Ticu, ka cilvēku patiesā balss tiek pausta caur emocijām. Tas nav izsakāms vārdos, bet atrodams katra cilvēka sirdī. Instrumentālajā mūzikā ir ļoti līdzīgi – tajā nav vārdu, tikai mūzika, sarunā ar Izklaidi uzsver ekstravagantā japāņu džeza pianiste Hiromi Uehara. Mazās japānietes (kā viņa pati sevi dēvē) spēle nav ieslogāma nevienā stila plauktiņā. Tajā ir gan džezs, gan roks, gan klasika. Gan sakuras zara liegā izsmalcinātība, gan apdullinoša virtuozitāte, dinamiska enerģija, gan rotaļība un spēks.
Džeza cienītājus Hiromi savaldzināja jau ar debijas albumu Another Mind (2003), kas Japānā tika pārdots 100 000 eksemplāru, ieguva Zelta diska statusu un Japānas ierakstu industrijas asociācijas balvu. Dažādas balvas izpelnījušies arī nākamie albumi. Hiromi ir viena no spilgtākajām džeza pianistēm pasaulē, viņa var atļauties spēlēt arī viena, solo – tā viņu dzirdēsim festivālā Rīgas ritmi.
Jums vislabāk tīk muzicēt solo, džeza trio sastāvā vai ar orķestri? Akustiskās vai elektriskās klavieres? Ko spēlēsiet Rīgā?
Ikviens no šiem veidiem ir brīnišķīgs. Tas ir ļoti atšķirīgi, un es to izbaudu pilnībā. Jums spēlēšu galvenokārt mūziku no sava soloalbuma Place to Be. Ko tieši – izlemju, kad jau esmu uz skatuves un sajūtu atmosfēru zālē. Vēl nekad neesmu bijusi Latvijā, taču esmu dzirdējusi, ka tā ir ļoti skaista zeme, un degu nepacietībā to redzēt.
Ko jūs domājāt, sakot, ka vēlaties savā jaunradē paust cilvēka un mūzikas īsto balsi?
Patiesas, īstas cilvēciskās emocijas.
Kur meklējat savu atšķirīgo balsi mūsdienu džezā? Vai arī japāņu tradicionālās kultūras saknēs?
Es tikai vēlos spēlēt mūziku no sirds uz sirdi, nevis no pirkstiem uz ausīm. Es nevēlos, lai mani sauktu par kāda noteikta žanra vai stila mūziķi.
Vai jūsu dzimtenē džezs ir populārs un saprasts?
Tas kļūst arvien populārāks jaunu cilvēku vidē. Arvien vairāk jauniešu Japānā nāk uz džeza klubiem. Tam ir plaša publika, un tas ir lieliski.
Vai piekrītat, ka jūsu mūzika, kas ir tik radošas fantāzijas bagāta, ir sava veida stāsts? Varbūt – gleznojums?
Es vēlos stāstīt stāstus. Tas atkarīgs no klausīšanās, taču es vēlos, lai cilvēki redz ainavu, lai viņi iztēlē ceļo.
Varbūt jums būtu jāveido mūzikas celiņš filmai?
Komponējot es vienmēr iztēlojos vizuālas ainas, tāpēc mīļuprāt komponētu filmai.
No kā jūs iedvesmojaties? Kur smeļat enerģiju un idejas?
Es iedvesmojos no pilnīgi visa. Viss atkarīgs tikai no tā, vai esmu gana zinātkāra to atrast. Tam nav jābūt dramatiski satriecošam notikumam. Ja tikai vēlies, vari to atrast tieši pie savām namdurvīm, uz ielas, varbūt ziediņā, kas uzplaucis ielas stūrī.
Kas veido jūsu skatuves tēlu? Vai tiesa, ka savas skatuves frizūras veidojat pati?
Man patīk mode, tāpat kā es dievinu mākslas, es vienkārši spēlējos ar to, un tas sagādā man lielu prieku.
Ko iemācījāties, spēlējot kopā ar leģendārajiem džeza pianistiem Oskaru Pītersenu un Čiku Koreu, basistu Stenliju Klārku?
Muzicējot kopā ar šiem ievērojamajiem mūziķiem, burtiski ik minūti iemācījos ko jaunu. Biju viņu pieredzes izsalkusi un jutos ļoti laimīga viņu tuvumā.
Visu acu priekšā salikusi klavieru stīgās dzinkstošas drabiņas, lai spēlētu t.s. «sagatavotās klavieres», jūs tuvinājāt skanējumu līdzīgu klavesīnam, savukārt attīstība ritēja kā britu baroka variāciju ground formā. Jūs ķertos klāt arī Bēthovenam?
Es nešķiroju mūziku žanros. Man patīk visu laiku izcilā mūzika. Spēlēju tēmas, kuras mīlu, neatkarīgi no žanra, kuram tās pieder. Tas viss man ir kategorijā: great music.
Kur tagad ir jūsu mājas? Vai ilgojaties pēc dzimtās Hamamacu?
Es «dzīvoju» lidmašīnās, nemitīgi atrodos ceļā. Mājup dodos uz Ņujorku vai Tokiju – ja ir brīvas dienas. Dzimto pilsētu nevaru apciemot tik bieži, kā gribētos, taču Hamamacu man ir viena no skaistākajām vietām pasaulē. Tā atrodas Klusā okeāna krastā, tur ir zaļās tējas lauki, tur dzīvo jauki un mīlīgi cilvēki, un tā ir slaveno klavieru Yamaha dzimtene. Ko gan vēl vairāk es varētu vēlēties?
Vai atrodat laiku kādam vaļaspriekam? Kas tas ir?
Klavieres! Tas ir mans darbs un hobijs.
Rīgas ritmi
Koncerti Rīgas Kongresu namā, klubā Artelis, Vecrīgas atpūtas parkā Egle. 5.–7.VII
Programma www.rigasritmi.lv