Lāčplēša dienas programmai jāskan koncertā Rīgas Domā 11. novembrī plkst. 19, un aicinājums tur iegriezties pa ceļam vai atceļā no svecīšu sienas krastmalā joprojām ir spēkā, lai gan mūsu sarunas un arī raksta tapšanas laikā valdība vēl tikai lēma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un jauniem ierobežojumiem koronavīrusa savaldīšanai. Ja vien orķestris drīkstēs kopā spēlēt, paredzēta vismaz tiešraides straumēšana vietnē: facebook.com/RIGAorchestra. Jāseko informācijai.
Skulptūru tematikā
Lāčplēša dienai veltītajā koncertā Varoņus pieminot skanēs tikai latviešu komponistu mūzika. Koncertu aizsāks komponistes Ilonas Breģes Mūzika Kārļa Zāles piemiņai, kas 2018. gadā sacerēta un veltīta tieši orķestrim Rīga, kas 14 gadu (no 2006. gada 1. augusta līdz 2020. gada 15. jūnijam) bijis arī viņas ikdienas rūpju lokā šī kolektīva direktores amatā. Mūzika veidota tēlnieka monumentālo skulptūru tematikā, un iedvesma mūzikas tapšanai rasta Kārļa Zāles darbos – Brīvības piemineklī un Brāļu kapu memoriāla ansamblī, kur skulptūrās, bareljefos un ciļņos attēlotas tēmas, kas svarīgas Latvijai un latviešu tautai. Atbilstoši nosauktas opusa četras daļas: Māte – ģimenes sargātāja, Senču karavīri, Ievainotais jātnieks un Māte Latvija (ar kritušajiem dēliem). Valdis Butāns atgādina, ka šis opuss iekļauts arī orķestra Rīga jaunākajā izdotajā ierakstu albumā Pašu auklētie.
Arī Santas Ratnieces skaņdarbs Pļavas radies pēc orķestra Rīga pasūtījuma. Pēc pirmatskaņojuma Latvijas simtgadei veltītajā festivālā Trīs zvaigznes 2019. gadā tas tika izvirzīts Lielajai mūzikas balvai 2019 kategorijā Gada jaundarbs. Tas ir muzikāli dzīvs, smalks vēstījums par Latvijas dabiskajām pļavām. "Šo es izvēlējos, jo man šī mūzika ārkārtīgi patīk. Tā ir pilnīgi citādāka. Tur nav tikpat kā nevienas akadēmiski nospēlējamas, skaistas melodijas. Tā ir ar muzikāliem izteiksmes līdzekļiem un dažādiem skanējumu efektiem gleznota Latvijas dabas skaistuma un daudzveidības ainava. Tā ir lieliska modernā mūzika, kurā laikmetīga kompozīcijas tehnika nav pašmērķis, tā ir pakļauta spilgta tēla radīšanai. Tā nemaz nenotiek bieži. Šis ir izcils ilustratīvās mūzikas paraugs, tur dzird visas dabas skaņas. Viss ir smalki un gaumīgi. Manuprāt, Rīgas Doma akustika ir ļoti piemērota šai mūzikai," stāsta Valdis Butāns. Viņš uzsver, ka šo mūziku var uztvert un baudīt arī laikmetīgajā skaņumākslā nesagatavots klausītājs. "Cilvēkiem nereti šķiet, ka īstās dabas vērtības atrodamas dziļos mežos un purvos, un varbūt vēl ezeru salās un vecos parkos un ka pļava nav nekas īpašs. Patiesībā lielākā daļa Latvijas laukos redzamo zālāju nav īstas pļavas. Skaņdarbā vēlējos ietērpt pļavu daudzveidību dažādās skaņās. Es ceru, ka pēc daudziem gadiem šīs skaņas vēl joprojām uzvēdīs Latvijas pļavu liego un svaigo aromātu," – anotācijā raksta skaņdarba autore, kura ir noraizējusies par pļavu izzušanu.
Krāšņas harmonijas
Koncertā iekļauta arī ievērojamākā XX gs. latviešu simfoniķa Jāņa Ivanova Trešās simfonijas 2. daļa. "1938. gadā sacerētā simfonija koncertos sen nav spēlēta. Tā ir liriska, gaiša, krāšņu harmoniju caurstrāvota. Simfonijas instrumentāciju pūtēju orķestrim veidojis šīs jomas meistars Jakovs Raskins – orķestra Rīga leģendārā vadītāja Gunāra Ordelovska laikabiedrs," stāsta Valdis Butāns. Vērienīgam koncerta noslēgumam viņš izvēlējies Riharda Dubras Adagio appassionato, kuru komponistam 2012. gadā pasūtījis American Wind Symphony Orchestra. Pirmatskaņojumu Latvijā skaņdarbs piedzīvoja vēlāk orķestra Rīga izpildījumā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 9. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!