Pirmais šādas Nakts meditācijas uzsāka izcilais britu čellists Metjū Bārlijs, savukārt šonedēļ 7. jūlijā plkst. 19.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē šādi muzicēs beļģu čellists Žans Pols Desī un baritons Romēns Dejēzs (Beļģija/ Francija). Viņi uzstāsies arī 8. jūlijā plkst. 19.00 Ventspils koncertzālē Latvija. Klausītājus, kuri dosies uz Mežaparka Kokaru koncertzāli, aicina ierasties ērtā apģērbā, ņemot līdzi paklājiņus vai segas.
Projekts apvieno divus Beļģijas muzikālās jaunrades līderus. Oriģināli XII gadsimtā sieviešu balsīm rakstītā liriskā drāma Ordo Virtutum, kuru komponējusi viduslaiku mūķene, mistiķe, gaišreģe, galmu padomniece un pirmā sieviete komponiste Hildegarde fon Bingena, radusi mūsdienīgu interpretāciju kontemplatīvā skaņas liturģijā, kurā saplūst gregoriskā dziedājuma un elektroniskās mūzikas skaņutelpas. Smeļoties iedvesmu XII gadsimta sakrālajā mūzikā, komponists Žans Pols Desī ar dziļu cieņu pievērsies viduslaiku partitūrai, kuras stāstu par labo un ļauno iemiesojis baritona, čella un elektroniskās skaņās. Desī skaņdarbs Ad Lucem ved iekšējā ceļojumā uz intīmu, īpaši smalku klausīšanās pasauli. Tā klausītāji šo ceturtdien būs liecinieki šī opusa pirmatskaņojumam Baltijā. Skaņdarba Ad Lucem pasaules pirmatskaņojums notika 2021. gada 2. decembrī Žana Pola Desī organizētajā pirmajā Garīgās mūzikas festivālā Monsas koncertzālē Arsonic Beļģijā. Nosaukuma Ad Lucem izmantošanai viņš lūdza Introvertās mākslas festivāla atļauju.
Pēc koncerta būs iespēja sirsnīgās sarunās baudīt tēju kopā ar skaņdarba autoru. Jāpiebilst, ka Žans Pols Desī (1963) ir Beļģijas mūzikas dzīvē augstu novērtēts komponists, čellists un diriģents. Viņš arī daudzus gadus praktizē un pasniedz skaņas meditāciju. Izstudējis mūziku Lježas Karaliskajā konservatorijā un Briseles Karaliskajā konservatorijā, Žans Pols Desī ieguvis arī maģistra grādu filozofijā un romāņu literatūrā. Viņa radošajai pasaulei ir stingras saknes gan klasiskajā, gan roka un elektroniskajā mūzikā. Viņu ietekmējuši gan Džimija Hendriksa elektriskie transa stāvokļi un Džačinto Šelsi mūzikas skaņu plūdmaiņas, gan Stīva Reiha un Arvo Perta mūzika. Žanru saplūsme viņa daiļradē notiek dabiski, viegli šķērsojot robežas starp klasisko, moderno, etnisko un populāro mūziku.