Neformālā gaisotnē Mazās ģildes Lielajā zālē šovakar, 8. martā, un Siguldas Baltajā flīģelī 9. martā izskanēs Jāņa Lūsēna un Zigfrīda Muktupāvela koncerts, kurš iezīmēs Jāņa Lūsēna 60 gadu jubilejas lielkoncertus Rīgā, Rēzeknē un Liepājā. Tie būs cita formāta, vērienīgi pasākumi, pirmā lielkoncertu daļa būs veltīta teātra mūzikai, otrajā skanēs hiti no Zodiaka laikiem. Komponists gan uzreiz saka, ka prieks muzicēt un dziedāt nav atkarīgs no konkrētas vietas. Par to liecina lieliskie Ziemassvētku koncerti baznīcās, un tiekot domāts arī tālāk un neparastāk – par muzicēšanu Mazmežotnes pilī vasarā.
Šī nedēļa Jānim Lūsēnam bija dinamiska. Tikko klajā nākusi Ingunas Baueres grāmata Jānis Lūsēns Trešais, kas stāsta par viņu ne tikai kā par komponistu. Kā saka pats Lūsēns, viņā mēģina sadzīvot divas dabas – kurzemnieku vēsums un latgaliešu karstasinība. Iespējams, tieši tādēļ dzimst kaislīgas un romantiskas dziesmas. Jautājums, kas bija pirmais – vārds, skaņa, balss –, nav būtisks.
Jānis Lūsēns neslēpj gandarījumu, ka vairāk nekā pirms 30 gadiem dzīve piespēlējusi satikšanos ar Zigfrīdu Muktupāvelu. Abu mūziķu sadarbība aizsākās tālajā 1985. gadā, kad Liepājas teātra uzvedumam Māte un neitronbumba vajadzēja galveno varoni – muzikālu un savdabīgu personību. "Šis (8. un 9. marta – aut.) koncerts ir mūsu kopīgs atskats uz paveikto no pašiem pirmsākumiem. Teātra izrādē Māte un neitronbumba Zigfrīds vairāk spēlēja vijoli un tikai mazliet dziedāja. Tā dziedāšana jau sākās pēc tam," skaidro Jānis Lūsēns. Pēc uzveduma iestudēšanas radošā sadarbība neapsīka. Zigfrīds Muktupāvels ieņēma stabilu vietu Jāņa Lūsēna Liepājas ansamblī Neptūns un vēlāk grupā Zodiaks. Pēc tam mūziķu kopīgais radošais ceļš turpinājās rokoperā Kaupēn, mans mīļais, mistērijā Sapnis un mīlestība, koncertuzvedumā Violets ar Austras Skujiņas dzeju, kā arī Leļļu operā. Tieši Zigfrīda Muktupāvela balsij Jānis Lūsēns uzrakstījis dziesmu ciklu Zelta sirds ar Kārļa Skalbes dzeju.
"Koncerts nebūs balstīts uz populārajiem skaņdarbiem. Pacelsim tos, kas mums abiem bijuši nozīmīgi un svarīgi gan kā mūziķiem, gan kā cilvēkiem. Koncertā skanēs daži zināmi gabali, bet būs arī tādi, ko daudzi, iespējams, nebūs nemaz dzirdējuši vai arī ir piemirsuši. Piemēram, koncerta noslēgumā atskaņosim vienu no pirmajām dziesmām, ko uzrakstīju Zigfrīdam, kad ansamblim vajadzēja uzstāties vienā tarifikācijas skatē," komentē Jānis Lūsēns. "Tā ir laime, ka komponists atrod savu dziedātāju," viņš saka. "It īpaši, ja šis dziedātājs ir personība un ar neatkārtojamu balsi. Tāda sadarbība bija Nikam Matvejevam ar Mārtiņu Braunu, Jurim Kulakovam ar Ievu Akurateri. Ja muzikālās gaumes saskan, tad tā savienība ir uz mūžu."