"Kopā izdomājām, veidojām un spēlējam," tā par projekta Brīvtelpa (Freiraum) ietvaros tapušo izrādi Escape Room: mīts par brīvību saka tās aktieris un līdzautors Artūrs Čukurs. Projekta iniciators ir Gētes institūts, kas visās valstīs, kurās darbojas (kopumā 38), kopā ar partneriem – māksliniekiem un sabiedriski aktīviem cilvēkiem – mēģinās pētīt, kas notiek ar brīvību Eiropas pilsētās.
Kas ir brīvība? "Viss radošais process izrādes tapšanas gaitā bija mēģinājums atbildēt uz šo jautājumu. Darbojāmies ļoti demokrātiskā veidā. Radošajai komandai nebija stingras struktūras, un lēmumi tika pieņemti, kopā diskutējot un vienojoties, uzklausot citam citu. Tā lielākā atziņa, ko guvu: demokrātija nodrošina brīvību, bet tikai tad, ja mēs spējam darboties kopā." Tie, kas darbojas kopā Ģertrūdes ielas teātrī skatāmajā izrādē, ir Agate Bankava, Laila Burāne, Artūrs Čukurs, Mārtiņš Eihe, Ieva Kauliņa. "Savācāmies līdzīgi domājošie, kuriem šī tēma likās interesanta, kuri vēlas par to runāt un kuriem ir svarīgi par to izteikties saistībā ar mūsdienu sabiedriskajiem un politiskajiem notikumiem."
Lai uz mūsdienām paskatītos no malas, izrādes izejas pozīcija ir sengrieķu mīts par Mīnotaura labirintu. Artūrs Čukurs atgādina stāstu: "Lai uzturētu mieru starp karojošajām valstīm, Atēnu iedzīvotājiem uz Krētu ik gadu jāsūta septiņi zēni un septiņas meitenes. Viņus ieved labirintā, kur tos aprij briesmonis ar vērša galvu un cilvēka ķermeni Mīnotaurs. Varonis Tēsejs nolemj izbeigt nežēlīgo asinsizliešanu un ar Mīnotaura pusmāsas Ariadnes palīdzību nokauj briesmoni." "Mīts nav pašmērķis, bet iespēja palūkoties, kādas problēmas iekodētas senajā mītā un kas ir aktuāls šodien," saka Artūrs Čukurs.
Izrādes forma ir neparasta – Escape Room ir izlaušanās spēle, kurā, lai turpinātu virzīties uz priekšu, tiek meklēta atbilde uz jautājumu: kad mēs esam brīvi? "Izrāde/spēle mudina skatītājus piedalīties," skaidro Artūrs Čukurs. Skatītājam ir iespēja padomāt, kā viņš pats tiktu ārā no šī labirinta, kas ir kavēkļi un to iemesli – personīgie un domāšanas strupceļi, sabiedrības viedoklis. Skatītājs vistiešākajā mērā šoreiz var ietekmēt izrādes gaitu – kā tiks turpināts ceļš. Katrai izvēlei ir svars, taču novirzīties no ierastā ceļa kļūs arvien grūtāk. Bet ko tad, ja skatītāji klusēs? Artūrs Čukurs saprot, ka publika var piedalīties tik daudz, cik vēlas. "Viss atkarīgs no cilvēkiem, viņu sajūtām un vēlmes runāt. Ceram, ka varēsim diskutēt, tā noskaidrojot kaut ko vairāk. Mēs nemēģinām pateikt skatītājiem priekšā. Cilvēks ir brīvs, ja pats izdara izvēles un mēģina atrisināt sev svarīgus jautājumus.""
Nākamās izrādes Ģertrūdes ielas teātrī – 11. un 12. aprīlī.