Ikdienā pie mūsdienīgākām skaņām – roka un elektroniskās mūzikas – pieradušu klausītāju var iekustināt arī ar etniskajiem instrumentiem – to savas desmit gadu darbības laikā parādījusi dūdu un bungu grupa Auļi. Tā kā liecību par bungu un dūdu spēles tradīcijām senatnē tikpat kā nav, Auļi, ņemot vērā pašu dalībnieku daudzveidīgās muzikālās intereses un zināšanas, ir radījuši unikālu skanējumu, kāds viņiem, ļoti iespējams, ir vienīgajiem visā pasaulē. Ne vien skanējums, bet arī desmit mūziķu – deviņu latviešu puišu un vienas igauņu meitenes – vienmēr aizrautīgais priekšnesums bijis šajos gados pieprasīts. Viņi jau spēlējuši kopā ar orķestriem, koriem, rokgrupām un nu sper vēl vienu pamatīgu soli pretim klausītājiem, gatavojot iespaidīgu desmit gadu jubilejas programmu, kas izskanēs divās daļās koncertzālē Palladium 4. maijā: tieši Auļi būs vakara galvenie varoņi un pulcinās uz skatuves daudzus viesus.
Čaļi ar skarbām balsīm
Vispirms mūziķi meklēja telpu ar dabisku akustiku, kur vislabāk skan viņu instrumenti, un tā izrādījās Stradiņa universitātes Lielā aula. Tur viņi ierakstīja jubilejas albumu, kurā par aranžētāju pieaicināja čellistu Kārli Auzānu. Skaņdarbi jubilejas izdevumam izraudzīti no trim iepriekšējos gados iznākušajiem albumiem Sen dzirdēju (2005), Auļos (2007), Etnotranss (2010) un gabaliem, kuri šajos desmit gados tapuši ārpus albumiem. "Pirmkārt, izvēlējāmies instrumentālos skaņdarbus, kuri šajos gados labi pārbaudīti koncertos, otrkārt, gribējās vairākus gabalus ar dziedāšanu. Svarīgi bija, lai Kārlis sajustu šos gabalus, tāpēc piedāvājām vairākus variantus, un viņš pats izvēlējās, kurus aranžēt," stāsta viens no Auļu līderiem Kaspars Bārbals. "Dziesmās Sūda dziesma un Kas dimd izveidojām tādu kā džeku kori jeb vīru kopu, kurā savācām čaļus ar zemām, skarbām balsīm, kādas labi atbilst folkloras dziedāšanai. Viens no ierakstiem, kas mani personīgi piesaistīja tautas mūzikai, bija Vilku albums Dzelzīm dzimu, un gribējās pašam izveidot ko līdzīgu."
Vilks vilkam vilks
Auļi piedalījās arī Andra Indāna jeb Andžoņa izlases albumā Strāvoklis, kurā dažādu žanru grupas sacerēja un ierakstīja dziesmas ar Raiņa dzeju. Strāvoklī iekļauto dziesmu Ko sējējs bēdā jubilejas izlasē iedziedāt aicināts Juris Kaukulis no Dzelzs vilka. "Dziesmas noskaņa radīja sajūtu, ka būtu jāizvēlas kāds dziedātājs no alternatīvajām aprindām, kas spētu saprast šo dziesmu un dzejolī esošās emocijas caur sevi muzikāli nodotu klausītājam. Iepriekš bijām sadarbojušies ar Dzelzs vilku, un likumsakarīgi likās uzrunāt tieši Juri Kaukuli, kurš mums par lielu pārsteigumu šo gabalu jau bija dzirdējis un priecājās par iespēju muzicēt kopā," saka Kaspars Bārbals.
Radinieks no Madagaskaras
Dziesmā Ūsi ūsi dzirdama Zane Šmite kopā ar savām etnomuzikoloģijas studentēm. Albuma Etnotranss instrumentālo skaņdarbu Tāltālu grupa nolēma pārveidot par dziesmu. "Atbilstoši tās nosaukumam likās, ka jāizvēlas dziedātājs no kādas tālas, tālas zemes. Pagājušajā rudenī pasaules mūzikas izstādē Womex Grieķijā iepazināmies ar Kilemu – mūziķi no Madagaskaras, kuram iedevām paklausīties šo gabalu. Viņš uzreiz sāka dungot līdzi un piedāvāt idejas, kā to attīstīt. Dziesma tapa pusgadu, Kilema paspēja paviesoties Rīgā un uzstāties Palladium pasaules mūzikas festivālā Porta. Viņam bija dažas stundas brīva laika, kuras mēs izmantojām, lai veiktu ierakstu mūsu studijā. Viņš iespēlēja madagaskariešu instrumentu valiha, kas varētu būt attāls radinieks mūsu koklei, un bija sarakstījis tekstu malgasu valodā par to, ka mūzika vieno cilvēkus visā pasaulē – pat tik dažādus un tālus kā latvieši un madagaskarieši," stāsta Kaspars.
Vēl kā papildinājumi Auļu skanējumam gan jubilejas albumā, gan koncertā noteikti jāmin roķīgi majestātiskie čelli, kareivīgie metāla pūšamie instrumenti, ko spēlē puiši no Labvēlīgā tipa, un apcerīga akustiskā ģitāra, ko spēlē Andrejs Grimms.
Auļi
Koncertzālē Palladium 4.V plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā Ls 10