Skanēs Mārtiņa Brauna, Pētera Barisona, Pētera Plakida un Lindas Leimanes opusi. Programmas intriga būs divi pirmatskaņojumi – Zigmara Liepiņa svīta Sarkanais mežs un Jāņa Petraškeviča koncerts klarnetei ar orķestri Long Walks. Uz skatuves kāps pianists Daumants Liepiņš un klarnetiste Anna Gāgane.
Latviešu simfoniskās mūzikas klasiku pārstāvēs 1945. gadā tapusī Latvju rapsodija – šīs spilgti tēlainās partitūras autors Pēteris Barisons (1904–1947) pelnīti uzskatāms par vienu no apgarotākajiem vēlīnā romantisma pārstāvjiem. Tās atskaņojumā pie Liepājas simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Manheimas Nacionālā teātra pirmais kapelmeistars Jānis Liepiņš, savukārt solista gods uzticēts pianistam Daumantam Liepiņam.
Klarnetistes Annas Gāganes plašais ekspresijas diapazons un bagātīgās spēles tembrālās kvalitātes kalpojušas par iedvesmu Jānim Petraškevičam (1978) – izsmalcinātā skaņu juveliera koncerts klarnetei ar orķestri veltīts tieši viņai. "Kā vēstī nosaukums, skaņdarba Long Walks metafora ir garas pastaigas – vai tās būtu fiziskas vai garīgas – pastaigas savā iekšējā pasaulē –, un varbūt tās var notikt arī vienlaikus." Zīmīgi, ka pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs klarnetes spēles nianses labi pārzinošais Guntis Kuzma – lielisks latviešu mūzikas interprets, kurš savulaik bijis arī Annas Gāganes pedagogs.
Līdzās Jāņa Petraškeviča jaundarbam skanēs arī viņa kādreizējā skolotāja Pētera Plakida (1947–2017) 1996. gadā komponētais meistardarbs – jūsmas un spozmes pilnās Variācijas orķestrim. Gluži kā Plakidis, arī cita latviešu mūzikas leģenda harismātiskais Mārtiņš Brauns (1951–2021) no mums šķīrās savas 70. jubilejas gadā. Programmā iekļauta viņa simfoniskā balāde Tālavas taurētājs, kas tapusi 1975. gadā kā diplomdarbs, Mārtiņam Braunam absolvējot toreizējo konservatoriju. Savu otro atskaņojumu opuss piedzīvoja pagājušā gada novembrī Liepājas simfoniskā orķestra Valsts svētku koncertā, komponistam vēl klātesot.
Latvijas vēsture atbalsojas arī šī gada jubilāra Zigmara Liepiņa (1952) svītā Sarkanais mežs. Jaundarba pamatā ir mūzika godalgotajai daudzsēriju filmai Sarkanais mežs, kas uz ekrāniem nonāca 2019. gadā. Uz patiesiem notikumiem balstītais scenārijs stāsta par laiku pēc Otrā pasaules kara, par specdienestu darbību un mežabrāļu cīņām, par cerībām un nodevību. Šos notikumus, tēlus un noskaņas mūzikā spēcīgi iekodējis arī Liepiņš.
Vēl pirms Aivja Gretera vadītā Latvijas Nacionālās operas orķestra uz Lielās ģildes skatuves kāps Sinfonietta Rīga kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Normundu Šnē, lai atgrieztos pie Lindas Leimanes (1989) pērn pirmatskaņotā opusa Ray-bows, kas lielkoncertā izskanēs gluži jaunā versijā. Talantīgā skaņrade par saviem uzticamajiem domubiedriem veltīto partitūru atklāj: "Ray-bows ir varavīksnes arkas formā veidota daudzlīmeņu atsauce uz franču spektrālista Žerāra Grizē darbiem Vortex Temporum un Periodes.