Ar kādu no apmeklētājiem diskutējām, kāpēc gan cietoksnim ir zvaigznes forma? Vai cilvēki, kuri tolaik vēl nebija iemācījušies lidot, jau sapņoja par laiku, kad varēs pacelties gaisā un no turienes novērtēt zīmējumu, ko veido grandiozās celtnes ārsienas? Varbūt tika domāts par to, ko, tuvojoties zemei, ieraudzīs atnācēji no kosmosa, kuri, iespējams, būs iedresējuši un padarījuši par savu starpplanētu transporta līdzekli to pašu komētu? Bet varbūt zvaigznes forma ir tīri praktisku apsvērumu dēļ - atsitoties pret zvaigznes stara smaili, apaļās uzbrucēju lielgabalu lodes zaudētu savu spēku un sienas nesagrautu. Daugavgrīvas cietoksnis vēl stāv, tātad katrs no minējumiem vismaz daļēji varētu atbilst patiesībai.
Neizdevās šogad piedzīvot Komētu piektdienā un arī sestdienā tikai daļēji, bet noķert to sajūtu, ar ko šis festivāls atšķiras no pārējiem, varētu, pat uzturoties tur tikai stundu. Cilvēki pa teritoriju pārvietojas nesteidzīgi un mierīgi, jo neko nevar nokavēt, un, ja arī var, tad nākamais sastaptais piedzīvojums būs ne mazāk vērtīgs, ja tam ļausies. Komētas programmā nav daudz tādu vārdu, kurus izlasot, katram otrajam uzreiz skaidrs, ko no tā gaidīt, un tiek saglabāta burvīgā pirmās sastapšanās pārsteiguma iespēja. Katrs te jūtas kā milzīgā savu māju pagalmā, un, ja gadās sastapt kādu, kurš cenšas noķert citādu sajūtu, tad ir skaidrs, ka viņš Komētā nokļuvis nejauši, un būs vajadzīgs laiks, lai pierastu. Pirms doties pie kāda no iestiprināšanās punktiem, katrs var aiziet uz trauku bibliotēku, izvēlēties krūzīti kafijai, tējai vai šķīvi veģātārajai maltītei (Komētā, protams, iztiek bez gaļas), to piepildīt, iztukšot, pēc tam doties savus traukus nomazgāt, un nolikt tos atpakaļ. Redzu pie izlietnēm pudeli ar trauku mazgāšanas līdzekli, un arī tas nav nekāds Fairy, bet, kā liecina uzraksts - Eco Tri-Bio Natural. Kur nu vēl vairāk dabai draudzīga produkta apliecinājumu vienā nosaukumā? Jau šis izklausās gana smieklīgi. Un vai tā nav šāda trauku mazgāšanas superlīdzekļa reklāma? Komēta sola no tām norobežoties, bet arī uz viena otra saliekamā koka un auduma krēsla atzveltnes lasāms kāda brenda nosaukums. Jākrāso ciet!
Turpat dažu soļu attālumā var apdrukāt savu jau esošo vai no pieejamā second hand klāsta izraudzītu apģērbu ar sev tīkamu, piemēram, prusaka, zīmējumu, vai izveidot tetovējumu, kas turēsies nedēļu un neatgādinās par neapdomīgo savas ādas "uzlabošanas" mirkļa lēmumu visu atlikušo dzīvi. Klausoties kāda dīdžeja priekšnesumā Aware House vai tās priekšā, var doties tumšā telpā, kur tava ādas krāsa tiks izmainīta uz vēl īsāku mirkli – ar kaut kādu īpašu gaismas staru palīdzību. Skati iespaidīgi!
Kaut kā negribējās norobežoties no cilvēkiem, gaismas un saules siltuma, lai nobāzētos kino rādīšanas vietā Liva Village vai Academy, lai tur klausītos diskusijas un lekcijas, kas droši vien būtu labs laika pavadīšanas veids, ja Komētas laikā lītu lietus, tāpēc tās pat nemēģināju atrast, toties koncertu norises vietā Higgs Boson kustība notika nepārtraukti. Mainījās mūziķi (pārsvarā vietējie) uz skatuves, kas spēlēja Jam session, labus koncertus sniedza vairākas nekad agrāk nedzirdētas grupas no dažādām zemēm, bet par Komētas kulmināciju parūpējās noslēdzošā grupa Dobra Notch no Krievijas, kas, turpinot spēlēt, devās no skatuves uz cirka ciematu, sajūsmināto klausītāju pūlim viņiem sekojot, un sapludinot savu ebreju, čigānu un balkānu tradīcijās ieturēto instrumentālo muzikālo priekšnesumu ar laikmetīgā cirka mākslinieku uzstāšanās sākumu.
Kā pirms gada intervijā uzsvēra pagaidām vienīgā laikmetīgā cirka mākslas skolu absolvējusī latviete Daniela Vētra, laikmetīgā cirka pamatā nav tikai prasme veikt akrobātiskus trikus, bet ar ķermeņa valodas palīdzību izstāstīt stāstus, priekšnesumam kļūstot par izrādi, kurā katrs skatītājs kļūst par dalībnieku, jo tas stāsts, vērojot priekšnesumu, rodas viņa galvā, sasaistot tajā brīdī skatīto ar savu pieredzi un zināšanām. Vienā mirklī Daniela kļūst par kādas improvizētas etīdes dalībnieci, kad viens no cirka māksliniekiem grib viņu savā priekšnesumā iesaistīt, velkot uz skatuvi, bet viņa neļaujas, arī šo pretošanos padarot par izrādas sastāvdaļu. Pacilātā noskaņā pametot Daugavgrīvas cietoksni, nav šaubu, ka gaidīšu nākamo brīdi, kad kaut kur būs dzirdams, ka atkal tā Komēta nāk. Tiekamies nākamgad!
Zebulons