Kristaps Kalns

Kopumā iestudējums Katls konceptuāli krāsots lieliem vēzieniem, kur svarīgas ir pazīstamas zīmes, bet vienlaikus tomēr mulsina zināma nevērība pret detaļām.

Izrādes Katls recenzija. Vēstures atlūzās

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

6 komentāri

12. februāris, 2020, 11:49

Hiēna

Kopš čekas maisu publicēšanas vajadzētu izgaist ilūzijām par baltajiem un pūkainajiem latviešiem. Par latviešu Hilfspolizei daudz varētu pastāstīt Zuroffa komanda un VDK. Arī 20 000 sarkano strēlnieku, kas izkāva veselas Krievijas sādžas, zem Stučkas virsvadības nesaudzēja arī savus tautas brāļus pēc iebrukuma Latvijā, arī nav nekādi pozitīvie varoņi. Tādi esam. Protams, vajag kādu pozitīvu nacionālu ideju valsts un tautas pastāvēšanai, un te nu darbs ir mūsdienu ''dvēseļu inženieriem''. Domāju- rakstniekiem, nevis politgrupējumu runasvīriem.

Atbildēt
0
1

4. novembris, 2019, 0:52

skatītāja

Kārtējo RETO reizi aizgāju uz teātri un ļoti vīlos. Kaut kāda klišejiska pieeja - vācieši, ļauni ēbreju šāvēji ar latviešu rokaspuišiem, un tikai. Nekad netiek parādīts, ka vācieši vienkāršie karavīri bija arī atsaucīgi, izpalīdzīgi, kā mana vecāmāte un daudzi citi vecie ļaudis stāstīja. Un vēsture nebija tik vienkārša. Nācās maskēties un izdzīvot padomju okupācijā. Un kā var pateikt, ka latvietim interesēja tikai cūkas, zirgi un govis??? Vai tā Slucka vispār saprot ko samurgojusi? Un kā Ulmani var nolikt vienā strīpā ar slepkavām - Staļinu un Hitleru??? Kā viņu ar šiem var salīdzināt, neskatoties uz viņa kļūdām? Es pēc 1. cēliena aizgāju.

Atbildēt
9
2

3. novembris, 2019, 21:45

elementāri

Precīzi vēsturnieces Rutas vērtējumi no NT mājaslapas: Pirmais: Noskatījos ģenerālmēginājumu. Nesaprotu, kādai mērķauditorijai šis darbs. Saturiski tie ir izrauti fragmenti no vēstures konteksta. Ja cilvēks nezina sīkākas detaļas (tādu ir ~ 95%), tad rodas iespaids, ka latvieši bija vienīgie ebreju un bērnu šāvēji; ka nacionālie partizāni bija tikai bandīti, kuri šauj un nogalina nevainīgas komjaunietes; ka latvieši ir pielīdēji un dzērāji, kurus elementāri savervē VDK, ka krievu laiki bija tīri tā nekas. Izrādē ir neveikls un nevietā humors, par kuru mazliet iesmejas tikai bērni. Kopumā - saturiski rupjš, vienpusīgs un tos laikus nezinošiem cilvēkiem...dezinformējošs. Un - garlaicīgs. Diemžēl. Vai izrādes mērķis ir turpināt stiprināt latviešos postpadomju paškritiskos kompleksus?

Atbildēt
13
0

3. novembris, 2019, 21:46

un otrais

Garlaicīgs, tendenciozs padomju laika inspirēts Freimaņa darbs par to, ka paši latvieši ir šāvuši ebreju meitenītes un kāvušies par ebreju drēbēm, ka latviešu partizāni - bandīti šāvuši uz jaukām komjaunietēm, ka nodevēji latvieši mierīgi stājušies VDK utt. Protams, vēsturiski ir bijuši arī šādi cilvēki. Bet, neparādot to vidi, vēsturi nezinoši cilvēki var iedomāties, ka tas bija raksturīgi latviešiem. Pašlaik Krievijas medijos izplatīti ļoti šausminoši stāsti par fašistiskajiem latviešu slepkavām. Šī izrāde neizskaidro vēsturi, bet gan palīdz Putina režīmam ar dezinformāciju iedzīt krievos naidu pret latviešiem, bet pašos latviešos noturēt padomju laikos iedzīto pašapziņas trūkumu. Tā rodas projāmbraucēji, jo viņiem nav dota pietiekoša izpratne un lepnums par savu tautu. Jautājums - kāds ir šīs izrādes devums sabiedrībai?

2. oktobris, 2019, 13:44

skatītājs

Visumā piekrītu recenzijai. Ļoti safragmentēts dramaturģizējums. Iekrita acīs nacionālo partizānu uzkrītoši negatīvais traktējums. Kurzemē absolūtais vairākums mežabrāļu bija iesauktie leģionāri, nevis brīvprātīgie žīdu šāvēji un šucmaņi. Nenoliedzami, tādi indivīdi partizānu vidū arī bija, bet izrādē sanāk, ka tieši dalība holokaustā, nevis Latvijas brīvība ir noteikusi viņi pretošanos padomju varai. Manuprāt mūsu mežabrāļi un viņu motivācija šeit ir atveidoti tendenciozi vai vismaz ļoti subjektīvi.

Atbildēt
18
0

27. septembris, 2019, 15:36

:)

Objektīva recenzija. Aktierdarbi pamatīgi un rūpīgi izstrādāti, scenogrāfija interesi saistoša, režija cienījama, taču vislielākais iebildums tieši pret izrādes dramaturģiju - manuprāt, uzsvari salikti neprecīzi, kā rezultātā kopiespaids par izrādi var nesakrist ar cerēto kā no veidotāju, tā no skatītāju puses