Par pasaulē ietekmīgāko arhitektu dēvētā Normena Fostera birojs kopā ar NASA veido astronautu mājvietu modeļus uz Marsa. Materiālus un celtniekus aizvest no Zemes uz citu planētu ir dārgi un tehniski sarežģīti, tāpēc mājas uz Marsa no turpat atrodamajiem materiāliem būvēs automatizēti 3D printeru un robotu hibrīdi. Šīs ierīces pamatā darbosies nevis pēc detalizēti izstrādātām instrukcijām, bet improvizēti reaģēs uz apstākļiem un situāciju. Kad ieradīsies astronauti, robotu izraktajos pusotru metru dziļajos krāteros mājām jau jābūt gatavām. Uz Zemes radītajās arhitektu datoru vizualizācijās tās atgādina kaut ko pa vidu starp kurmja rakumiem un virszemes alām.
Šķiet, ka šajās 3D printeru un robotu celtajās mājās pirmajām brokastīm piestāvētu Starptautiskajā dizaina vasaras skolā MAD Siguldā radītie trauki un citi maltītes atribūti. Arī tāpēc, ka pagājušās vasaras darba uzdevums skolas dalībniekiem bija Pirmās brokastis uz Marsa. Pasniedzēji viņiem līdzi kosmosā deva pavāru un dažus Zemes pārtikas produktus, bet pārējais bija jāatrod pašiem uz svešās planētas. Brokastīm uz Marsa studenti trenējās tepat Siguldā. Viņi izmantoja vietējo amatnieku zināšanas un prasmes, vietējos materiālus, kā arī 3D printerus. Laikam paredzēja, ka Normens Fosters un NASA kādu printeri viņiem būs atstājuši arī uz Marsa.
Prātojums par ēdienu
Skolas dibinātāji ir dizaineru apvienības Rijada galvenais dizainers Rihards Funts kopā ar domubiedriem. Pagājušās vasaras skolas dalībnieki bija Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un latvieši, kuri dizainu studē citās Eiropas augstskolās, kā arī ārzemju studenti, lielākoties no Eindhovenas Dizaina akadēmijas. Pasniedzēju vidū ir pats Rihards Funts, māksliniece Evita Vasiļjeva, Amsterdamā strādājošais latviešu dizainers Germans Ermičs, poļu dizaina studijas Studio Rygalik dizaineri Tomeks Rigaliks un Gosja Rigalika, pirmo arhitekta izglītību Rīgā ieguvušais Asens Čumovs, kurš pēc studijām Maskavas institūtā Strelka strādā tajā par pasniedzēju un pētījumu koordinatoru, kā arī gastronomisku un citu pasākumu organizētāja Gundega Skudriņa un pavārs Andris Jugāns.
Septiņās dienās studentu grupām kopā ar pasniedzējiem bija jārada viss nepieciešamais improvizētai 30 cilvēku maltītei uz Marsa. Protams, skatoties uz vasaras skolas paveikto, nevajadzētu to vērtēt kā pilnībā izstrādātu un funkcionālu maltītes aprīkojumu. Dizains netop septiņās dienās. Pat uz Marsa tas nav iespējams. Nedēļas laikā paveiktais ir ideju aizmetņi, eksperimenti ar tikko apgūtajiem pirmajiem soļiem kalēja, keramiķa un galdnieka amatā, prātojumi par ēdienu, tā nozīmi, cenšanās izvairīties no ierastajiem ēdienreižu scenārijiem. Vasaras skola ir vieta domu apmaiņai, mācības, kurās process ir svarīgāks nekā rezultāts.
Mazākā pirts pasaulē
Rīgā, Dzirnavu ielā 41, izstādei MAD Days Riga pielāgotajās telpās skatāmi labākie darbi no vasaras skolā MAD tapušā, kā arī video ar ieskatu vasaras notikumos. Procesu, pat ļoti radošu un auglīgu, ir grūti iekapsulēt un pārnest izstādes formātā. Taču MAD Days Riga veidotājiem ir izdevies Rīgas centrā radīt gaisotni, kāda varētu būt valdījusi vasarā Siguldā.
Izstādē skolas dalībnieku izdomātais un uztaisītais gan ir tikai fons tās pasniedzēju darbiem. Tā var būt arī norāde, kā no vasaras skolas vienas nedēļas laikā uzšķiltās dzirksteles pēc laika un ieguldot daudz darba var nonākt līdz gataviem, kvalitatīviem dizaina objektiem.
Ekspozīcijā MAD Days Riga atlasītie pasniedzēju un meistaru darbi ir nostājies Latvijas dizaina krējums. Tie spilgti un pārliecinoši uzrāda Latvijā dzimušo, gan te, gan ārzemēs izglītību ieguvušo, dažādu paaudžu un atšķirīgu ceļu priekšmetu dizainā ejošo mākslinieku kvalitatīvo veikumu. Izstādes spēks ir nevis katrā atsevišķā priekšmetā, bet to kopumā, savstarpējā saspēlē.
Varētu likties dīvaini, kā šie dažādie dizaineri un viņu darbi atrod kopīgu valodu. Piemēram, nu jau gandrīz vecākajai paaudzei pieskaitāmais koktēlnieks un galdnieks vienā personā Jānis Straupe ar Germanu Ermiču – grafikas dizaineru, kurš pēc studijām Eindhovenas Dizaina akadēmijā pievērsies priekšmetu dizainam, turklāt tik veiksmīgi, ka nesen žurnāls Wallpaper viņu ir ierindojis septiņu labāko šī gada jauno dizaineru vidū; Milānā Germana Ermiča darbi ir aplūkojami respektablajā galerijā Rossana Orlandi. Viens gadu desmitiem strādā ar koku, otrs atklāj stikla iespējas.
Dzirnavu ielas nama izstāžu zāles otrajā pusē gandrīz blakus atrodas zīmola Northmen (agrāk – John Neeman Tools) jaunie amatnieki, kuri pašu izgatavotos, reti izmantojamos amatniecības instrumentus pārziež ar biezu mārketinga sviesta kārtu un veiksmīgi tirgo visā pasaulē, un jaunā Eindhovenas Dizaina akadēmiju beigušā dizainera Mārča Ziemiņa darbs Mazākā pirts pasaulē – meditatīvs un konceptuāls darbs par Latvijas tradicionālajām melnajām pirtīm, kas ekstrēmi samazinātā mērogā pārvērtušās par gaisa mitrinātāju un atsvaidzinātāju (zāļu tēja pil uz karstiem akmeņiem, no kuriem paceļas tvaiks). Tieši šo miniatūro pirti visvairāk gribētos ņemt līdzi uz Marsu.
Starp Mārča Ziemiņa Mazāko pirti pasaulē un Northmen asajiem tērauda kaltiem novietotas poļu dizaineru Studio Rygalik akmens plātnes Mēness šķīvji. Visus izstādes darbus kopā smalkā saitītē savieno telpas centrā griestos iekārtais Riharda Funta metāla smalkmehānisms. Noteikti varētu atlasīt citus šo pašu dizaineru darbus, izvietot citādi, un tie šķistu kā no dažādām planētām nākuši, bet Dzirnavu ielā izstādītais skan vienā ansamblī.