Izstādē aplūkota Rietumu mūzikas notācijas attīstība no viduslaikiem līdz mūsdienām. Šeit meklētas atbildes uz jautājumiem: cik precīzi iespējams pierakstīt skaņu?; cik liela ir atskaņotāja brīvība, interpretējot muzikālu tekstu?; kā laika gaitā mainījušās grafiskās zīmes, ar kurām tiek pierakstīta mūzika?
Līdzās pabeigtiem nošu tekstiem un to fragmentiem izstādē būs eksponētas arī vairāku latviešu komponistu darbu skices. Šādā veidā tiks sniegts ieskats specifiskajos notācijas veidos, kas tiek izmantoti mūzikas radīšanas procesā, kurā skaņa un skanējums vēl tikai tiek meklēti.
“Muzikālās notācijas simboli grafiski mēdz līdzināties vizuālās mākslas elementiem. Šī paralēle savulaik ieintriģēja ne vienu vien mākslinieku, kuri prātoja, vai pastāv cēloņsakarība starp nošu pieraksta estētiku un labu mūziku. Savukārt no komponistu skatupunkta – ne visa mūzika, kas notīs skaisti izskatās, ir kvalitatīva, taču labai mūzikai vienmēr piemitīs arī vizuāla pievilcība,” stāsta viens no izstādes kuratoriem komponists Jānis Petraškevičs.
Mūzikas notācija sastāv no atpazīstamām grafiskām zīmēm, ar kurām tiek pierakstīta mūzika. Laika gaitā ar tām sākts fiksēt tādus parametrus kā skaņas augstums, garums un dinamika. No vienas puses – mūzikas pieraksts domāts, lai dokumentētu jau pazīstamus skaņdarbus un aizstātu mutiskās tālāknodošanas procesu, kurā konkrētais skaņdarbs tika iegaumēts, to dziedot vai spēlējot priekšā. No otras puses – tā uzdevums ir jaunu melodiju un citu muzikālu ideju rakstiska reprezentācija. Tādējādi mūzikas pieraksts ļauj izpaust radošu ideju, to neatskaņojot, kas savukārt skaņdarbu autoriem sniedz iespēju radīt apjomīgus un kompleksus skaņdarbus.
Izstādes kuratori: Brigita Zelča-Aispure, Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks. Bet izstādes tekstu un materiālu atlasi veikuši - Jānis Petraškevičs, Rolands Kronlaks, Guntars Prānis.
Izstāde Pierakstītā skaņa LNB būs aplūkojama līdz 1. oktobrim. Ieeja bez maksas.