Kā šodien žurnālistiem stāstīja Rīgas festivāla mākslinieciskais vadītājs Guntars Ķirsis, katrs festivāla koncerts ir izauklēts un mīļots, taču īpaši lepniem mums ir jābūt par to, ka Rīgas festivāla programmu var veidot, balstoties uz Latvijas mūziķiem, kuri ir zināmi visā pasaulē.
"Šis festivāls parāda, ka mums ir fantastiski mūziķi. Katra koncertprogramma ir kā mākslas darbs. Tāpat šis gads festivālam ir īpašs ar to, ka pirmo reizi koncertu programma tiks papildināta ar vizuālo mākslu," sacīja Ķirsis.
Rīgas festivāls norisināsies no 3. līdz 20. jūnijam. Diviem no festivāla koncertiem tiks rīkoti papildkoncerti, jo klausītāju interese ir bijusi tik liela, ka biļetes uz šiem diviem koncertiem izpirktas ļoti īsā laikā. Papildkoncerts tiks rīkots akordeonistes Ksenijas Sidorovas un čellistes Gunas Āboltiņas koncertprogrammai Čella un akordeona burvība un koncertprogrammai Imants un Ziedonis.
Festivāls tiks atklāts pirmdien, 3. jūnijā, Lielajā ģildē ar koncertu Vāgnera idille, kurā piedalīsies latviešu pasaules slavu iemantojušais pianists Vestards Šimkus. Šis koncerts būs pianista izdotā albuma Vāgnera idille prezentācijas koncerts, kurā skanēs tikai un vienīgi vācu komponista Riharda Vāgnera, kuram šogad tiek svinēta 200 gadu jubileja, mūzika.
Šimkus klāstīja, ka Vāgnera mūzikas skaistums daļēji slēpjas arī Rīgā, jo komponists savulaik ir mitinājies Rīgā, tādēļ Rīgas festivāls, viņaprāt, ir vispiemērotākā vieta, kur šo programmu nospēlēt. "Man ir liels gods atklāt šo festivālu. Albumā Vāgnera mūzikas skaistums slēpjas mazliet netradicionālākā skatījumā uz Vāgneru, kas vairāk ir kamermūzikas intimitātes apdvesmots, nevis tipisks Vāgners ar lielām, skaļām orķestra skaņām un dziedāšanu," sacīja Šimkus.
Viņš stāstīja, ka festivāla atklāšanas koncertā skanēs tikai klavieres. Idilliskā sajūta šajā programmā ir tā, kas padara šo mūziku sevišķi skaistu. Koncertā skanēs Vāgnera oriģinālmūzika klavierēm, kas ir fantāzija pusstundas garumā, kā arī būs trīs operu transkripcijas, no kurām vienu veidojis pats Šimkus.
5. jūnijā Rīgas Svētā Pētera baznīcā notiks koncerts Rahmaņinova Vesperes, kurā piedalīsies Latvijas Radio koris un diriģents Māris Sirmais, savukārt nākamajā dienā turpat notiks koncerts Viduslaiku dziedājumi, kurā pirmo reizi Latvijā viesosies a cappella kvartets Anonymous 4 no ASV, kas jau 25 gadus nodarbojas ar viduslaiku dziedājumiem.
Nākamais koncerts festivāla laikā Rīgā notiks 8. jūnijā Spīķeru koncertzālē, kurā piedalīsies soprāns Inga Šļubovska, baritons Jānis Apeinis un pianists Mārtiņš Zilberts, bet 11. jūnijā Spīķeru koncertzāle notiks pasākums Džons Keidžs. Audiovizuāla performance četrām klavierēm, kuru veido pianists Juris Žvikovs kopā ar video autoru Robertu Rubīnu.
12. jūnijā Rīgas Svētā Pētera baznīcā notiks koncerts Perts, Vasks un Silvestrovs, kurā pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Pētera Vaska jaundarbs ar Imanta Ziedoņa dzeju. Koncertā piedalīsies Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Diriģents informēja, ka gaidāmais koncerts būs nakts koncerts, līdz ar to sagaidāms klusums, miers un mīlestība.
"Šā brīža straujajā laika ritumā ir miera un vientulības deficīts. Koncertu piepildīs komponista Arvo Perta, Valentīna Silvestrova un arī Vaska mūzika. Katra mūzika ir ar savādāku skatījumu," pauda Kļava.
Savukārt unikāls koncerts gaidāms 13. jūnijā Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, kurā tiksies sitaminstrumentu zvaigznes. Sitaminstrumentālists un komponists Rihards Zaļupe klāstīja, ka šis koncerts būs īpašs ar to, ka tajā tiksies trīs sitaminstrumentālistu paaudzes. Savukārt koncertprogrammai izraudzīti skaņdarbi, kurus kaut reizi savā mūžā vēlētos nospēlēt ikviens sitaminstrumentālists.
Sitaminstrumentālists minēja, ka ideja izcelt gaismā sitaminstrumentālistus pieder Guntaram Freibergam, līdz ar to koncertā vienkopus spēlēs gan tādi meistari kā Edgars Saksons, Zaļupe, pats Freibergs un Elīna Endzele, gan jaunākas paaudzes pārstāvji Mikus Bāliņš un Elvijs Endelis, kurš nesen izcīnījis prestižo Yamaha stipendiju. Savukārt koncertprogrammā tiks izpildīti skaņdarbi, kurus radījis Jannis Ksenakis, Moriss Ravels, Stīvs Reihs un arī Zaļupe.
17. un 19. jūnijā Spīķeru koncertzālē varēs baudīt koncertu Čella un akordeona burvība. Akordeoniste Sidorova pauda prieku, ka Rīgas festivālā piedalīsies ar kamermūzikas programmu, kas akordeona un čella salikumam nav nemaz tik bieži sastopama. Programmā skanēs gan 20. gadsimta klasika, gan mūsdienīgas noskaņas. Mūziķes programmu veidojušas tā, lai katrs tajā iekļautais skaņdarbs būtu ar kādu domu.
Savukārt 18. jūnijā plkst.18 un 20 izskanēs koncerts Imants un Ziedonis, kura pamatā komponista Imanta Kalniņa dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju, kā arī Ziedoņa dzejoļi un pārdomas paša autora balss ieskaņojumā. Koncertā piedalīsies Renārs Kaupers, Latvijas Radio koris, instrumentālā grupa un diriģents Sigvards Kļava.
Savukārt Rīgas festivāla noslēguma koncerts izskanēs 20. jūnijā Dzintaru koncertzālē vijolnieces Baibas Skrides, mecosoprāna Mišas Brigergosmanes, Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Modesta Pitrena vadībā. Šis koncerts piedāvās iepazīties ar nozīmīgu Lietuvas mūzikas vēstures lappusi, ar vienu no pasaules slavenākajiem vijoļkoncertiem un mūziku, ko radījis šāgada jubilārs Vāgners.
Ar Lietuvas muzikālo pagātni varēs iepazīties komponista Joza Groda simfoniskā lieldarba Iz Lietuvas pagātnes finālu, komponista Pētera Čaikovska Vijoļkoncertu atskaņos spožā latviešu vijolniece Skride, bet Vāgnera daiļradi, kas šajā koncertā būs pārstāvēta ar mīlu un kaislību, izdziedās viena no pasaules vadošajām soprāndziedātājām Brigergosmane.
Līdztekus Rīgā notiekošajiem koncertiem trīs koncerti būs baudāmi arī ārpus galvaspilsētas. Saulkrastu domes zālē 7. jūnijā izskanēs Lielpilsētas stāsts, kurā piedalīsies Urban trio, bet 9. jūnijā Saulkrastos, Saules laukumā, notiks koncerts Labirints, kurā piedalīsies Raimonds Tiguls, Rīgas saksofona kvartets, kā arī būs skatāmas Ginta Apsīša gaismas vizualizācijas. Savukārt Mazajā Mežotnes pilī 14. jūnijā notiks pasākums Džons Keidžs un videomāksla.
Vizuālās mākslas izstāde festivāla laikā būs skatāma kim? Laikmetīgās mākslas centrā, kur varēs iepazīties ar alternatīvās modes vēsturi. Izstāde Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985-1995, kas tapusi sadarbībā ar Laikmetīgās kultūras centru Garāža Maskavā, būs apskatāma no 7. jūnija līdz 14. jūlijam, un tā vēstīs par kustību modes vēsturē, kas izveidojās roka un skvoteru kultūru saskarsmes punktā un pastāvēja no "perestroikas" sākuma līdz pat brīdim, kad 90. gadu vidū Krievijā un citās bijušajās padomju republikās ienāca glancētie modes izdevumi.