Atis Rozentāls ****
Tas, kas vajadzīgs bērnu uztverei, – košums, krāšņums un spraigi notikumi – izrādē ir sasniegts. Idejiski gan ir pretruna – varbūt par daudz uzsvērta ģimenes idille ar bezgala pozitīvajiem vecākiem un brāli ar māsu, kam vienīgās rakstura īpašības ir neaprakstāms labums un sirsnība, tomēr šajā idillē Brālītis (lieliska Evelīna Godunova) jūtas vientuļš. Karlsons ņiprajā Aleksandra Osadčija izpildījumā ir tieši šādu vientulības brīžu – un arī sapņu – radīts iztēles tēls, kam pat uzrādīts iedvesmas avots – ventilators. Izrāde ir tieši tikpat nepedagoģiska kā Lindgrēnes darbs – kāds tur veselīgais "skolas auglis", ja ir Laimas konfektes, kas dejo valsi, un milzīgs čupačups, kam pieglausties!
Toties ārkārtīgi izveicīgie veļas zagļi Fille un Rulle tiek pārmācīti pēc visiem priekšrakstiem, tikai viņus sagūsta nevis policisti, bet skursteņslaucītāji. Ints Roziņš Bokas jaunkundzes tēlā, protams, ir karikatūra, taču neieslīgst bezgaumībā, un Bokas sapnis nokļūt modes skatē īstenots ar vērienu gan vizuāli, gan muzikāli – nesist kāju taktī ir vienkārši neiespējami. Rodas iespaids, ka orķestra mūziķi spēlē ar patiku un azartu. Beigās autori panāk kompromisu – Karlsons gan kapitulē uzdāvinātā kucēna priekšā un aizlido, tomēr atgriežas uz paklanīšanos astoņu dzīvu toršu sabiedrībā.
Inese Lūsiņa *****
Radošajai komandai izdevies saistošas darbības, asprātīga humora un sirsnības piepildīts balets. Lielisks atradums ir spilgtais baleta, tostarp tā parodijas, un rēvijas (TV modes šova) žanru dialogs, sarunā iesaistot arī cirka klaunādi. Komponistam veicies neiekrist muzikāla primitīvisma un banalitātes slazdā, kurā atrasties nez kāpēc ir pašsaprotami, radot "izrādes visai ģimenei". Tiesa, ne katrs nolasīs Jura Karlsona mūzikā ieslēptās alūzijas – autorcitātus (uz Lielās mūzikas balvas fanfaru kvartakordiem balstītais arfas solo) un ekskursiju mūzikas vēsturē – no bērnudārznieku repertuāra līdz Prokofjeva baleta Romeo un Džuljeta atbalsīm un Nino Rotas motīvam leģendārajā Dzefirelli filmā Romeo un Džuljeta.
Mūzikas lielākā vērtība ir orķestra krāsainībā, ieskaitot diriģenta Mārtiņa Ozoliņa nedarbus ar auto tauri, stilizētajā žanriskumā (valsis, kankans, polka u. c.), baleta varoņu un situāciju portretos – vadmotīvos. Aivara Leimaņa trāpīgi raksturojošajā horeogrāfiskajā leksikā abos sastāvos vitāli uzrunā visi baleta personāži – Karlsons, Brālītis, visa Svantesonu ģimene, bet jo īpaši – Bokas jaunkundze trupas neaizstājamā komiķa Inta Roziņa izpildījumā. Izcila laupītāju deja un izpildījums. Visi aplaudē Konfekšu valsim Ilzes Vītoliņas veidotajos Laimas šokolādes konfekšu, ledeņu un milzīga čupačupa tērpos. Balets iesilst pakāpeniski, sasniedzot apogeju otrajā cēlienā.
Jegors Jerohomovičs ****
Karlsona tapšanu noteikti iedvesmojis lieliskais horeogrāfa Kristofera Vīldona un komponista Džobija Talbota balets Alise Brīnumzemē Londonas Karaliskajā operā. Karlsonam ir lemts kļūt par Latvijas Nacionālā baleta repertuāra lepnumu – tas ir ekskluzīvs, oriģināls komponista Jura Karlsona un horeogrāfa Aivara Leimaņa darbs, viņi abi ir libreta autori. Iestudējums fascinē un aizrauj kopumā, taču paši par sevi galvenie varoņi nav interesanti – ne Karlsonam, ne Brālītim nav sava unikālā dramaturģiskā, psiholoģiskā un horeogrāfiskā koda. Visvairāk žēl titulvaroņa – Astridas Lindgrēnes radītā harismātiskā, lidojošā egoista, balamutes un kūdītāja. Baletā viņš ir personāžs ar propelleri, taču bez rakstura, ārēji līdzīgs cirka klaunam, Trakajam cepurniekam un starpdzimuma amerikāņu mūziķei Baby Dee.
Situāciju glābj fakts, ka Karlsons ir balets, kurā visā asprātīgajā spožumā un eklektiskajā kustību valodā (neoklasikas elementi, pantomīma, stilizēta estrādes deja) var izpausties lielais ansamblis – solisti, kordebalets, horeogrāfijas skolas audzēkņi. Uzslavas ir pelnījis LNO orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā – mūziķi spēlē ar dzīvesprieku un stila izjūtu, novēršot uzmanību no izrādes vēstījuma pārspīlētā didaktisma un paredzamības. Jaunā baleta apmeklētājiem ir jārēķinās ar to, ka Jura Karlsona partitūru papildina neapturama, kakofoniska mazo skatītāju čaloņa.