Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Serenāde un Carmina Burana dejā. Baleta jauniestudējumā – XX un XXI gs. klasika vienā vakarā

Latvijas Nacionālā baleta simtgades mēnesi sāks iestudējuma Serenāde. Carmina Burana pirmizrāde 5. novembrī plkst. 19.00.

Balets Serenāde iepazīstinās ar izcilā XX gs. horeogrāfa Džordža Balančina daiļradi, savukārt Carmina Burana būs atkalsatikšanās ar mūsdienu horeogrāfu Edvardu Klugu un viņa komandu (scenogrāfu Marko Japeļu, kostīmu mākslinieku Leo Kulašu un gaismu mākslinieku Tomašu Premzlu), kurus Latvijā iepazinām baleta Pērs Gints iestudējumā. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, diriģents – Kaspars Ādamsons.

"Jau sen biju vēlējies mūsu baleta repertuāru papildināt gan ar kādu no leģendārā Džordža Balančina horeogrāfijām, gan Karla Orfa oratoriju Carmina Burana. Šoreiz zvaigznes ir sakritušas veiksmīgi: esam uzdrīkstējušies iestudēt Balančina Serenādi, un Latvijas skatītājiem jau pazīstamais horeogrāfs Edvards Klugs ir iestudējis ļoti interesantu, laikmetīgu Carmina Burana versiju. Tā ir mūsu trupai ļoti piemērota, pašlaik aktuāla horeogrāfija," saka Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

Džordžs Balančins ir neoklasiskā baleta pamatlicējs. Pagājušā gadsimta 20. gados viņš bija Sergeja Djagiļeva Ballets Russes horeogrāfs, bet 1934. gadā viņa dibinātā Amerikas Baleta skola pavēra iespēju klasiskā baleta attīstībai ASV. 1948. gadā nodibinājis Ņujorkas Pilsētas baletu, Balančins līdz mūža beigām 1983. gadā bija tā mākslinieciskais vadītājs un horeogrāfs. Viņš ir darbojies arī Brodvejas un Holivudas projektos, operā un televīzijā. Visbiežāk izpildīto Balančina baletu – Pētera Čaikovska Serenādes (stīgu orķestrim) horeogrāfisko interpretāciju – pirmie izdejoja Amerikas Baleta skolas audzēkņi 1934. gadā. Pie mums to iestudē inscenētāja Vikija Bromberga-Psihojosa. Dejo Jūlija Brauere, Sabīne Strokša, Jolanta Lubēja, Annija Kopštāle, Alise Prudāne-Spridzāne, Ieva Rācene, Filips Fedulovs, Raimonds Martinovs, Viktors Seiko, Dariuss Florians Katana u. c.

Vācu komponista Karla Orfa (1895–1982) leģendārās oratorijas Carmina Burana centrālais simbols ir likteņa rats, kas griežas, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga balets, kura pirmizrāde notika Kanādas Lielajā baletā Monreālā 2019. gada oktobrī, norisinās aplī. Dejo Latvijas Nacionālā baleta mākslinieki, grandiozajā iestudējumā dzied Operas koris un solisti Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva, Mihails Čuļpajevs un Rinalds Kandalincevs.

Nākamās izrādes – 6. un 16. novembrī un 16. decembrī.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja