Kameransamblis Quatuor Ébène ir 2022. gada Gramophone balvas laureāti un 2023. gada Gramophone balvas nominanti. Parīzē mītošais stīgu kvartets ar izsmalcinātu uzdrīkstēšanos spēj iegremdēties visdažādāko laikmetu akadēmiskās mūzikas dzīlēs un vienlīdz viegli pārvērsties arī šarmantā džeza ansamblī. Koncertprogrammā - Jozefa Haidna Stīgu kvartets, Bēlas Bartoka Trešais un Franča Šūberta 15. stīgu kvartets.
Ar savu telepātisko saprašanos, harizmātisko spēli un svaigo pieeju klasiskās mūzikas tradīcijām Quatuor Ébène ir viens no pārsteidzošākajiem mūslaiku stīgu kvartetiem.
Savus pirmos panākumus kvartets guva 2004. gadā ARD mūzikas konkursā, nodrošinot sev tūlītēju atpazīstamību un vairākus apbalvojumus arī citos konkursos. 2005. gadā kvartetam tika piešķirta Forbergas-Šneideres fonda Belmonta balva, 2007. gadā kvartets bija prestižās Borletti-Buitoni balvas ieguvējs, bet 2019. gadā kā pirmais ansamblis balvas pasniegšanas vēsturē tika pagodināts ar Frankfurtes mūzikas balvu.
Līdzās stīgu kvarteta tradicionālajam repertuāram, kvartetam labpatīk iedzīvināt arī neakadēmiskās mūzikas žanrus. Džeza standartu un popdziesmu improvizācijas, kas aizsāktas 1999. gadā kā laika kavēklis universitātes muzicēšanas starplaikos, nu kļuvušas par Quatuor Ébène firmas zīmi. Šobrīd kvartets ir izdevis jau trīs neakadēmisko žanru albumus. Šo kvarteta darbības šķautni atzinīgi novērtējuši gan klausītāji, gan mūzikas kritiķi.
Quatuor Ébène albumi ar Bēlas Bartoka, Ludviga van Bēthovena, Kloda Debisī, Jozefa Haidna, Gabriela Forē, Fanijas un Fēliksa Mendelszonu ierakstiem ir saņēmuši vairākas mūzikas ierakstu balvas, tostarp Gramophone, BBC Music Magazine un Midem Classic balvas.
Savu 20. jubileju kvartets atzīmēja ar starptautisku projektu Beethoven Around the World (Bēthovens apkārt pasaulei), laika posmā no 2019. gada maija līdz 2020. gada janvārim ierakstot visus sešpadsmit Ludviga van Bēthovena stīgu kvartetus sešos kontinentos. Projektu pēc tam vainagoja koncertu sērija Eiropas nozīmīgākajās koncertzālēs, tostarp Parīzes Filharmonijā un Frankfurtes Vecajā operā, bet citas programmas izskanējušas arī Ņujorkas Kārnegī zālē, Verbjē festivālā un Vīnes Koncertnamā.
8. oktobra vakarā Lielajā ģildē klausītājus sagaida krāšņa un aizraujoša koncertprogramma Quatuor Ébène izpildījumā. Trīs izcili komponisti – Jozefs Haidns, Bēla Bartoks un Francis Šūberts.
Jozefa Haidna 20. opusa stīgu kvarteti, pie kuriem pieder arī Stīgu kvartets solminorā, ir pirmie Haidna stīgkvarteta žanra šedevri. Te autors pirmo reizi visā pilnībā atklājis četras neatkarīgas stīgu kvarteta balsis, lai ļautos asprātības un eksperimentu jūsmai. Savukārt Bēlas Bartoka mūzikai visprecīzāk derētu raksturojums – tautas folklora laikmetīgā mērcē. Trešais stīgu kvartets, Sz. 85 tam kalpo kā lielisks piemērs, sevī apvienojot Austrumeiropas folkloras elementus, baroka laikmeta polifonos sasniegumus un 20. gadsimta mūzikas elpu. Franča Šūberta Piecpadsmitais stīgu kvartets Solmažorā klausītājus ieved komponista duālās pasauluztveres atspulgā, kur prieks ik brīdi pāraug bēdās, bēdas caurauž cerība, un mīlestība un sāpes ir identiski lielumi. Kvartetu Šūberts uzrakstīja desmit dienās 1826. gada jūnijā, un šajā pašā laikā savu pēdējo stīgu kvartetu pabeidza arī Ludvigs van Bēthovens. Tomēr, ja Bēthovena dramatiskie opusi visai bieži piedāvā ceļu uz konkrētu atrisinājumu, Šūberta stīgkvartetu pieredze ir drīzāk atmosfēriska, ļaujot klausītājiem apbruņoties ar pacietību un pieņemt Šūberta ilgas pēc notikumu pieņemšanas, ne uzvaroša vai traģiska atrisinājuma.
Vēl Rudens kamermūzikas festivālā būs dzirdami šādi koncerti:
12. oktobrī Mazajā ģildē koncertprogrammā Šūberts, Mocarts, Britens. Čuksti un vēsmas uzstāsies altists Dāvis Sliecāns un pianists Aleksandrs Kalējs. Abu saspēle uz skatuves dēļiem rūdīta jau vairāku gadu garumā, bet Rudens kamermūzikas festivālā viņi debitēs kā duets deGlosa. Koncertā skanēs ukraiņu vecmeistara Valentīna Silvestrova Epitāfija, Franča Šūberta Arpeggione, Volfganga Amadeja Mocarta sonāte un Bendžamina Britena kamermūzikas šedevrs, kurā dzirdam dialogu ar renesanses meistaru – mūzikas un skumju alķīmiķi Džonu Doulendu.
13. oktobrī Spīķeru koncertzālē uz skatuves atgriezīsies trio Art-i-Shock – Guna Šnē, Agnese Egliņa un Guntars Freibergs. Programmā Pētera Vaska Tokāta un Trīs skatieni. Tam līdzās - Andra Dzenīša Nimbus, Platona Buravicka Voltāža, bet svaigu partitūru trio mūziķiem veltījis ļoti talantīgais jauneklis Aleksandrs Avramecs, kura Lunar Shadows šajā koncertā piedzīvos pirmatskaņojumu.
Savukārt 14.oktobrī Lielajā ģildē, festivāla noslēguma koncertā uz vienas skatuves pirmoreiz tiksies diriģents Klemenss Šults un Sinfonietta Rīga mūziķi, kopīgi atskaņojot Tomasa Adesa Shanty – Over the Sea, Jozefa Haidna uvertīru operai Neapdzīvotā sala, Ludviga van Bēthovena Otro simfoniju un kopā ar arfisti Ievu Šablovsku un obojistu Egilu Upatnieku - šī gada jubilāra, poļu modernista Vitolda Lutoslavska Dubultkoncertu obojai, arfai un kamerorķestrim.
Rudens kamermūzikas festivāla patrons – komponists Pēteris Vasks.
Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā.