Ārkārtējība ir kļuvusi par jauno normālību – jau otro gadu teātra process ir pandēmijas saplosīts. 2021. gada pirmizrāžu datumus teātra vēsturniekiem nākotnē būs neiespējami sistematizēt, jo dažām izrādēm tie ir trīs: oficiāli izsludinātais, bez publikas notikušais, atkārtoti izsludinātais (kurš arī varbūt nenotika). Neiespējami novilkt robežas starp sezonām, jo visdrošāk bijis spēlēt vasarā, un katrs glābies, kā varējis. Lielie valsts teātri gada pirmajā pusē sastrādājuši daudz izrāžu, kuras tikai pamazām rudenī tiek laistas tautās, bet, tā kā tās tiek spēlētas reti, īstu dzīvību izdevies iegūt tikai dažām. Dailes Smiļģim un Degunradžiem, Nacionālā teātra Sapnim vasaras naktī un Svešiniekiem vilcienā, Jaunā Rīgas teātra Krizantēmām, Liepājas 1 000 000 labu lietu, Valmieras Nākošpavasar, Daugavpils Tumšajiem briežiem… noteikti vēl kādam darbam, ko pagaidām tā arī nav izdevies noskatīties.
Vairāk nekā jebkad agrāk teātrī kopumā aktualizējies jautājums, kāpēc konkrētais materiāls iestudēts tieši tagad un šeit, kāpēc ļoti plaša piedāvājuma un augstu biļešu cenu apstākļos skatītājam būtu jāiet uz to vai citu teātra izrādīšanas namu. Tāpēc lielākais prieks ir par tiem procesiem, ko stimulējis tieši šis klasiskam teātrim nelabvēlīgais laiks. Visvairāk par tiem dažādajiem projektiem, kas apzināti iet laukā no teātra ēkas, pat zināmas vietas ļauj ieraudzīt kā pirmo reizi un aktivizē ne tikai skatītāja emocionālo un intelektuālo uztveri, bet arī fizisko ķermeni, liekot staigāt, klausīties, orientēties, aptaustīt. No piedzīvotajiem šāda formāta darbiem visnoturīgāko iespaidu radīja Kvadrifrona projekts Rīgas ļerpatas hronika un Jāņa Baloža Nekad nezūdošās Pārdaugavas, no nepaspētajiem – cerams, arī nākamvasar Valmierā notiks vasaras festivāls, Liepājā – Kristīnes Brīniņas un Liepājas jauno aktieru Upe, Rēzeknē – Mārtiņa Eihes, Kristas Burānes un plaša aktieru ansambļa Mans kaimiņš ebrejs.
Labi, ka epidemioloģiski neprognozējamiem apstākļiem jau otro reizi spējusi radoši pielāgoties Spēlmaņu nakts, kuras nomināciju liste pagājušogad un balvu sadalījums šogad uzrāda ļoti daudzveidīgu Latvijas teātra ainu. Mazie nevalstiskie teātri enerģiski kāpj uz lielo valsts teātru papēžiem, nodrošinot būtiskāko jebkuras attīstības priekšnoteikumu – konkurenci un dažādību. Neatkarīgi no balvām vai to trūkuma ir vērts atrast skatīšanās laiku Dirty Deal Teatro izrādei Konklāvs, Ģertrūdes ielas teātra Nasing spešal un Kontaktam un Kvadrifrona darbam Nēmiz pǟl!.
Un vēl šis ir bijis īpašs gads Latvijas augstskolu skatuves mākslas studijās. Lielu daļu mācību laika pavadot Zoom un individuālās nodarbībās, Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmas absolvējuši trīspadsmit režisori, trīspadsmit aktieri un deviņpadsmit laikmetīgās dejas horeogrāfi, vēl vairāki režisori un dramaturgi tikuši pie maģistra diploma. Liepājas Universitātes aktierkursu beiguši desmit, Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas maģistrantūras teātra zinātnes specializāciju – pieci studenti. Pulciņš jaunu vārdu piebiedrojies arī scenogrāfu kopienai. Latvijas teātrim pilnīgi noteikti ir rītdiena.