Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Festivāla Saxophonia koncerta recenzija. Saksofoni citādā pasaulē

Rīgas saksofonu kvartets kopskaņā ar kokli, balsi un klavierēm atklājas jaunā gaismā. Festivāla Saxophonia koncerts Spīķeru koncertzālē 13. februārī Rīgas saksofonu kvartets publikai ir jau tik zināms un tik bieži dzirdēts dažādās programmās un koncertvietās, ka, par spīti savai muzikālajai atraktivitātei un repertuāra stilistiskajai daudzveidībai, varētu ieslīgt déjà vu skāvienā.

Ja vien… Ja vien šis ansamblis un tā līderis Artis Sīmanis, saksofonu kustības un festivāla Saxophonia izveidotājs Latvijā, nemeklētu arvien jaunas, radoši interesantas izpausmes, tās atrodot negaidītā un dažreiz pat pārsteidzošā sadarbībā. Pie tādas noteikti pieskaitāma saksofonu saspēle ar kokli. Duālā iespēju skala

No vienas puses – saksofons savā duālajā iespēju skalā no klasiska romantiskās un mūsdienu mūzikas instrumenta līdz džeza simbolam, kas konkrētajā programmā saspēlē ar pianisti Hertu Hansenu guva pārliecinošu un spoži virtuozu polistilistisko piepildījumu japāņu komponista Juna Nagao džezīgi aranžētajā Antonio Vivaldi vijoļkoncertā Pavasaris, daļā no itāļu vecklasiķa populārā koncertu cikla Gadalaiki.

No otras puses – senie latviešu skaņurīki, visparastākā diatoniskā etnogrāfiskā kokle un dūdas, kas šajā reizē festivāla Saxophonia koncertā Spīķeru koncertzālē 13.februārī bija multiinstrumentālista Valda Muktupāvela rokās, kopā ar viņa paša un Ievas Paršas balsi, atskaņojot savu un kolēģu jauno latviešu komponistu Līgas Celmas un Jēkaba Nīmaņa svaigāko radošo pienesumu.  

Kokļu jaunais vilnis

Var jau teikt, ka kokle – pēdējā laikā pateicoties jaunās, talantīgās koklētājas Laimas Jansones spilgtajam fenomenam – tagad ir modē un citi mūziķi to steidz izmantot. Un labi, ka izmanto, jo rezultāts ir ļoti rosinoša un aizraujoša pasauļu satikšanās. Tā ir arī savstarpēji bagātinoša, ar nākotni, kuras pirmie soļi savulaik bija Valda Muktupāvela kokļu un Sergeja Ancupova sāroda improvizāciju kopspēles un mazliet vēlāk jau arī trio Altera veritas, kurā kokles sabiedrotie ir flauta un akordeons un kurš galvenokārt atskaņo speciāli tam radītu laikmetīgo repertuāru. To, ka, ejot neierasto sadarbības ceļu, Rīgas saksofonu kvartets neko nav zaudējis, pierādīja ansambļa virtuozie kontrapunkti un katra dalībnieka solovirāžas nīderlandiešu saksofonista Giljermo Lago svītas Pilsētas atskaņojumā – iespaidīgā kvarteta "muskuļu" demonstrējumā.  

Lai gan programmā bija iekļauti sešu komponistu darbi, kuru atskaņojumā līdz ar saksofonistiem piedalījās trīs dažādi izpildītājmūziķi, vakars ne velti saucās Rīgas saksofonu kvartets un Valdis Muktupāvels. Etnomuzikologam un multiinstrumentālistam bija īpaša loma, jo viņa jaunrade bija pārstāvēta visplašāk – ar četriem skaņdarbiem, no kuriem viens, jāņuguns rituālu iedvesmotie Uguns vārdi, turklāt bija pirmatskaņojums. Šis ir gadījums, kad saksofonu kvartets pirmo reizi saskanēja ar koklēm un dūdām, turklāt plašā izteiksmes amplitūdā no sinkopētos ostinato audzēta folkloras intonāciju koda līdz korālim klasiskajā protestantu baznīcas faktūrā. Interesanti kokle saskanēja arī ar Arvīda Kazlauska spēlēto soprānsaksofonu un Ievas Paršas mecosoprānu, kopā risinot vienmuļi hipnotiskos maltuves ritmus (Maltuves dziesma).

Ieva Parša – vakara dīva

Savveida folkloriskā minimālisma paraugs, nebīstoties izmantot virstoņu jeb rīkles dziedājumus, izdevies Rasas šūpļadziesmā, kuras atskaņošanas gaitā autoram un Ginta Pabērza baritonsaksofonam piepulcējās Ieva Parša. Tieši šādās programmās Ieva Parša ir savā īstajā vietā – viņas atvērtais skatījums uz vokālo mākslu un ekspresīvā aktrises daba piešķīra dzīvību Nika Gothama kamerciklam Barbara Allen un ļāva pārtapt īstā tautas teicējā – ar tipiski nenogludinātu saucējas vokālu – gan Līgas Celmas skaņdarbā Ozols, gan estētikā tam radniecīgo Jēkaba Nīmaņa Trīs latviešu tautasdziesmu pirmatskaņojumā.  

Klusi un smalki skanošajai koklītei un neforsētai cilvēka balsij nepazust skaļo saksofonu pārspēka priekšā palīgos vajadzīgs prasmīgs skaņu režisors. Šai programmai tāds bija – Vilnis Kundrāts, kurš pats, starp citu, ir lielisks saksofonists. Skanējuma līdzsvars izdevās tik dabisks, ka ne brīdi neradīja saķīmiķota mākslīguma efektu. Tas dzirdei netraucēja un bija tik neuzbāzīgs, ka, speciāli nepiedomājot, to varbūt pat neievērotu.      



Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja