"Mana varoņa drāma ir tā pati, kas būs visiem izrādes skatītājiem: ko darīt situācijā, kad likums tev saka vienu, bet vai nu tava sirdsapziņa, vai veselais saprāts – kaut ko citu. Un šajā gadījumā likums nav nepamatots vai tikai ķekša pēc, jo tas ir balstīts uz ļoti svarīgiem principiem, pēc kādiem mēs sabiedrībā dzīvojam. Teroristi – cilvēki, kas grib darīt ļaunu, – spēj izmantot šos likumus pret mums pašiem, nostādot mūs šādu dilemmu priekšā, kad veselais saprāts liek mums atteikties no mūsu principiem," saka aktieris Kaspars Aniņš. Viņš režisora Valtera Sīļa iestudētajā izrādē Terors atveido apsūdzēto, aviācijas drošības ekspertu, kurš pieņēmis lēmumu notriekt teroristu nolaupītu lidmašīnu, kurā atrodas 164 nevainīgi pilsoņi un kura ir ceļā uz Minhenes stadionu, kurā tobrīd ir 70 000 cilvēku. Vai viņa lēmums bija vienīgā pareizā rīcība? Un kas dod tiesības izlemt, kuru cilvēku dzīvības ir vērtīgākas?
Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē iestudētā Ferdinanda fon Šīraha luga atbildi nesniedz, stāsta K. Aniņš: "Galvenais vārds tiek dots skatītājiem, un tā, man liekas, ir izrādes galvenā vērtība. Mūsu mērķis ir nodot skatītājam šo stafetes kociņu, iekustināt viņu ar šo domāšanas procesu, atstāt viņu ar šiem jautājumiem. Bet padomāt par tiem, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi un ļoti vērtīgi."
K. Aniņš uz skatuves darbojas kopā ar saviem teātra kolēģiem – Ivaru Kļavinski, Daigu Kažociņu, Voldemāru Šoriņu, Sanitu Paulu, Egilu Melbārdi u. c. Savukārt skatītājiem uzticēta zvērināto loma, kuri tiesas procesā pieņem gala lēmumu. Tas nozīmē, ka izrādei ir iespējami atšķirīgi fināli. "Nav gluži tā, ka bezatbildīgi noveļam visu atbildību uz skatītāju, jo arī paši par šiem jautājumiem esam ļoti daudz domājuši un diskutējuši, un mūsu pašu domas ir mainījušās no vienas puses uz otru un tad atkal atpakaļ," K. Aniņš atklāj. Taču daudz svarīgāk licies mēģināt izrādē skarto dilemmu iezīmēt, maksimāli saglabājot neitralitāti – lai skatītājam būtu spēcīga argumentācija katram no lēmuma variantiem. "Lai viņš pilnvērtīgi varētu iziet sevī to izšķiršanās ceļu," piebilst K. Aniņš.
Viņš atzīst, ka arī pašam izrādes tapšanas gaitā viedoklis mainījies. Tiesa, aktiera profesija liek intensīvi meklēt sava varoņa rīcības pamatojumu, turklāt aizdomāties viena vai otra lēmuma virzienā iespējams ļoti tālu. "Taču beigās tāpat pilnīgi baltas vai melnas atbildes nav. Vismaz priekš manis izrādes beigu spriedumam ir nelāga piegarša jebkurā gadījumā."
Tuvākās izrādes – šovakar, 4., 13., 19., 28. oktobrī.