man palīdz tas, ka dzīvoju laukos. Pirmais, ko pamostoties redzu, ir mežs, putni, stirnas, zaķi. Uz saulgriežu laiku es skatos kā uz apļa noslēgumpunktu, kad viens posms ir aizvadīts un dabā sākas jauns posms. Mēs arī esam daļa no kosmosa, un tādos brīžos ir svarīgi pabūt ar sevi. Tāpēc man Jāņos nav obligāti vajadzīgs skaļš trādirīdis. Man ir bijuši arī tādi Jāņi, kad esmu viens, un man nemaz tāpēc nav skumji," rāmi teic komponists, tikai brīdi iebraucis Rīgā no Talsiem.
Svarīgi: ERGO aicina pasākuma apmeklētājus uz uzvedumu ierasties ar velosipēdiem un piedāvā iespēju tos atstāt apsargātā un apdrošinātā bezmaksas velonovietnē.
Deju uzvedums Lec, saulīte!
Mežaparka Lielajā estrādē 20. jūnijā (ģenerālmēģinājums), 21. un 22. jūnijā plkst. 22 (ieeja no plkst. 20).
Biļetes EUR 10–35, Biļešu serviss, arī Rīgas 2014 kultūras vasarnīcā Esplanāde