Sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Burvīgā spontanitāte

Guntars Freibergs ieradies no Austrijas, kur studē maģistrantūrā Antona Bruknera Lincas Universitātē. Viņš guvis panākumus jau vairākos starptautiskos konkursos, kā solists uzstājies ar orķestriem un ansambļiem vairākās valstīs un Latvijā reiz jau nominēts Lielajai mūzikas balvai. Uz koncertu Rīgā no Zviedrijas ieradīsies pats autors komponists Klāss Torstensons. Mūzikas mīļotājiem būs iespēja gan komponistu, gan Guntaru Freibergu satikt sarunā stundu pirms koncerta Lielās ģildes Minsteres zālē.

Tonna skaņu fantāzijai

Cilvēka dzīvība un visvarenais dabas spēks, ziemeļu ainavas un komponista pusaudža gadu elku The Beatles, Rolling Stones un Frenka Zapas daiļrades atskaņas savijas K. Torstensona Pašportretā, kur izmantota "tonna sitaminstrumentu. No melodiskajiem - marimbas, vibrafona u. c. - līdz ritmiskajiem un eksotiskajiem. To būs pilna skatuve un vēl aiz tās, un es spēlēšu gan priekšā, gan aiz orķestra," atklāj G. Freibergs. Viņš nebūšot viens, jo muzicēs arī orķestra sitaminstrumentālists Ivo Krūskops.

Ar priekšlikumu apgūt interesanto partitūru nācis Normunds Šnē. "Sākumā īsti nesapratu, kas šis par skaņdarbu un ko vēlas šis komponists, bet, sākot mācīties, uzreiz sapratu, ka ir darīšana ar kaut ko ļoti lielu un īpašu. To var ātri sajust. Domāju, ka Torstensons, izmantojot skaņas, ir radījis gleznas, savu portretu - rakstura iezīmes, cilvēcību. Gatavojoties palīdzēja tas, ka intensīvi sarakstījāmies," jaunais mūziķis ar nepacietību gaida tikšanos ar komponistu Rīgā. Pats Guntars nākamreiz dzimtenē ieradīsies pēc pāris mēnešiem, lai kopā ar kolēģiem uzstātos Rīgas festivālā, Latvijas sitaminstrumentu zvaigžņu koncertā 13. jūnijā Dzelzceļa muzejā.

Valka-Strasbūra-Linca

Guntars Freibergs ir talants no Valkas. Pats saka: gandrīz no Igaunijas, kuras robežstabs esot tieši aiz dzimtās mājas dārza žoga. Uz J. Cimzes Valkas mūzikas skolu viņu aizvedusi mamma, jo puikam tolaik prātā bijušas interesantākas izklaides. "Vairākas reizes teicu vecākiem, ka vēlos stāties ārā no mūzikas skolas. Kad sāku piedalīties koncertos un konkursos un guvu pirmo atzinību, tad iepatikās," stāsta mūziķis, kuram tieši šodien ir 22 gadu dzimšanas diena. Paspēts jau daudz. Tikai mazliet pamācījies Dārziņskolā, uzreiz devies turpināt skološanos Francijā, Strasbūras konservatorijā, un pēc tam Austrijā, Lincā. "Latvijas Mūzikas akadēmijā nekad neesmu mācījies, bakalaura grādu ieguvu Strasbūrā. Kad turp devos, franču valodu nemācēju nemaz, taču franči ir ļoti principiāli un angliski ar mani nerunāja. Tā arī iemācījos. Līdzīgi bijis arī Lincā, kur gada laikā nācies apgūt vācu valodu. Kad ilgtermiņā padomāju, pat priecājos par tādu ekstrēmu situāciju," atzīst G. Freibergs. Jau pēc pirmā studiju gada sākušies pirmie nopietnie konkursi: Itālijā, Permā, kur toreiz 17 gadu vecumā izcīnīja 1. vietu. Pēc tam veicās arī Bulgārijā, Plovdivā. Konkursā Zalcburgā pašam par pārsteigumu jau pirmajā reizē ticis finālā un pērn augustā, tur atgriežoties, jau izrādījies otrais labākais.

Laiks skrien ātri. Jau nākamgad jāpabeidz maģistrantūra Lincā. Kur jaunais mūziķis sevi redz pēc tam? Visi ceļi pasaulē vaļā? "Šobrīd intensīvi par to domāju. Uzskatu, ka viedoklis par mūziķu grūto dzīvi Latvijā ir vienpusējs. Esmu vēl jauns, man ir spēks kaulos un nauda ne vienmēr ir galvenais. Salīdzinot varu pateikt, ka mūsu mazajai sabiedrībai Latvijā ir ļoti intensīva kultūras dzīve. Arī sitaminstrumentu saimniecība Latvijā vēl joprojām ir attīstības stadijā, taču - aktīvā. Es to sauktu par izaicinājumu šo attīstību veicināt un šajā procesā piedalīties," - tā G. Freibergs. Un tad nāk galvenais pārsteigums: "Mani personiski interesē pedagoģija, jau šad un tad izmēģinu spēkus, pasniedzot privātstundas. Vēlos gan dalīties zināšanās, gan būt mūziķis šajā burvīgajā spontanitātē, kad kāds kaut ko piedāvā."