"Pagājušo sezonu iesākām ar Gustava Mālera Pirmo simfoniju Titāns, savukārt šogad jaunās sezonas atklāšanā skanēs Mālera Otrā simfonija Augšāmcelšanās. Lai to varētu atskaņot, pieaicinājām papildspēkus – Lietuvas Valsts simfonisko orķestri," stāsta LSO vadītājs Uldis Lipskis. Viņš turpina: "Tas būs loģisks turpinājums mūsu sezonām, kas pavadītas maestro Gintara Rinkeviča vadībā."
Koncertā vēl bez LSO un Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra piedalīsies arī Kauņas Valsts koris. Savukārt vokālās solopartijas izpildīs dziedātājas ar spožu starptautisko karjeru – Vācijā dzīvojošā angļu dziedātāja Klaudija Hakla (kontralts), kura vēl nesen piedalījās šī opusa atskaņojumā kopā ar Čikāgas simfonisko orķestri, un mūsu izcilais soprāns Maija Kovaļevska, kurai, starp citu, klajā ir nācis pirmais solodisks Majesty, kas ierakstīts tieši ar Liepājas simfonisko orķestri, – šis albums tiks atvērts uzreiz pēc 21. septembra koncerta ap plkst. 19.45.
Austriešu komponista un diriģenta Gustava Mālera asprātīgā un humora pilnā mūzika ir pretišķībām un asociācijām bagāta, tur ir gan groteska, gan heroisms, gan pazemība un gleznainās Austrijas kalnu dabas klātbūtne. To visu viņš smēlies bērnībā, uzaugot Austroungārijas impērijas mazpilsētā ar ielu muzikantiem, cirka māksliniekiem un laukumu tingeltangeļiem, ar tautasdziesmām un kuplejām, ar kāzu mūzikas meldiņiem, kareivju maršiem un arī ar Vīnes garu.
Starp citu, tieši Gustavs Mālers Vīnē lika pamatus mūslaiku koncertapmeklējumu etiķetei, kura paredz bijīgu attieksmi pret mākslinieku priekšnesumu. XIX gadsimta opernamos valdīja troksnis un nekārtība, bet Mālers padzina hiperaktīvos solistu fanus, nedeva vaļu ilgstošiem aplausiem pēc atsevišķiem dziedājumiem, ar ledainu skatienu durstīja tos, kuri izrādes vai koncerta gaitā sarunājās, un kavētājiem lika gaidīt vestibilā.
Pēc komponista vārdiem, grandiozajā, piecdaļīgajā 2. simfonijā tiek apglabāts 1. simfonijas optimistiskais jauneklis, tāpēc tā sākas sēru marša noskaņā. Trešā daļa ir alegoriska satīra par cilvēkiem, kuri, bezmērķīgi rosīdamies, neizjūt sakrālo. Fināla kora dziedājums stāsta par paradīzi, augšāmcelšanos, slavē Dievu un apliecina dvēseles nemirstību.