Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Grāmatas 101. kilometrs. Padomju kauna zona recenzija. Nevajadzīgo kilometrs

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Ruta
R
Ir filma http://kino-sayt.net/dir/nashe_kino/101_j_kilometr_2001_hd/12-1-0-4870
Ir filma
I
http://kino-sayt.net/dir/nashe_kino/101_j_kilometr_2001_hd/12-1-0-4870
Zane
Z
Ptu, tu, vells...pirmajā piegājienā izlasījās "nevajadzīgo komentārs"...
nomalietis
n
ak vai nav licis nevienu atsauci. ja saliktu, tad arī mēs varētu spriest. tā sanāk tik skaļa bļaustīšanās
Latvietes karma to ak vai
L
Pareiza izvēle, ak vai - beigt, jo ar šo komentu ir pilnīgi skaidrs, ka romāns nav lasīts. bet ļoti vajag zākāties. Pat uz Kavalieri. Paskatījos, jā tieši tā viņš saka: Latvija bija noteikta 50 km zona. Un pirmīt jau apskaidroju, ka Staļina un Hruščova likumu izpilde dzīvē atšķīrās, un romānā tas parādīts nekļūdīgi - Zelma nav tas pats kontingents, kas dzīvoja barakās. Arī Simsone recenzijā tam ir pievērsusi uzmanību - tie nebija nekādi paipuisīši. Izlasiet, un nebūs vairs ne jautājumu, ne pilnīgi lieku uzbraucienu. Ak vai, nelasi, ja nevēlies nolikt sevi neveiklā situācijā, jo nāksies atzīt, ka izbļaustījies pati savam spoguļattēlam :)
Latvietes karma
L
Mēģināšu pavisam īsi. Domāju, ne velti pirms literārā teksta ir likti ievadi: autores priekšvārds un dokumentālas liecības. Vienā no tām LPSR bijušais iekšlietu ministrs skaidri un gaiši pasaka, ka dīkdieņus, spekulantus, ielasmeitas..... tātad to kontingentu, par ko runā romāns, izraidīja no PSPS galvaspilsētām un citām lielākajām pilsētām. LIelajās republikās 100 km attālumā, bet Latvija ir maza, tāpēc Kavalieris skaidri un gaiši pasaka, KA LATVIJĀ TAS NENOZĪMĒJA OBLIGĀTI 100 KM - NEBIJA TĀDA LIKUMA, KA VAJAG 100 - BIJA GAN TĀLĀK, GAN TUVĀK. Un šis teikums IR grāmatā. Bet tā kā likumus tapināja Maskavā, tautā visus šos gadījumus, visas šīs nometinājuma vietas sauca par 101.kilometru. Un šo noteikumu G.Roze nedz noliedz, nedz pārkāpj. Cik man zināms, un dažas no šīm vietām piemin arī autore, 101.kilometri bija Koknesē, Ērgļos, Elejā, Ugālē u.c. Tuvāk vai tālāk no Rīgas, tautas mutēs tie bija 101.kilometrs, jo tur nomitinātajiem bija viens un tas pats pants - par paraītisku dzīvesveidu. Ejam tālāk. Romāns stāsta par notikumiem ļoti veiksmīgi izraudzītā jeb sagadīšanās pēc veiksmīgā teritorijā - Brīdagā, kas tad, kad vēl nebija uzbūvēts VIA Baltica, bija tieši 100 km no Rīgas, tātad 101.kilometrā. Līdz ar to arī grāmatas nosaukums ir kā kulaks uz acs. Ak vai droši vien nezina, un neizlasīja arī faktoloģiskajos ievados, ka pēc Staļina nāves nevienu ceļmalā vairs neizmeta, kā notika ar romāna galveno varoni Zelmu. Bet Zelmu izveda vēl Staļina režīmā, kad tādas izvešanas un atstāšanas ceļmalā bija ikdienišķa parādība. Ak vai gribētos domāt, ka miliči bija baltie un būkainie cilvēkmīļi, kas nevienu nevainīgu nesoda. Ha-ha! Te nu jāuzteic literārais teksts, kas pamato pretējo. Milici vadīja divi cilvēciski instinkti jeb vājības - seksuālā dziņa un karjerisms. Zelma bija līdzeklis, lai apmierinātu abus. Domāju, ka līdzīgas lietas notiek vēl šodien. Ejam vēl tālāk. Brīdagā - romāna 101.kilometrā, kur pat attālums sakrīt - Hruščova valdība uzceļ barakas jeb brīvā tipa cietumu par parazītisku dzīvesveidu nosodītajiem. Šādas barakas joprojām ir pilna Latvija. Šai ziņā savās dusmās pret romāna autori Ak VAi ir iebraukusi pilnīgās auzās. Cēla viīņiem mazos cietumus bez žoga un dzīvoja klāt milicis. Bet arī te bija izņēmumi, un arī šos izņēmumus piemin autore, sako - necitēšu gan precīzi - ka visiem baraku nepietiek. Tos, kas dzer mazāk par citiem,laiž dzīvot pat lauku mājās un bez miliča. Tā vai šā, bet pants visiem viens. Grāmata ir atstrādāta līdz sīkumam, paredzot, ka lasītāji un nelasītāji šūmēsies. Tāpēc ir šie likumiskie pamatojumi gan pirms, gan pēc literārā teksta. Gods kam gods, arī literārajā tekstā kļūdu nav. Ja šī parādība tiek nodēvēta par 101.km, tad nekad autora tekstā, vienmēr tikai varoņu mutvārdos, un tā atkal ir vēsturiskā patiesība, jo tautas apziņā tas bija 101.kilometrs. Līdzīgi, kā mēs sakām "studenti', neprātojot, jaunie cilvēki ir no Jelgavas, Rīgas vai Valmieras. Ja reiz te izrakstos, tad gribas pateikt, ar ko man šis romāns tik ļoti patīk. Tāpēc, ka vēsture tajā ir tik dzīva, tik reāli sajūtama, ka elpo pakausī. Varbūt tas tādēļ, ka tekstā ieplūst autentiskas fotogrāfijas. Varbūt tāpēc, ka autore nemēģina lasītājam iestāstīt, kas bija labi un kas slikti, bet tas viss ir kā uz delnas, it kā lasītājs būtu tur iekšā nevis tagad, kad lasa, bet toreiz. Detaļas? Notikumu un tēlu vitalitāte? Neatbildēšu. Bet tas ir izdevies.
ak vai
a
Nu piedodat, bet pēc šādas nervoza latviešu indusa lekcijas man jāsniedz bezmaksas konsultācija. Pirmais, autorei nepaveicās, jo vecajam milicim Kavalierim acīmredzot bija skleroze un viņš aizmirsa, ka 101,kilometra noteikumi Latvijā, jeb pareizāk PSRS republikās bija precīzi, tikai atšķīrās no pielietojuma Krievijā. Jautājums, kas un galvenais kāpēc bija 101,kilometrs Latvijā atbildēts tātad netiek. Atbildu nervozo vietā - Latvijā bija 50.kilometrs, kas patiesībā reāli nozīmēja tikai aizliegumu dzīvot Rīgas un dažu lielāko pilsētu administratīvajās robežās. Tuvā Pierīga Hruščova laikos bija pilna ar ļautiņiem, kam bija pavēlēts atrasties vismaz 50 km no Rīgas, bet kuri to ignorēja. Otrais un galvenais. Noticis tāds pats pārpratums, kā moldāvu viesstrādnieku saukšana par gucuļiem. Guna Roze nav apjēgusi, jo bijusi par lepnu pajautāt, ka Brīdagas iestāde nebija 101.kilometrs - štrunts par to, kā daži vietējie to joka pēc sauca ģeogrāfijas dēļ, tā - uzmanību - bija atklātā tipa cietums vai piespiedu izsūtījuma vieta tā saucamajiem tuņejadciem vai liekēžiem, kurus galvenokārt ķēra Hruščova laikos un izsūtīja tāpēc, ka pirms 70.gadiem dzīvesvieta bija piesaistīta darbavietai un nestrādājošo varēja izrakstīt piespiedu kārtā. Lai cilvēku atzītu par tuņejadcu Latvijā bija jābūt izcili dumam pasaules blandonim, jo izsūtīja tikai demonstratīvi nekur nestrādājošos ar kriminālu pagātni, atšķirībā no Krievijas, kur izsūtīja par politiku. Paskaidroju nesapratušajiem, strādājošs cilvēks bez kriminālas pagātnes šajā trimdā nonākt nevarēja un šādā trimdā izsūtīja tikai Hruščova, nevis Staļina laikā, kad sods bija cietums vai lēģeris. Tur atradās reāli klaiņojoši salašņas, tāpēc runāt par nevainīgo ciešanām, kas ir romāna pamats, ir bezjēdzīgi. Ar to tiešām beidzu.
  • 5
  • 2
Uzmanīgais lasītājs
U
Skarbas kritikas ir ikviena literāra darba iznākšanas daļa - pelnītas un nepelnītas, bet arī tās virza uz priekšu procesu. Tāpēc pret "ak vai" pārdomām nebūtu nekas iebilstams - ar vienu necilu "bet" nosacījumu: ka godājamais/-ā "ak vai" ir romānu lasījis/-usi. Vairākas detaļas "ak vai" rakstītajā man tomēr liek domāt, ka romāns, tā priekšvārds un pielikumi lasīti nav. Labākajā gadījumā pārdomu autors/-e spriež pēc kādām anotācijām vai pārstāstiem, kas par grāmatu parādījušies presē, kā arī pēc šīs recenzijas. Citādi būtu zināmi vairāki fakti, ko "ak vai" skaļi deklarē kā sagrozītus vai romānā neatbildētus. Piemēram, LPSR iekšlietu veterānu stāstījums par to, ko Latvijas gadījumā nozīmēja tautas valodā radies apzīmējums "101. kilometrs" un kādas bija tā izpausmes. Un vēl diezgan daudz ko, arī to, ka liela daļa darbojošos personāžu ir pavisam reāli autores ģimenes locekļi, ieskaitot vecvecākus, tēvu, māti, viņu brāļus un māsas. Un šo cilvēku biogrāfijas ir bijis iespējams izpētīt līdz detaļām. Romānam ir trūkumi, bet tos spēs pamanīt, izvērtēt un varbūt arī bargi nokritizēt cilvēks, kas romānu būs izlasījis. Ko kritiķim/-ei "ak vai" arī no sirds novēlu. Bet, ja riebums tik liels, ka ne rokā ņemt negribas, tad kritika kļūst par prastu izbļaustīšanos.
- latvietes karmai
-
Bet pastāstiet mums, nelasījušajiem, kāda ir Rozes dotā definīcija 101.kilometram. Lai zinātu, vai ticēt komentētājam "ak vai" un nepirkt nekvalitattīvu darbu, vai arī ticēt jums un grāmatu pirkt un lasīt. P.S. Recenzente Simsone, gan vēstures jautājumos acīmredzami neorientējas, tas bija manāms arī recenzijā par Ikstenas grāmatu.
  • 1
  • 0
Latvietes karma
L
Uzmanīgais, piekrītu, ka AK VAI riebums pret romāna autori ir tik personisks un neizturams, ka grāmata nemaz nav lasīta, citādi šādas bļaustīšanās nebūtu. Tāpēc nav pat vērts oponēt šim sunim, kas ķer pats savu asti :D Ak vai, ak vai, ak vai, cik briesmīgi sacepies šis latvietelis. Ak vai, cik tam žēl, ka romāna autorei tiek labi vārdi! Arī žurnālā IR bija spoža recenzija, kāpēc ak vai neplosās tur? Tāpēc, ka komentēt var tikai reģistrēti lietotāji, bet šādi ak vai jau ir kā sunīši, kas rej ruporā no grāmatas par Pifu. Man personīgi pietiek ar romāna redaktora vārdu, lai būtu garantija, ka vēsturiski viss būs precīzi. Un tur viss ir perfekti! Acīmredzot G.Rozes darbs izdevies tik labs, ka Ak vai nekādi ar to nespēj samierināties :D Palieku pie sava uzskata, ka 101. līdzvērtīgs J.Lejiņa "Zīmogs sarkanā vaskā", kas līdz šim man bija etalons.
  • 1
  • 3
ak vai
a
Noslēdzu savu dalību diskusijā piedāvājot perfektu iespēju nolikt mani gar zemi. Neturiet savu latvieša dziļdomīgo sveci zem pūra, uzmanīgais, un atbildiet - kādu 101.kilometra LPSR definīciju tad grāmata piedāvā. Tāpēc jau tīšām nedevu te īsto. Nebūs tak grūti atbildēt man trīs teikumos, lasījušais.
  • 2
  • 0
polovcietis
p
Grāmatu neesmu lasījis, par to varēšu spriest, kad to izdarīšu. Tas, ka parādās dažādi sagrozījumi par padlaikiem, gan ir taisnība. Kaut vai "1.žigulis" tiek saukts par "kapeiku". Neviens to savā laikā tā nesauca. Tas parādījās no kaut kādas krievu filmas. U.t.t.
Ierosinājums
I
Par vēsturiskajiem romāniem vajadzētu recenzēt tieši tiem, kas tos laikus zin, kas tos piedzīvojuši uz savas ādas. Vai arī tos padziļināti pētījuši. Jo duras acīs "vaļības" laika, apstākļu, detaļu raksturojumā. Nav tas nopietni. B.Simsone raksta vai reklamē N.Ikstenas "Mātes pienu", tagad Gunas Rozes romānu 101. kilometrs. Padomju kauna zona. Vai B.Simsonei ir jēga un sapratne par to, ko viņa recenzē?
  • 4
  • 0
ak vai
a
Par ''kapeiku'' pirmo žiguli iesauca tajos PSRS apgabalos, kur pelnīja lielās ziemeļu vai citas speciālās piemaksas un nopirkt autiņu par 7500 rubļiem nebija problēma. Nosaukums varēja parādīties ne ātrāk par 1974.gadu, kad nāca pārdošanā trešais jeb luksa žigulis un sāka maksāt lielās naudas BAM celtniekiem. Latvijā šo apzīmējumu varēja lietot tikai kara apgabala virsnieku aprindās. Tauta to nepazina. Atkal plaši pazīstams šis pat Krievijā aizmirstais nosaukums kļuva pēc krievu 2002. gada joku filmas.
  • 3
  • 0
to ak vai
t
Nu kurš te kliedz kā Jurģu dienas lielsaimnieks? Mīļais, apsēdies un uzraksti pats savu perfekto romānu!
ak vai
a
Kliegšu cik patīk, jo Rozes kundze izvēlējās literatūras žanru, kur muļķības var rakstīt tikai ierobežotā daudzumā. Jūsu arguments atgādina piedāvājumu servisā pašam izremontēt mašīnu, ja darba kvalitāte nepatīk. Atgādinu, Guna Roze deklarējusi sevi par profesionālu jeb cunftes rakstnieci, ko apliecina par grāmatu saņemtais Kultūrkapitāla fonda finansējums. Līdz ar to viņa pakļauj sevi kritikai kā jebkurš meistars, kas ražo brāķi. Ceru, tagad sapratāt, kāpēc man te nav vajadzības savu romānu rakstīt.
  • 1
  • 1
Skaisle
S
varu zvērēt,ka nezinu par 101 km kā īsti ir, bet zinu,ka viens no padlaiku represiju veidiem bija aizliegums "tautas ienaidniekiem" studēt, apgūt konkrētus amatus un tajos strādāt -piem. skolotājs, ārsts , tāpat - aizliedza dzīvot galvaspilsētās. Es vispār biju sapratusi,ka Guna Roze ir aculieciniece, nevis studējusi arhīvus. Cik es noprotu - saprotu - tad tieši tas jau ir vēsturiskā romāna pamats - patiesu vēsturisku notikumu , faktu - autora interpretācija. Tāpēc - vēsturiskās patiesības vārdā ir jāprecizē par to 101 kilometru , bet nedomāju,ka tas ir izšķirošais,kas noteiks grāmatas vērtību. Drīzāk - cik dzīvu un ticamu autore ir spējusi parādīt vienu laika nogriezni - cilvēkus un notikumus tajā. Būtu jau jālasa pašai - jāgaida ,ka grāmata pati atnāks pie manis. Noteikti tad lasīšu ...
ak vai
a
Skaisle. nu no jums gan nebiju gaidījis argumentu virkni uz kļūdainas premisas pamata. Laikā, kad notiek grāmatas darbība, Guna Roze vēl nebija pat projektā un pati ir atzinusi, ka balsta grāmatu uz citu cilvēku pastāstiem. Literārā vērtība nav mana darīšana, bet attiecībā uz vēsturiskā romāna žanru jūs kļūdaties. Autora interpretāciju tas pieļauj tikai tiktāl, cik netiek aizskarti zināmie vēstures fakti, ko šādā romānā mainīt nedrīkst.
  • 0
  • 1
Latvietes karma to ak vai
L
Ak, vai, kāda žults nāk no latvietes karmas apsēstās Ak Vai komentāra! Un nav paslinkojusi to laist pār lūpu! Viss tiešām izklausās pēc greizas sirds. Rodas iespaids, ka greizā sirds nemaz nav lasījusi šo grāmatu, citādi šādi skaudības pilni uzskaitījumi nevarētu rasties, jo lai nu ko, bet nopietnu pētniecību G.Rozei nevar pārmest. Ak vai vēlme izliet žulti nu gan ir svētku galda pastāstu līmenī. Nez ko G.Roze vai darbaspējīgā izdevniecība šai būtnei nodarījusi? Ja to rakstījis vīrietis, tad lai vēlreiz pārliecinās par savu dzimumu. 101.kilometrs manā vērtējumā stāv pāri visam vēsturiskajā laukā uzrakstītajam latviešu valodā.
Skaisle
S
ne nu žults nekā, kādu tas aizskar emocionālāk, kādu mazāk emocionāli. Atceries, ka M&M tas dzejnieks Bezdomnijs uz visiem kliedza - ņe ti tut bil i vsjo videl , a ja. Viņš bija ļoti aizskarts, ka citi atstāstīja citu redzēto, kamēr viņš bija tiešs notikumu aculiecinieks un uzskatīja, ka vienīgais spēj sniegt patiesās liecības. Tā kā - tas viss jau ir bijis un tas ir cilvēcīgi.
  • 2
  • 0
R.B.
R
To ak vai! Pēc kārtas. - 101 km. pastāvēja PSRS galvaspilsētās, lielajās pilsētas pēc kaut kāda tur iedzīvotāju skaita, slēgtās (kara) pilsētas. Latvijā -Rīga un Liepāja. -Aizliegums dzīvot lielajās pilsētās cilvēkiem tika ierakstīts pasēs konkrētos gadījumos. Šaubos vai G.Roze studējusi gulaga memuārus, kuros tiešām daudzkārt pieminēts, ka atbrīvojot pēc soda izciešanas tika piemērots papildsods-101 km. "Ak vai" izteicis pieņēmumu, ko studējusi autore. Taču man, kas ir lasījusi gulaga literatūru, nevienu brīdi nešķiet, ka G.R. kaut ko tur aizņēmusies. Ja "ak vai" ko jēdz no vēstures, tad taču ir redzams, ko G.Roze studējusi-PSRS vai LPSR represīvās sistēmas. -"Ak vai' kungs pauž tādu lielu greizsirdību, - greizu sirdi. Izdevniecība pat piesaukta. Ir jau arī ko skaust! 101 km. ir notikums 2015.gadā. Grāmata ir izcila visās kategorijās.
ak vai
a
Jūs apliecinat, ka joprojām nezinat, kas šis 101.kilometrs ir un piesaucat te gulagu, kam ar šo terminu maz sakara. Varbūt vispirms noskaidrojiet lietas būtību un tad staigājiet apkārt lādoties kā Jurģu dienas lielsaimnieks uz nesalīgtiem kalpiem.
  • 3
  • 0
ak vai
a
Mīļo Dieniņ, es tevi cienu un nekā personiska, bet šoreiz pilsonei Gunai Rozei izdevies jūs pirmšķirīgi piekrāpt ar melu stāstiem, kas pasniegti kā dokumentālā proza. Pēc kārtas. - Autorei bijis slinkums pārbaudīt, ko no Krievijas ievazātais jēdziens 101.kilometrs nozīmēja Latvijā. Viņa lieto Maskavas un Ļeņingradas nozīmi, ko atradusi krievu memuāros, bet Latvijā šī krievu 101.kilometra nekad nebija. Līdz ar to stāsta sākotnējā jēga ir zaudēta jau ar nosaukumu. -Sazin no kurienes viņa ir iedomājusies, ka 101.kilometrs bija Gulags, kurā cilvēki atradās atklāta tipa cietumos. Neviens viņai nav paskaidrojis, ka tā bija iebraukšanas lieguma zona un nekas vairāk. - Ar 101.kilometra liegumu sodītie ļaudis bija brīvi cilvēki, ko milicis tāpat vien sist un pazemot nevarēja. Viņi varēja izvēlēties nodarbi un dzīvesvietu ar noteikumu, ka tā neatradās 101.kilometra ietvaros. Dažās nomaļākās vietās kriminālinometinātie patiesībā terorizēja vietējos. - Pēdējais. Ja gribat nostādīt neveiklā situācijā autori, kas uzdevusi bērnībā saklausītos svētku galda pastāstus par dokumentālu patiesību, pajautājiet, kas 101.kilometra vietā pēc tā laika likuma bija spēkā Latvijas PSR un vēl labāk - kā šis aizliegums darbojās patiesībā. Galvoju, neatbildēs. Ceru, jums arī pieleca, ka pie visām padonju režīma zvērībām un nebūšanām pat Staļina laikos neviens neapcietinātu laucinieci, kas uz brīdi noturēta par ieleni. Viņa tiktu atlaista pēc dokumentu pārbaudes un izlamāšanas. Vesela samelojusi. Guna Roze. Tikai kāpēc šai šmucē bija jāpin neslikta un darbaspējīga izdevniecība.
Hurma
H
Pēc ak vai verdikta vēsturisko romānu žanrs atkrīt kā tāds, jo arī reti kurš XX gs sērijas autors ir piedzīvojis laiku un notikumus, par ko raksta. Šis arguments neiztur kritiku. "101.km" gadījumā jau priekšvārds un pēcvārds atbild uz vsiem vēsturiskajiem jautājumiem. Arī par to, ka 101.kilometrs bija tikai mutvārdos iegājies apzīmējums
  • 2
  • 0
ak vai
a
Marī, tās tiešām ir divas dažādas operas. 101. kilometrs bija tiesību ierobežojums, kas attiecās tikai uz PSRS pilsoņiem un atšķīrās atkarībā no reģiona. Ārzemju tūristu pārvietošanos regulēja pavisam citi noteikumi. Sākot ar aptuveni 1970.gadu ārvalstu pilsoņiem bija atļauts pārvietoties tikai pa Pleskavas un Tallinas šosejām un apskatīt Rīgu, Jūrmalu un Ogri. Pat Jelgava, armijas objektu dēļ, bija ārpus atļautās zonas, bet ārzemju radus veda ciemos pa kluso un čeka to piecieta. Autore patiešām ir saputrojusies. Nekā personiska, bet it kā dokumentālajiem notikumiem ir labi ja 20 procentu sakars ar realitāti.
  • 0
  • 1
Marī - ak vai
M
Izsklausās baisi, ja autore patiešām tā saputrojusies. Vai apm. 100 km rādiuss ap Rīgu nebija tā teritorija, kur LPSR laikos bija atļauts uzturēties ārzemniekiem? Vecāki stāstīja, ka no ārzemēm iebraukušajiem radiem tālākais pieļaujamais uzturēšanās punkts bija Jelgava vai Ogre, bet braukt uz tālākiem laukiem, apciemot savus vecākus, viņi nedrīkstēja. Bet tā varbūt ir pavisam cita opera?
  • 1
  • 0
Skaisle
S
Par apollonisko un dionsīsko Nīče gari izrakstījās un izpaudās, bet vai šis nebūtu bijis gadījums, kad no "Nīčes augstumiem" nolaisties zemu un tieši un konkrēti pie jēdziena - vēsturiskais romāns? Neesmu šo romānu lasījusi, bet par to - nu jau vairākkārt un pēc atsauksmēm mans iespaids ir tāds, ka lūk, mums ir nodots īsts vēsturiskais romāns. Ja nē - tad jautājums paliek atklāts - kas ir vēsturiskais romāns

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja