Kristaps Kalns

Smeldzīgu līniju izrādē ievelk stāsts par daudzu labāko Jumpravas dziesmu tekstu autoru Ritvaru Dižkaču (attēlā viņa lomā Igors Šelegovskis – no kreisās), kas šai epizodē Romāna Bargā atveidotajam Aigaram Grāveram visu sarakstīto atdod pilnīgi par velti.

Izrādes Zem diviem karogiem recenzija. Pazuduši lektorijā

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

11 komentāri

29. maijs, 2019, 23:16

Anna

Pilniigi piekriitu recenzijai. Piederu paaudzei, kas gaja uz grupas koncertiem. Bet izraade... Nu nezinu... kaa amatieru teaatrim. :(

Atbildēt
5
2

21. maijs, 2019, 22:24

Maya

Izrāde ir svaiga un laba. Daudz jaunumu. Manuprāt, tas ir negaidīts darbs, kas parāda, kā mākslinieki cīnījās ne tik daudz ar cenzūru vai “piemānīja sliktos”, bet kā atbrīvojās no ideloģijas uzspiestajiem kultūras kanoniem, kas bija apgūti gluži nemanot – skolās, jebkurā profesijā. Līdz šim darbos par laikmeta griežiem dominē kolektivs hop no skaidra “pret” uz skaidru “par”. Recenzijas autoram tuvāki laikam šādi kolektīvā plakātisma produkti. Sīļa un Baloža izrādē sižets būvēts no smalkākas matērijas. Izrādes stāsts ir par to, kā mākslinieki lobīja sevi ārā no sociālisma. Šajā gadījumā - konkrētā jomā: populārajā mūzikā. Tā ir liela un ļoti nozīmīga tēma: sociālisma pašdekonstrukcija valodā, tēlos, attieksmēs, emocijās, psiholoģiskajos aspektos. Draugi mīļie, sociālisms bija labi uzbūvēts. Izrāde ir tieši par to, kā konkrēti jauni cilvēki to mēģina pārvarēt, būvējot jaunus tēlus. Unikāla. Režisors un dramaturgs ir pieķērušies šim naratīvam nopietnāk nekā varēja cerēt. Barvo!

Atbildēt
5
4

22. maijs, 2019, 11:34

>>

Tas nebija par autoru, bet par komentāru

22. maijs, 2019, 11:28

> :)

jā, kungs prot apsaukāties, kāds tur brīnums. Mākslas darbiem piemīt tāda lieta kā forma – jāmāk lasīt. Bet autors prot virknēt vien “socioloģiskus” krikumus no garderobē dzirdētā.

22. maijs, 2019, 8:18

:)

Kas par muļķībām - kolektīvā plakātisma produkti - bezjēdzīgas daiļrakstīšanas piemērs.

17. maijs, 2019, 18:04

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Ja jumpravieši paši vēl ir dzīvi, sveiki un veseli, tad man būtu prasījies izrādē iesaistīt arī viņus!

Atbildēt
3
0

17. maijs, 2019, 12:54

Skābi

Ja nemaldos, tad šī izrāde tapa kādas citas šajā sezonā neparādītās izrādes dēļ. Līdz ar to iespaids par visnotaļ nepārdomāti un uz ātru roku veidotu izrādi - pārāk pavirši un virspusēji. Savā ziņā paradoksāli - tikko kā noskatījos divas nebūt ne perfektas muzikālās izrādes un tās man patika, bet šī - par manu iecienītāko grupu - ne. Kāpēc tā? Dievs vien zin :)

Atbildēt
7
3

22. maijs, 2019, 11:25

>tru

Tas nav aizspriedums un neko tas neatklāj. Man šī izrāde ir par seklu, bet to jau rakstīju iepriekš - skat. augstāk minēto

22. maijs, 2019, 10:53

tru

vārds “pusfabrikāts” ir aizspriedums. tā ir vērtētāja izvēlēta valoda, kas atklāj viņa priekšstatus. ja ir kritiskā domāšana, tad nākas atbildēt, kāpēc izrādei, kas ir svaigs mākslas darbs ar formas meklējumiem, tiek uzspiests šis triviālais “fabrikāta” jēdziens.

22. maijs, 2019, 8:13

>tru

Nē, pusfabrikāti man neder. Vai nu ir, vai nav. Stereotipu man nav un kritiskā domāšana ir attīstīta.

21. maijs, 2019, 22:37

tru

noskaties vēlreiz un atmet stereotipus par “muzikālām izrādēm”. painteresējies par teātra valodu, ko izvēlējušies izrādes autori. negaidi visu kā vienmēr. domā, domā. izrādē viss ir, lai rastos interesantas domas skatītāja galvā.