Ar vairākiem jaunumiem pēc ilgas pauzes sezonu uzsāk Rīgas projektu koris (RPK), kuru vada nu jau piecus gadus Latvijā dzīvojošais amerikāņu diriģents Kristofers Volšs-Sinka. Sezonas pirmā jauniestudētā programma Anglijas garīgums, kura skanēs divos koncertos 2. un 3. oktobrī Tallinas kvartālā, koncerttelpā Tu jau zini, kur, būs veltīta Anglijas sakrālās mūzikas lielmeistariem Bendžaminam Britenam un Herbetam Hovelam, savu uzstāšanos pirmoreiz piedāvājot videoieraksta tiešsaistē. Vēl pirms tam, atsaucoties Norvēģijas Karalistes vēstniecības aicinājumam, šo svētdien, 27. septembrī, pulksten 17.00 Rēzeknes Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē RPK atkārtos jau sekmīgi izpildīto norvēģu komponistu mūzikas programmu Ceļš uz ziemeļiem. Savukārt 18. oktobrī sniegs Rīgas A Cappella festivāla noslēguma koncertu Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Taču pati galvenā novitāte ir tā, ka šo sezonu koris aizvadīs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rezidējošā kora statusā.
Rezidējošā kora statuss nozīmē ieguvumus un atbildības abām pusēm. Vismaz viens koncerts notiks LNB Ziedoņa zālē, plānoti arī vairāki kopīgi pasākumi un ar kora repertuāru saistītas izglītojošas lekcijas, kā arī meistarklases diriģēšanas studentiem. Koris jau mēģina Gaismas pils telpās. Rīgas projektu koris ir pirmais kolektīvs, kas ieguvis LNB rezidējošā kora statusu. Ko tas jums nozīmē, un ko tas maina kora darbā?
Pamats ir tas, ka LNB notiek mūsu mēģinājumi un rīkosim tur koncertus vismaz reizi gadā. Pirmā reize būs vācu garīgās mūzikas programmas atskaņojums ziemā. Taču īpaši gribu uzsvērt mūsu radošās attiecības. Bibliotēka ir zināšanu ieguvei domāta vieta. Savukārt tas ir ļoti raksturīgi mūsu kora misijai, jo mūsu programmas vienmēr sastāv no jauna vai nezināma repertuāra. Tā mēs dodam iespēju klausītājiem un dziedātājiem izbaudīt vai atklāt kaut ko jaunu.
Kopā ar mūsu sadarbības partneriem mums ir plāni rīkot dažādus izglītojošus pasākumus. Vēlamies meistarklasēs strādāt ar jaunajiem diriģentiem un komponistiem un domājam arī par lekcijām. Piemēram, šogad dziedāsim trīs dažādas koncertprogrammas un katras programmas centrā ir mesa. Man ir ideja par lekciju: kā mesa attīstījusies cauri visai mūzikas vēsturei no renesanses laikmeta līdz šodienai, jo mesas komponisti raksta joprojām un dara to dažādos stilos kompozīcijas tehnikās. Ir ļoti daudz, par ko varam stāstīt, ja vien cilvēkiem būs interese. Man šķiet, ka bibliotēka ir superpiemērota vieta kora darbam. Te paveras iespējas strādāt interesantos virzienos un piedāvāt ko jaunu.
Arī ko kardināli jaunu?
Ieradies Latvijā, biju pārsteigts, ka šeit jau mūzikas vidusskolā var mācīties diriģēšanu. Tas ir šejienes fenomens. Amerikā tādu iespēju nav. Es pats sāku studēt diriģēšanu tikai universitātē, bakalaura programmā. Tomēr mūzikas vidusskolu kordiriģēšanas programmu audzēkņiem pārsvarā ir prakse tikai iekšējā skolas ekosistēmā, kopā ar saviem kursabiedriem. Savās meistarklasēs vēlamies piedāvāt viņiem iespēju pastrādāt ar pilnīgi svešiem cilvēkiem, ar augsta standarta kori un labu repertuāru. Redzēsim, kā sanāks un vai studentiem būs interese par šo iespēju. Man šķiet, tajā vecumā ir ļoti svarīgi dabūt pirmo reālo praksi.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 22. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!