Filmas Freimis. Mārtiņš Freimanis recenzija. Tu esi ma-a-ans draugs

Manuprāt lieki M.F. ir pataisīt par dzīves svinētāju un grūtdieni vienā personā. Vairāku gadu garumā, iznāca vienkārši tāpat ārpus rampas ugunīm, noslēpjoties no zvaigžņotas čalas un kameru jautrajiem sekotājiem, vienkārši pasēdēt, pabaudīt klusumu, arī parunāt un nepiepildāmus sapņus apraudāt. Mums bija pietiekami liela vecuma starpība, bet patīkamie saskriešanās mirkļi, saglabājuši atmiņā viņa dziļi inteliģento vērīgumu un cilvēkmīlestību. Kur jauki un pienācīgi būtu, ja viņa šo caur ciešanām iegūto Debesu apdāvinātību, nesabradātu nesmalkjūtīgas un vāji slēptas negantas kustības. Man ļoti žēl, ka nenosargāju pierakstu kladi, kurā bija viņa ekspromta dzejoļi... lai gan, intīmais lai paliek mūžībai. Lai viņam debesu valstība.

Ar Mārtiņu Freimani var nopelnīt, ko arī VISI, mīļos draugus ieskaitot, dara. Grāvmīle kā niere vircā peldas. Bet ar Akurātere, ja nu vienīgi jaunībā un ar asaraino Tautas manifestācijas dziesmiņu, Reiniks jau ar šoviem,bezkrāniņa saladēliņu un Klintaines izsoli Aulā palika līdz brošai. Nu kurus tad vēl bāzīsiet degunā? Puzikovu? Arī Freimanis šajā godā būtu neticis, ja ne nomiris, lai viņam debesu valstība.