Kristaps Kalns

Māra Ķimele: "Māksla vieš cerības un ticību tam, ka varētu būt kaut kāda jēga un likumsakarība. Visbrīnišķīgākais ir tas, ka māksla apliecina šo dzīvības klātbūtni un nepārtrauktību itin visā."

Bezdibenī ar lampiņu

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

11 komentāri

29. marts, 2018, 20:07

Mark Roccabruna

Paziņojums, kas varētu jūs interesēt, vai arī jums ir nepieciešams biznesa / personīgais aizdevums? Mēs piedāvājam kredītu ar 3% procentu likmi, ja vēlaties, sazinieties ar Mark Roccabruna par savu aizdevumu, e-pastu: [email protected]. hipotekārais kredīts, individuālais aizdevums, automašīnas aizdevums, studentu aizdevums, biznesa aizdevums Lai iegūtu informāciju, sazinieties ar: e-pastu: [email protected]

Atbildēt
0
0

18. februāris, 2018, 17:39

Taisnības dēļ, ja tāda būtu

Kamēr Hermanis stāv, aizkavējies savā Slavas alejā, Ķimelei vajadzēja būt kā JRT vadītājai ( pat, ja tikai uz laiku). Bet uz kāda pamata tad Hermanim naudu noskaitītu. Tagad Barišņikovam Latvijas pilsonība, nu patiesi to Brodski var ieskaitīt kā JRT mantu, aizbrauks uz ASV, dolāri pa reni ripos, gan jau vēl kādam no vadības. "Ak, svētais prieks kāds nu man sirdī valda"- "Tanheizers". Un kamēr Tēss atkal klaiņo, Meita dabū balvu, citādi kā ausis neredzētu. Apsveicu, ir pelnījusi, no Hermaņa atvēlētajās laika spraugās.

Atbildēt
11
0

20. februāris, 2018, 12:26

vēsturiski ir citādi

Ja neskatās pēc posteņiem, tad Ķimele ir Māte, bet Hermanis Dēls (skolnieks).

18. februāris, 2018, 16:31

Sazinkas

Dzīves jēga ir dzīvot, tik vienkārši. Bet par tiem uztvērējiem ir interesanti - man arī Trīne ir par raupju (par prastu, teiksim tā), bet tai pat laikā Vecene ir ok. To pašu Otello, kad skatījos pirmo reizi, nu tā - 50/50, nezin kāpēc pēc krietna laika aizgāju otrreiz - wow, fantastiski. Tā kā nekas nav statisks, tas skaistums te parādās, te pazūd, var būt un var arī nebūt. Kā brīnums, kā negaidīta atklāsme, kā netverams mirklis.

Atbildēt
4
1

19. februāris, 2018, 10:49

Sazinkas Vecenei

Neapšaubu, katram režisoram ir vairāk un mazāk izdevušies darbi.

19. februāris, 2018, 10:34

Vecene< Sazinkam

Mēs te nu sākam līdzināties tām latvju postpadomju kritiķēm- sadzenam mietus grīdā un aizejam zeltā margodami. Paliekam bez dibena ar savām lampiņām. Vēlos piebilst, ka Nastavševs jau tagad sevi pašcitē, izrādēs pats gari dzied savas dziesmas, diemžēl, gausinādams jau tā neritošo darbību. Un faktiski ar narcisisku ievirzi lasa un lasa SAVU savāda cilvēka dienasgrāmatu. "Trīs māsas" nesanāk. Elmārs Seņkovs ir dziļš režisors, kurš par pamatu tomēr ņem autora darbus. Vairākkārt esmu skatījis "Raudupieti", "Indrānus" Krievu teātrī, kur kā reti kad nemaz nejuta salkano raudulību, kas ierasta pie latviešiem, "Meža pīli", kur ik epizode ar nozīmi un "Ezeriņu", izrādās ATKLĀJA izcilu autoru, aizmirstu literātu Jāni Ezeriņu burvīgā tēlainībā, kas, manprāt, ir mākslas pamats. Bet nu "Trīnē" par prieku gardēdēm spalvas put..."Simtu svārku mugurā, vējš pūš d..."

18. februāris, 2018, 21:27

Sazinkas Vecenei

Protams, zinu, ka Vecene ir Nastavševam, es to minēju kā piemēru tam, ka tādām izrādēm kā Vecene un Melnā sperma (abas Nastavševam) man pēc būtības vajadzētu nepatikt, taču paradoksālā kārtā ļoti patīk. Toties Trīnes grēki un Mans nabaga tēvs (abas Seņkovam) nepatīk. Un doma tāda, ka kādam sanāk skaisti nobalansēt uz gaumes / bezgaumības robežas un kādam ne.

18. februāris, 2018, 17:15

Vecene

ir Nastavševam. Bet ar izrādēm šodienas latviešu teātrī tā var būt, ka 2 cilvēki noskatās vienu izrādi, bet saruna nesanāk, jo katrs redzējis kaut ko citu. Kvalitātes neiedomājama atšķirība. Par atklāsmēm runājot, grūti atcerēties kad tāda bijusi. Jo vairāk esi apguvis, ir ar ko salīdzināt, jo tukšāka tā šodienīgā māksla var šķist. Baiba Broka kā Aspazija, lūk, atklāsme, prieks, gandarījums it kā pats ko labu būtu padarījis.Bet slavināt visu, kas JRT ir neprāts, vienkārši publika pieradināta un kā katram t. ir sava, turklāt organizēta slavināšana līdz nelabumam no dzimšanas.

17. februāris, 2018, 14:50

kas MAN ir/ nav

Būtu licies mierā, ja ne Māra Ķimele no "grupas" Savējie sapratīs sākusi slavēt un izcelt kā piemēru "Trīni". Var būt visādi- citam patīk melnais humors, citam jautrošanās ar šizofrēniskām izpausmēm utt. Liegts taču nav nekas. Skaidrs, ka skolotāja ceļ SAVU skolnieku un arī t6agad jau kolēģi KA, citureiz atkal viņš atdarīs. Un "Trīne" jūsminājusi gan Radzobi, gan Čakari, gan...Čapajevu... Kāpēc ne, ja ietiek zālē par baltu velti, galvenais lai viņām būtu interesanti. Mums visi sakārtojušies pēc statusa. (Tik daudz zvaigžņu, ka nav ko d...t pasūtīt.) Bet, ja atnāk ģimene ( 4 cilvēki), bet biļete maksā 25 eur, tad skāde par 100, smiekli vairs kaut kā nenāk. Ne tā kā kad Ķimele zālē sēž un, atvainojos, zviedz viena pati, bet publika skatās un to zviedzēju, ne vairs uz skatuves notiekošo.

Atbildēt
7
2

17. februāris, 2018, 15:14

vēl

Kauna man nav un spītīgs esmu. Redzēju gan ģeniālo "Otello" ar Ķimeles favorītu Nikolaju tituļlomā un ar Keiša acu bolīšanos, bet saku: štrunts tur bija un nekas pāri nepalika. Mani fascinēja Strindberga "Tēvs". Ko nu? Beigšu. Tikai lai Seņkovs un Ķimele izskaidro kaut vai vienu- kāpēc Mazbērzos vajadzīga kalpone invalīde, kas kā apbūbējis teftelis valstās pa zemi. Jums nāk smiekli, man ne. Un vēl daudziem nenāk un nenāks, jo "Trīne" ir pamatīga cūcība, kas radusies aiz slinkuma sameklēt patiešām delartisku komēdiju. Vai ar to Seņkovs tiktu galā? Foršāk, efektīgāk izākstīt Blaumani. Nu, Čehovs jau arī dabūjis pa mizu. Un tā tas ir gājis un tā tas ies- pa priekšu šķidris, no pakaļas...

17. februāris, 2018, 14:59

turpin.

"Visur viņi ir ieraudzījuši skaistumu, kuru mēs, vienkārši garāmgājēji, neieraudzītu. Es arī ne." Un es nepavisam. Un arī Aijas Zariņas māksla var patikt, bet var arī šķist infantila, kad pieaugusi sieviete pretendē uz bērna skatījumu. Bērns pieiet pie mājas sienas, kur tas Aijas kaķis uzzīmēts un novērtē, pielicis pirkstu vienā vietā: šite kaķim nāk sūdi ārā." Rainim nupat jubileju "godam"atzīmēja, kur Serebreņņikovs ar Zoli pāri par latviešīem ieņirdza "Raiņa sapņos". Daudzi ģība. Bet man Ķimeles "Aspazija" ar lielisko Broku vienīgā šķita ar jubilejas nozīmi.