"Lugu rakstīšana ir aizraujošs process. Tā ir iespēja nonākt kādā citā pasaulē, situācijā un par to uzzināt daudz jauna," saka dramaturgs Jānis Balodis. Viņa darbi iestudēti vairākos teātros Latvijā, viņš saņēmis divas Spēlmaņu nakts balvas, vairākkārt tām arī nominēts, tāpat darbojies kā scenārists filmām, performancēm. Uz jautājumu, cik daudz lugu jau uzrakstīts, viņš atbild diplomātiski: "Nav maz, tā būtu precīzāk. Lugu rakstīšana ir tas, ko esmu mācījies, kas man patīk, tas, ko protu." Jānim lugu tapšana ir komandas darbs. "Vispirms satiec daudz cilvēku, kas kaut ko pastāsta un ieved dziļāk pasaulē, par ko tobrīd interesējos. Nākamais posms – kad satiecies ar māksliniekiem, kuri arī piedalās procesā, lai luga taptu skatāma. Un katru reizi ir savādāk. Kādreiz viss izdodas viegli un ātri, bet citreiz jāpārvar arī grūtības. Bet tad ir gandarījums, ja izdodas atklāt jaunu stāstu, ieraudzīt jaunu pasauli un nodot to ziņu arī citiem. Un tad jau atkal ir nākamā pakāpe – vai viņi to atrod interesantu esam," radošo procesu izstāsta dramaturgs. Viņš pats šobrīd uzturas Dailes teātrī, kur režisors Mārtiņš Eihe iestudē viņa lugu Mana māsa.
Stāsts ir par divām māsām – Ilzi un Ievu. Ilzei ir 26, Ievai – 31 gads. Ilze ir talantīga un veiksmīga. Viņai ir laba izglītība un vēl labāks darbs. Ievai nav nekā no tā visa, jo pēdējos 16 savas dzīves gadus viņa pavadījusi sociālās aprūpes centrā cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Pienāk brīdis, kad jaunākajai māsai jāuzņemas rūpes par vecāko… Un labi nodomi sastopas ar vēl nepieredzētām grūtībām, vilšanos, lepnumu un paštaisnumu. "Tas ir dzīvesstāsts. Radošās komandas kopīgi izstrādāta un meklēta izrāde. Katrs ir paņēmis šai fabulai kaut ko no dzīves. Un svarīgi – kā tas tieši notiek. Es uzsveru vārdu – KĀ. Tas bija iepazīšanās darbs, tikšanās ar cilvēkiem, kuri strādā ar tiem, kam ir garīgās veselības problēmas, tikšanās arī ar pašiem cilvēkiem, kam ir šādas problēmas. Es jautāju, vēroju, klausījos," skaidro Jānis.
Izrādē māsu lomās darbojas Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Ieva Segliņa. Dramaturgi mēdz rakstīt lugu konkrētiem aktieriem, bet šis nav tas gadījums. "Samainīju lugas varoņu vārdus vietām ar aktrišu vārdiem. Vienā brīdī man likās, ka tas varētu būt svarīgi. Esmu ļoti priecīgs strādāt ar viņām kopā, lasīt materiālu, apspriest, domāt. Process ir radošs," saka J. Balodis.
Luga Mana māsa skatuves versijā nodēvēta par "neiespējamu ceļojumu 1 daļā". Anotācijā teikts, ka "šis ir totāli brīvprātīgs projekts, kurā divas Dailes teātra aktrises labprātīgi ļaujas eksperimentam, kopā ar izrādes režisoru un dramaturgu apkopojot stāstus no dažādu cilvēku dzīves pieredzes". Pirmizrāde – 5. februārī, nākamās izrādes – 10., 15. februārī.