Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Izstāžu Augusts un Latgales rapsodija recenzija. Prasme izjust dzīvi

Galerijā Māksla XO ir aplūkojamas divas ievērības cienīgas personālizstādes. Šoreiz viena no tām, pieteikta ar globālu tvērienu, mani pavisam negaidīti aizrāva personiski, savukārt otra risina savai ģimenei personiski interesantus jautājumus, kas visus intriģē, pateicoties dzimtas labajai slavai

Izstāde, kas, patiesības labad jāatzīst, pārāk nevilinātu tīri formālā izpildījuma dēļ, ir Annas Heinrihsones Augusts. To veido Heinrihsonu ģimenes albuma iedvesmoti gleznojumi, kuru galvenā varone šoreiz ir mākslinieces vecmāmiņa pa tēva līniju. 40 miniatūru darbu – ar jauku nostalģijas patinu klātu fotogrāfiju pārgleznojumi – secīgi turpina Annas Heinrihsones pēdējo gadu aizraušanos ar vecuma pētīšanu, kas nu jau ir uzskatāma par noturīgu tēmu viņas glezniecībā.

Spriežot pēc izstādē redzamā, Annas vecmāmiņa Vilma ir bijusi visai izteiksmīga, enerģiska dāma, kuras vitalitāte strāvo pat no bērnišķīgas neveiklības stilistikā ieturētajiem gleznojumiem. Interesantākais tajos ir rēgainā noskaņa, kas rodas, kad mēģina restaurēt sen notverto ainu sižetus. Māksliniece to raksturo šādi: "Sīki skrāpējumi atmiņā. Slepus fiksētas ainas, kas kaut ko nozīmē tikai tās dalībniekiem. It kā starp krūmiem, it kā starp ainavu... Tie, kuri šobrīd jau miruši, tur gatavojas baudīt dzīvi. Un pretim sejas, kas visu to saglabājušas savās rievās, starp dzīvību un nāvi, karājoties atmiņās augusta mēnesī kaut kad sen atpakaļ."

Kaut arī ideja gleznot savu mīļo aizgājušo tuvinieku dzīvi, pētot viņu fotoalbumus, ne tuvu nav nekas jauns un neredzēts (Latvijā to, šķiet, aizsāka Inga Meldere 2008. gadā), nevaru iedomāties iemeslu, kāpēc lai ar to neturpinātu aizrautīgi nodarboties, izzinot, iztēlojoties un saprotot aizgājušo laiku un personības. Īpaši tādēļ, ka – ja tic fotogrāfijām – ļaudis pirms pusgadsimta laikam tiešām ievērojami labāk nekā mēs šodien prata izjust dzīvi.

Tēlnieka Gļeba Panteļejeva Latgales rapsodija šķietami ir pavisam citas ievirzes izstāde, kaut gan arī tās tēma ir laika gars, turklāt es atļaušos apgalvot, ka izstādes iespaidīgākais darbs – bronzas jātnieka skulptūra – ir izteiksmīgākā laika metafora, ko man savā mūžā iznācis redzēt.

Skulptūra ir tikusi pie nosaukuma Lielais. Nezināmais. Tajā risināts klasisks reprezentabla pilsētvides pieminekļa motīvs, tikai ar niansi, ka tēls ir totāli nereprezentabls – bez sejas, bez valodas, varētu iztēloties, ka aplipis ar visiem iespējamiem pagātnes un nākotnes purvu zirnekļu tīkliem. Trīsdimensionālais, profesionāli nevainojamais bronzas atlējums viegli sasaucas ar saviem neskaitāmajiem līdziniekiem citos medijos – grafikā, glezniecībā, literatūrā, kino –, arī tādām ikonām kā Jātnieks bez galvas, Zilais jātnieks un īpaši Dž. R. R. Tolkīna ierosinātajām vīzijām kino un digitālajā vidē.

Līdzās mistiskajai, ietilpīgajai jātnieka metaforai ir izkārtoti citi Latgales rapsodijas objekti, kas viegli ļauj atpazīt autora rokrakstu – specifisko konceptuāli skaidro, lakonisko plastiku un interesi strādāt ar tēlnieciski fundamentāliem apjomiem un materiāliem. Koka skulpturālajā grupā Attiecības uz gludināmā dēļa simboliski pretnostatītas sieviešu un vīriešu (kannas un gludekļa) attiecības līdz ar tajās gūstamajām dedzinošajām rētām. Instalācijā Konservatīvās vērtības eksponētas koka trīslitrenes ar metāla vāciņiem, savukārt instalācijā Ledājs – deķu kunkucis, kas nevilšus sakritis krokās kā majestātiska bronzas kalnu grēda koka gultiņā.

Konceptuāli un plastiski daiļrunīgs ir darbs Tukšums, kurā inscenēti tādi kā seno civilizāciju celtnieku pūliņi ar skrūvspīlēm nostiprināt vāku neiedomājami smagam metāla objektam, kas nu eleganti levitē pārdesmit centimetru virs mēma tukšuma piepildīta trauka. Savukārt darbs Uzturs risināts kā maizes abra, kurā mīklas vietā atrodas jauks, ar debesziliem mākoņiem apgleznots koka pildiņš Latgales lauku baznīcu labākajās tradīcijās.

Interesanti, ka Gļebs Panteļejevs radījis šo precīzo Latgales gara portretējumu kokā un bronzā, pats nebūdams cieši saistīts ar savu iedvesmas vietu – vien pavadījis vienu bērnības vasaru vecticībnieku ciemā un vairākkārt braucis uz Mākslas akadēmijas Latgales filiāli. Izstādē māksliniekam izdevies simboliskā, metaforiskā veidā tikai ar dažu tēlu palīdzību atveidot spilgtu, esenciālu vīziju par vietu, ko viņš pats sauc par unikālu garīgo telpu un asociē ar dusošu sievieti, kura miegā redz radošus sapņus. Arī es varu apliecināt, ka tur ir tik zilas, siltas debesis kā nekur citur pasaulē.

Izstādes
Anna Heinrihsone. Augusts
Gļebs Panteļejevs. Latgales rapsodija
Galerijā Māksla XO līdz 22.IX 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja