Izrādes Baltiešu gredzens recenzija. Pelni pie pelniem, pīšļi pie pīšļiem

Jens Z pateica tieši to, kas man bija uz mēles. Piebildīšu vien, ka baltvāciešu un latviešu stāsta muzikālam fonam būtu noderējušas tieši vācu ziņģes nevis ģermāņu mitoloģisko pārcilvēku iedvesmotās Vāgnera skaņas... Jāpiekrīt arī pirmajam komentētājam, ka visprātīgāk būtu ņemt un izlasīt oriģinālo Fēgezaka darbu.

Kaut arī atmiņas var atdzīvināt uz skatuves kādā mērcē vien vēlas, Vāgnera mūzika diez vai būs piemērots 'rekviēms' Baltijas vāciešiem. Vāgnera mūziku šķiet nebūs iedvesmojuši motīvi par mācītājiem,skolmeistariem un dakteriem, kādi bieži bija Baltijas vācieši, kad darīja vietējai sabiedrībai derīgu darbu. Motīvi, kas iedvesmojuši Vāgneru kā zināms meklējami (ziemeļ-)ģermāņu viduslaiku mitoloģijā, kam ar kungu-kalpu attiecībām Baltijas vēsturē nav nekāda sakara. Ir bijuši daudzi mēģinājumi aiz matiem pievilkt Vāgneru 2.pasaules kaŗa notikumiem, bet manuprāt vienmēr iznācis vien nekulturāls anachronisms. Ne latviešiem, ne Baltijas vāciešiem nav tās mentalitātes, kas viegli un dabiski iekļautos Vāgnera mūzikas pasaulē, jo tai mūzikai sveša mietpilsoņu aprobežotība un vajadzīgs plašāks, eiropeiskāks skatījums uz dzīvi, kas sniedzas līdz pat Grieķijas senatnei.