Klusumā griežas kvadrātveida skatuve, uz kuras dēļu grīdas trīspadsmit sievietes mēmi strādā savus darbus. Kura dauza grīdsegu, kura izspiež izmazgātu veļu uz ruļļa, kura slauka grīdu un griestus ar zaru slotu. Tērpušās Kristīnes Pasternakas XVIII gadsimta tērpos (katrs no tiem ir mākslas darbs), sievietes klusi un apņēmīgi, gribas teikt – nenovēršami, dara to, kas katrai ir darāms.
Spraiga tiesas drāma
Britu dramaturģes Lūsijas Kirkvudas lugai Debesjums/The Welkin ir gredzenveida kompozīcija, un režisors Valters Sīlis Nacionālā teātra izrādē to ir saglabājis. Tāpat noticis Londonas Nacionālā teātra pirmizrādē 2020. gadā. Latvijas Nacionālā teātra iestudējuma radošā komanda arī ir izturējusies pret Kirkvudas tekstu ar dziļu pietāti, tas nav mainīts vai īsināts, lielākoties ievērotas arī remarkas.
Kirkvudas tiesas drāma ir spēcīga un mazliet atgādina Artura Millera Salemas raganas. Darbība Debesjumā risinās XVIII gadsimta vidū (izņemot pašas lugas beigas, bet neatklāšu sižetu). Divpadsmit zvērinātās sievietes ir sapulcinātas vienā telpā, lai noskaidrotu, vai apsūdzētā ir vai nav stāvoklī – tas paglābtu viņu no pakāršanas par slepkavību. Ir daudz norāžu uz laikmetu, piemēram, sieviešu apsēstība ar burvestībām: viena redz, kā pa gaisu lidinās krūka, cita redz velnu sievietes veidolā. Tiek sniegti saimniecībā noderīgi padomi, piemēram, lai izmazgātu sviedru traipus, ūdenim jāpievieno mīzali. Skatuves ripa, Edgara Raginska daudzslāņainajai, ievelkošajai un atmosfēru sabiezinošajai mūzikai skanot, griežas visu laiku, ļaujot aplūkot dažādās grupās sastājušās aktrises un noklausīties viņu dažādās sarunas.
Pateicoties trīspadsmit aktrišu jaudai, izrādi ir nerimstoši interesanti skatīties kā detektīvstāstu, kurā katrās desmit minūtēs atklājas negaidīts pavērsiens. Kaspars Aniņš un Romāns Bargais šai kompānijā ienes maskulīnu rūpju un vardarbības noti. Vardarbība, sieviešu beztiesiskums, vīrietim pakārtotā loma un t. s. "sieviešu darbi" ir Kirkvudas lugas tēmas, kas izskan atkārtoti un kādubrīd, īpaši finālā, jau par daudz tieši un acīmredzami, izskatoties pēc sieviešu tiesību mācībstundas.
Augšup kalnā
Režisors Valters Sīlis ir dramaturģes domubiedrs. Kirkvudas feministiskie uzskati par sievieti, kura XVIII gadsimta vidū mēģina uzturēt savu pašapziņu, būdama pilnībā atkarīga no ģimenes galvas – vīrieša –, iemiesojas visai oriģinālā versijā, kur lai nu ko, bet vājumu sievietēm nevar inkriminēt. Visas divpadsmit zvērinātās un arī apsūdzētā, kā arī upura māte lēdija Vaksa Daigas Kažociņas noslēpumainajā atveidā (šai un Helēnas Ludlovas lomā abas mainās ar Eviju Krūzi) ir izdzīvotājas un cīnītājas. Viņas dzīvē ir gājušas cauri pārbaudījumiem, kas prasa neiedomājamu spēku. Evijas Krūzes iekšupvērstajai Helēnai bijuši divpadsmit spontānie aborti, par spīti milzīgai vilkmei kļūt par māti. Indras Burkovskas dzīvesgudrā Sāra Smita dzemdējusi divdesmit vienu bērnu. Vairākas cieš no garīgiem traucējumiem (kurus noraksta uz burvestībām), Daces Bonātes ekstravertajai Judītei ir smaga menopauzes norise.
Viena no galvenajām varonēm – atraitne un profesionāla vecmāte Elizabeta –, pieņemot dzemdības, pēdējo pāris mēnešu laikā pieredzējusi padsmit zīdainīšu nāvi. "Nē, Dievu viņi nevainos. Neviens nevainos Dievu, ja pa rokai ir sieviete, kuru vainot," saka Maijas Doveikas stiprā, kā viesulis aizrautīgā, drusku brutālā Elizabeta, vēl viena pērle aktrises spožajā karjerā. Pat viņas mazā meita dzīvīgajā Grētas Eglienas atveidā (šai lomā arī Daniela Voiškune) ir spiesta pārņemt smagos darbus, kad mamma dodas uz tiesu, – meitai būs jāturpina kult sviestu un jāizžauj smagā veļa.
Līdzās XVIII gadsimta atmosfērai – šo dienas pieskārieni. Elizabetes Skrastiņas raupjā, kareivīgā, bet dziļi ievainotā apsūdzētā Sallija (lieliska jaunās aktrises loma!) ar upuri spēlē "lidmašīnas" (lugā – "lidināšanos"). Otrajā cēlienā, tuvojoties atrisinājumam, kā tas lugā noteikts, arī izrādē visas sievietes vienojas Keitas Bušas dziesmā Running Up That Hill (A Deal with God). "Ja vien spētu, es noslēgtu darījumu ar Dievu un panāktu, ka mēs apmaināmies vietām," – dziesma ir jaudīgs brīdis izrādē.
Skopajā, Oskara Pauliņa atjautīgi izstrādātajā apgaismojumā, kas atgādina sveču gaismu, visām sievietēm ir jāatrod patiesības grauds izdomājumu, apvainojumu un neticamas cietsirdības pilnajā, aukstajā istabā. Izrādē un lugā pamazām atklājas visu sieviešu dzīvesstāsti un vairāki noslēpumi. Katra aktrise ir rūpīgi izstrādājusi sava tēla biogrāfiju, un pilnīgi visām ir interesanti sekot. Tas tur skatītāju spriedzē visas trīsarpus stundas. Par spīti pārlieku didaktiskajam, jau lugā ierakstītajam finālam, pēc izrādes ir laba pēcgarša un ir atmodināta sieviešu solidaritātes sajūta.
Debesjums
Nacionālā teātra Lielajā zālē 22.II, 3.III plkst. 19, 18.III plkst. 18
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 9–30