Nesen aizsaulē aizgājusī latviešu mūzikas leģenda Pīts Andersons līdz mūža galam savā daiļradē palika uzticīgs tādiem 50. un 60. gadu amerikāņu populārās mūzikas stiliem kā rokenrols, rockabilly, kantrimūzika un blūzs. Latvijas rokenrola karalim festivālā Positivus tā arī nesanāca uzstāties (lamājiet, ja maldos), bet šonedēļ Salacgrīvas Zvejnieku parkā koncertu sniegs mākslinieks, kuru var uzskatīt par Pīta Andersona muzikālo domubiedru.
Anglis Ričards Haulijs, kurš Latvijā viesosies pirmo reizi, arī ir kvēls 50. un 60. gadu amerikāņu mūzikas mīļotājs. Viņš par saviem iedvesmotājiem uzskaita Elvisu Presliju ("Esmu liels Elvisa cienītājs, un es tur neko nespēju izdarīt," mūziķis sacījis izdevumam The Quietus), Roju Orbisonu (Ričardu Hauliju mēdz dēvēt par Šefīldas Orbisonu), Frenku Sinatru, Džoniju Kešu un Bobu Dilanu.
Tomēr atšķirībā no rīdzinieka Pīta Andersona Anglijas ziemeļu pilsētā Šefīldā uzaugušais un joprojām dzīvojošais Ričards Haulijs savā mūzikā strikti nepieturas pie pielūgtā perioda autentiskā skanējuma. Būdams lielisks melodiķis un ģitārists, viņš no uzsūktajām ietekmēm ir izdestilējis tikai sev vien piemītošu dziesmu radīšanas rokrakstu un skanējumu. Ričarda Haulija mūzika ir silta, nomierinoša un melanholiska, dziesminieka neatvairāmo zemo balss tembru palīdzējusi izkopt regulāra smēķēšana un arī kāda stiprāka dzēriena malkošana. "Es vienmēr esmu vēlējies radīt emocijām piepildītu mūziku, tādu, kurai ir sirds," reiz izteicies mūziķis. Kritiķis Klāss Vāvere savā grāmatā 101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai par Ričardu Hauliju raksta šādi: "Varbūt Haulijs ir no retajiem mūsdienu romantiķiem, varbūt Sinatras ārlaulības dēls, ko uzaudzinājis Džonijs Kešs, bet ielas gudrībās iesvētījis kāds no melnajiem blūzmeņiem."
49 gadus vecā mūziķa karjera bijusi raiba. Savulaik viņš bijis pieprasīts ieraksta sesiju ģitārists, pirmos panākumus guvis ar alternatīvā roka ansambli Longpigs. Pēc tā izjukšanas 2000. gadā uz īsu brīdi piebiedrojies britpopa grupai Pulp, kuras līderis Džārviss Kokers ir Ričarda Haulija draugs. Tieši Džārviss Kokers pēc drauga demoierakstu noklausīšanās ieteica viņam sākt solokarjeru. Divi Šefīldas dziesminieka albumi ir bijuši nominēti balvai Mercury Prize. Vienu no tām viņam "nocēla" Šefīldas rokgrupa Arctic Monkeys, ar kuru vēlāk Ričards Haulijs kopīgi ierakstīja dziesmas. Vienreiz viņš ir bijis izvirzīts Lielbritānijas mūzikas ierakstu balvai Brit Awards nominācijā Labākais britu izpildītājs.
Ričards Haulijs bieži apdzied Šefīldu. Vairāku viņa albumu nosaukumi ir saistīti ar kādām zīmīgām vietām dzimtajā pilsētā. Piemēram, 2005. gadā izdotās plates Coles Corner nosaukums patapināts no savulaik Šefīldas mīlnieku iecienītas randiņu vietas, savukārt 2007. gada ieraksts Lady’s Bridge nosaukts tāpat kā vecs ķieģeļu tilts, kas vēsturiski savienoja Šefīldas bagātākos un nabadzīgākos rajonus. Ričarda Haulija diskogrāfijā ir septiņi studijas ieraksti, no kuriem pēdējais – Hollow Meadows – iznāca pērn septembrī un saņēma labas kritiķu atsauksmes.
Ričards Haulijs uzstāsies piektdien, 15. jūlijā, plkst. 22.15 uz Nordea skatuves