Matīss Markovskis

Imanta Strada atveidotajam Pēterim Lūcim ir portretiska līdzība, radot aizkustinoši neveiklu sirmgalvja tēlu. Kā režisors Lūcis rāda arī priekšā, par ko liecina fragments no Alekseja Arbuzova Taņas mēģinājuma ar Inesi Pudžu Austras Skudras – Taņas atveidotājas lomā.

Izrādes Lūcis recenzija. Par Lūci – daudz un maz

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

25 komentāri

28. augusts, 2017, 13:06

VĒL var

lasīt Ditas Jonītes recenziju d e l f o s.

Atbildēt
10
0

28. augusts, 2017, 16:31

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Iesaku lasīt Jonītes recenziju ar visiem komentāriem! - - - - - - - - - Komentētājam ar segvārdu "jaunieši": "... ja tie, kas nekad, neko, nekādā veidā, ne uz to pusi - nav ne dzirdējuši par Lūci, nav redzējuši nevienu viņa iestudējumu - viņiem Lūcis ir totāla terra incognita...", tad, ko gan šie ļautiņi iegūs no vēstījuma, kur "viss ir vienā putrā," jo vēstītājiem tagad ļauts "darīt, kā grib"? Šādam vēstījumam "dokumentalitātes vērtība" ir ne tikai ar nulli, bet pat mīnusos mērāma. Nav jau latviešiem tik daudz to vēsturisko PERSONĪBU, lai varētu viņu vārdus izmantot tik vien kā līdzekļu piesaistes pieteikumu pamatošanai.

27. augusts, 2017, 22:10

jaunieši

es domāju, ja tie, kas nekad, neko, nekādā veidā, ne uz to pusi - nav ne dzirdējuši par Lūci, nav redzējuši nevienu viņa iestudējumu - viņiem Lūcis ir totāla terra incognita, un - viņi bija priecīgi par izrādi, jo redzēja un uzzināja par lappusi Latvijas vēsturē un teātra vēsturē - tad jau mērķis ir sasniegts! Kāda jēga Lūča lieciniekiem te lauzt sķēpus: kā bija un kā varēja būt? Es arī, kad skatos visādos dīvainos festivālos dīvainas dokumentālas izrādes un jocīgus kino, kurus, man kā saka - esot tur filmējuši tādi un tādi - es neko nezinu ne par tiem filmētājiem, ne personāžiem - izgudrotiem, dokumentāliem - bet es tveru kaut kādu slāni vai slāņus - un pārējais atkarīgs no manas inteliģences un kognitīvām zināšanām. Nu, ja tur baigie kritiķi sēž - tas viņu darbs kritizēt, bet - post post strukturālā un post post post modernā pasaulē jau viss ir vienā putrā un katrs dara kā grib! Izrādei - dokumentalitātes vērtība ir, projekts 3 gadu garumā veikts - atlasot un meklējot cilvēkstāstus

Atbildēt
5
11

28. augusts, 2017, 8:04

ne ta veci, ne ta jauni

Saskarsme ar laikmetīgo teātri, postmodernā pasaule, jaunieši, baigie kritiķi un 3 gadi, ko tik tur nevar pabāzt apakšā. Jaunieši tagad straumēm plūdīs uz Lūci, viņi būs priecīgi, mērķis būs sasniegts. Interesanti, vai ne? Tik daudz jautājumu uzradies izrādes sakarā. Dabiski, ka ir sargi, kas tagad sēž pie datoriem un paši sevi ceļ.

27. augusts, 2017, 18:09

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Meklējot rakstos un tīmekļa vietnēs, par kādiem tieši nopelniem vai iepriekšējiem mākslinieciskiem panākumiem Elīnai Cērpai uzticēts tik nopietns un atbildīgs uzdevums, atklājās, ka - Elīnas Cērpas māmiņa ir Inese Ramute. Vai, cik mīļi un aizkustinoši! Bet meitene, acīmredzot prot piesaistīt līdzekļus - varētu vēl saprast, ja dokumentālais pētījums būtu par Žani Grīvu, kurš cīnījās Spānijas pilsoņu karā internacionālajās brigādēs - ka tad būtu pamatojums sadarbībai ar Spānijas kultūras starptautiskošanas fondu. Bet - kāds Pēterim Lūcim sakars ar Spāniju? Varbūt Sniedzei un Rogai vajadzētu padomāt par Cērpas angažēšanu naudas piesaistes jomā? Nopietni - citviet pasaulē tāds postenis teātra administrācijā ir vairāk nekā normāls.

Atbildēt
9
4

27. augusts, 2017, 20:08

zuze

nu ļoti labi ka spēj piesaistīt līdzekļus. izrādes bez līdzekļiem kā zināms nenotiek. režisore acīmredzot darīja visu lai izrāde piedzivotu pirmizrādi. manuprāt, ne visi to spētu:)

27. augusts, 2017, 14:19

no rindām

Iespējams, ka Valmieras pilsētas un Valmieras teātra patriotus aizskar kādi komentāri. Redzam atkārtojamies atklātību: pirmo reizi dzirdu, uzzinu par Lūci. Daiļrunīgi sanāk- Valmieras zīmols, vēsture, par ko nekas nav dzirdēts. Tad jau nav iemesla apvainoties, paraugieties sevī, kāpēc tad neko nezināt. Labi, tad jau izrādei ir sava īpaša nozīme- kurss nezinīšiem, kam nav bijis laika un vēlēšanās, nepieciešamības uzzināt.

Atbildēt
7
2

27. augusts, 2017, 8:08

Grima mākslinieks

Ja žurnālists sāk savu izrādes kritiku ar tekstu, ka viņš agrāk nav redzējis izrādes programmā galvenā tēlā radošo komandu, tad tas jau vien liecina par to, ka šim cilvēkam trūkst saskarsme ar laikmetīgo teātri. Citviet pasaulē tas ir vairāk nekā normāli. Varbūt KD redakcijai vajadzētu šo žurnālistu aizsūtīt kvalifikācijas celšanas kursos?

Atbildēt
8
6

27. augusts, 2017, 20:06

zuze

piekrītu.

26. augusts, 2017, 20:22

latvietis

Žēl ka daži no jums tik negatīvi noskaņoti. Tas tak ir brīnišķigi ka Pēteris Lūcis ir "atgriezies".Manuprāt, izrāde ir izdevusies . Paldies režisorei un pārejai komandai, kuri mums-modernā pasaulē dzīvojošajiem pastāsta par teātra vēsturē tik nozīmīgu cilvēku. Labprāt noskatītos vēlreiz:)

Atbildēt
17
10

28. augusts, 2017, 8:07

labi

Lūcis "atgriezies", kombinatori bijuši uz vietas.

26. augusts, 2017, 22:32

arī, kā uzdrošinos cerēt

Nevajag bez vajadzības žēlot un, manuprāt, arī negatīva te nekā nav, bet dažam jāsamierinās, ka citi vēl nav miruši, zina, saprot citādi, ar paviršību nesamierinoties. 1 režiju 5 gados grūti uztvert kā savas profesijas godā turēšanu. Piedodiet, bet domas atšķiras izejot no pieredzes.

26. augusts, 2017, 19:15

Paulas Jēger-Freiman rēgs

Interesanti, aiz kādiem matiem Elīna Cērpa savu "dokumentālo meklējumu" par Pēteri Lūci pievilka Acción Cultural Española (AC/E) mobilitātes programmai “Programme for the Internationalisation of Spanish Culture” (PICE)??? Un, kā šī "spāņu kultūras starptautiskošana" izpaudās izrādē??? Un kāpēc par Koncepcijas un dramaturģijas konsultantu pieaicināts Matiass Knols (Matthias Knoll), bet ar Māru Ķimeli un Valentīnu Maculēviču Cērpa, kā lasāms intervijā tepat KDi, esot (3 gadu garo pētījumu laikā) vien aprunājusēs...???

Atbildēt
12
6

26. augusts, 2017, 18:07

Santa

Ja zālē cilveki pec izrades stav kajaas un aplaudē,tad laikam jau patika:)

Atbildēt
12
9

26. augusts, 2017, 18:35

:) :) :)

Šī lēkšana kājas jau robežojas ar bezgaumību, arī ūjināšana, it kā zālē būtu ielaisti Tambovas vilki.

26. augusts, 2017, 15:57

Jusmai

Var jau arii sēdēt mājās un kasiit vederu neko nedarot:)tad jau greizi neko neizdarīs :)

Atbildēt
6
5

26. augusts, 2017, 16:21

vēl var

spaidīt kādu mobilo ierīci vai noslīkt datorā. Diemžēl ir nākusi daļa paaudzes, kas satiksmes līdzekļos atgādina ainu pie mērkaķu būriem zoodārzā. Ar pirkstu bakstītāji. Kaut atliktu laika pirmavotiem, lasītu grāmatas, pazītu loatv9iešu literatūru.

26. augusts, 2017, 14:29

Santa

ņemot vērā ka es neko par Peteri Lūci pirms izrādes nezināju, man un lielākai daļai lielās zāles, izra'de ļoti patika. kas tie par pargudriem snobiem kas raksta tik primitīvas atsaukmes par izrādi.

Atbildēt
11
8

26. augusts, 2017, 17:49

Santai

Kā noteicāt lielāko daļu un zināt, ka patika. Citu vārdā nerunāju.

26. augusts, 2017, 14:21

skatītājs

pilnīgas muļķības. Atis Rozentāls nav kritiķis, ja nenovērtē šāda veida izrādi. Izrāde ir kas jauns uz šī brīža Latvijas teātra fona. Jauns piegājiens kā izstāstīt stāstu. Režisores milzīgais izpētes darbs ir novērtējams izcili. Esmu pārliecināts, ka neviens no Jums neuzdrošinātos trīs gadu veltīt viena cilveka izpētei. Kā kritiķi var rakstīt savu subjektīvo vērtējumu, ja viņi ne reizi nebrauc ārpus Latvijas robežām, lai apgūtu zināšanas par to kas vispar ir aktuāls šobrīd Eiropas teātros. Atis Rozentāls un vēl daudz dzīvo provinciālā Eiropas burbulī un nevar pieņemt neko jaunu. Izrāde ir brīnišķīga un tā daudz apstāsta par Pēteri Lūci. Cilvēki ir sajūsmā. Ja pašmāju kritiķi nenovērtē, tad tas tikai parāda viņu neprofesionalitati . Gribētu zināt, kura izrāde Atim Rozentāla ir perfekta, gan jau ka paša taisīta :)

Atbildēt
13
10

28. augusts, 2017, 11:53

skatitajs

"...ir citi uzdevumi. "Tikai šajā gadījumā Rozentāla kungs tos nepilda, jo nav apdeitojies Eiropas teātra aktuālitātēs vairākus gadsimtus. varbūt KD readkcijai kritiķus komandējumā jāsūta, lai beidzot teātra kritiķi Latvijā kļūtu laikmetīgi.

27. augusts, 2017, 15:39

Skatītājam

Milzīgs vai ne tik milzīgs izpētes darbs un izrāde, tās tomēr ir divas dažādas lietas. Pamatojoties uz izpētes darbu, var rakstīt disertāciju, bet izrāde no tā var nesanākt. Izrādi var veidot pilnīgi uz vieniem meliem un fantāziju, var iztikt bez jebkādas izpētes. Panākumu šajā gadījumā nosaka tikai režisora un aktieru talants. Jautāt kritiķim, ko tad viņš pats ir iestudējis, nozīmē pilnīgu neizpratni par kritiķa profesiju. Kritiķim nekas nav jāiestudē, viņam ir pilnīgi citi uzdevumi.

26. augusts, 2017, 15:39

JŪSMA

Cilvēki šodien tā metodiski izaudzināti, ka ir sajūsmā, man gods. Vai paši zina, par ko? Nav jau salīdzinājuma, viss labs un vēl labāks. Daudzi pat nenojauš, kas no tā paša gabala būtu izspiežams, ja nebūtu apnicināti daudzi profesijas elementi ( runa, spēja pārvietoties stila tērpā, tāpēc to praktiski nav nemaz). Ventspils parciņā arī daudzi labi jūtas, līdzdzied un padejo. Ja 3 gadu laikā vests pētījums, ķerot faktus, neizprotot laikmetu, tad velti tas pētījums, naudiņa šķiesta. Interesanti būtu jaust, ko tad atrada un saprata? Rozentāls vēl žēlīgs bijis pret vēsturi. Daudzas brīvdabas izrādes, tā sauktie kases gabali, aizsniedza vien labas mākslinieciskās pašdarbības līmeni.

26. augusts, 2017, 14:19

Vecis no laukiem

"Ja esi izgājis cauri posmam ar ultramodernu darbu performancēm, tad vienā brīdī vari tiktāl novērtēt Lūča antikvāro aspektu, lai gribētu atkal ar to nodarboties – paņemt un izlikt daļiņās, atvērt un paskatīties, kas tas ir, un ielikt to laikmetīgā kontekstā." Tā Elīna Cērpa. Piebilde: Ja laikmetīgums ar savu uzbāzīgo kontekstu ir svarīgāks par tekstu, kā tas šobrīd iegājies, tad nieks vien tur sanāk. Pašmērķība. Izrādei nav nākotnes. Kā muzejā- kur izstādes, kas, brīdi pastāvējušas, jānovāc. Dzīve parādīs.

Atbildēt
7
5

26. augusts, 2017, 11:21

tā domāju

Būtu brīnums, ja izrāde patiesi izdotos. Pirmais, kas uzkrīt ir šīs pieminētās 3 stundas. Garumā stiepšana, kad nav pat īsti ko teikt ir kļuvusi par modi. Domājams, ka dziļdomības tukšums arī tiek uzskatīts par obligātu. Otrs- šodieniešiem ir svešas jūtas un izjūtas, dzīves izpratne, kas balstīja Pētera Lūča talantu. Arī nepaliksim vērā neņēmuši Lūča orientāciju, kas aktierim, kam tāda nepiemīt nekādīgi nevar būt saprotama ( tikai teorētiski). Lūča personā tam bija būtiska nozīme, jo izpaudās visā viņa domāšanā un arī darbībās sadzīvē. Trešs- mēs 25 gadus kopjam jaunības kultu, kas, man šķiet, pilnīgi iznīdējusi jaunāku aktieru interesi par saviem priekšgājējiem. Arī Elīnas Cērpas intervijas, Rondo liek saprast, cik maz te ir viņiem saprotama, tādēļ atklāts paliek jautājums, vai vajag uzražot izrādi ( it kā jau cieņpilns žests), risināt tēmas, par kurām nojēgas visai maz, ir tikai ( nevajag spēlēt paslēpes) tik, cik var būt par leģendu, kas gan interesanta, bet ledū iežmiegta.