Bedžuns Meta ir viens no visizsmalcinātākajiem un muzikāli apdāvinātākajiem mūsdienu kontrtenoriem, kas regulāri žilbina uz pasaules lielāko opernamu skatuvēm, savaldzina prestižās koncertzālēs un pārsteidz ievērojamos festivālos. Ar apbrīnojamu vokālo meistarību un izteiksmes spēku Bedžuns Meta iedzīvina ļoti plaša spektra mūziku – no baroka pērlēm līdz pat mūsdienu partitūrām, pie tam arvien biežāk viņš pievēršas arīdzan diriģēšanas mākslai. Šīs abas talanta šķautnes atklāsies koncertā Mocarts, Bahs un skaistākās Hendeļa operu ārijas, festivāla Eiropas Ziemassvētki ietvaros 9. decembra vakarā uz Lielās ģildes skatuves viņam muzicējot kopā ar daudzpusīgo kamerorķestri Sinfonietta Rīga.
Baroka dižgara Johana Sebastiana Baha jaunākais dēls Johans Kristiāns nereti tiek dēvēts par Milānas vai Londonas Bahu, tādējādi izceļot komponista lomu šo ievērojamo kultūras metropoļu mūzikas dzīves attīstībā. Tāpat viņa vārds bieži tiek piesaukts saistībā ar Vīnes klasicisma pirmsākumiem un sonātes formas veidošanos, apliecinot, ka jaunākā Baha muzikālā valoda atstājusi ļoti lielu iespaidu ne vien uz Mocartu, bet arī Haidnu. No visiem Bahiem tikai Johans Kristiāns nopietni mēģināja pievērsties operas žanram, un arī viņa instrumentālajā mūzikā, tostarp simfonijās, atspoguļojas komponista lielā interese par vokālo daiļskanību jeb belcanto. To apliecina arī viņa dzirkstošas enerģijas un dzīvesprieka caurstrāvotā Simfonija Remažorā.
Zīmīgi, ka arī Mocarta radošajā rokrakstā būtiska loma bija operiskai domāšanai, kas spilgti atbalsojas arīdzan viņa instrumentālajās partitūrās, tostarp 29. simfonijā Lamažorā. Šis ar 1774. gadu datētais opuss ir viens no pēdējiem, kuru astoņpadsmitgadīgais jauneklis pirms pārcelšanās uz Vīni komponēja Zalcburgā. Savukārt viņa agrīnā opera seria Mitridats, Pontas valdnieks ar tās vētrainu emociju pilno uvertīru tapusi vēl pirms tam, 1770. gadā Milānā.
Antīkus sižetus savos darbos labprāt izmantojis arīdzan baroka lielmeistars Georgs Frīdrihs Hendelis, ko apliecina kaut vai operas Jūlijs Cēzars Ēģiptē un Ptolemajs, Ēģiptes valdnieks, kuras, tāpat kā izcilais Orlando, pirmizrādi 18. gadsimta pirmajā pusē piedzīvoja Londonā. Bedžuns Meta no tām izraudzījies vairākas spilgtas ārijas, kuru emocionālais diapazons ir pārsteidzoši plašs – no lielas bravūras līdz smalki intīmām atklāsmēm un dziļam aizkustinājumam.
Festivāla Eiropas Ziemassvētki ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti.
2. decembrī Rīgas Domā festivālu atklās Jubilejas mesas pasaules pirmatskaņojums. Tajā ir iekļauti latviešu komponistu radīti skaņdarbi - katram no tiem kļūstot par šī lielformāta darba daļu. Jubilejas mesas daļas komponējuši tādi autori kā Arturs Maskats (Kyrie), Juris Karlsons (Gloria), Andris Dzenītis (Credo), Ēriks Ešenvalds (Sanctus Benedictus), Pēteris Vasks (Agnus Dei), kā arī papildus skaņdarbs Debesu Latvija, ko komponējis Andrejs Selickis. Sākotnēji, 2020.gadā, Jubilejas mesai bija jākļūst par Latvijas Radio kora 80 gadu jubilejas kulmināciju, taču diemžēl pandēmija rediģēja šo ieceri. Jubilejas mesa savu pirmatskaņojumu piedzīvos šogad festivālā Eiropas Ziemassvētki. Mesas pirmatskaņojumā uzstāsies Latvijas Radio koris, valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Sigvards Kļava, soliste - soprāns Agnese Pauniņa, ērģelnieks Aigars Reinis.
11. decembrī Lielajā ģildē uz skatuves būs dzirdams izcilais latviešu pianists Georgijs Osokins - jaunākais no Osokinu dinastijas pianistiem, kas sevis radītajā mūzikas telpā aicina ar dziļumu, nopietnu pieeju mākslai un interpretācijām ar patiesīguma svaru. Savam solokoncertam Lielajā ģildē pianists blakus licis divus gara milžus – Johanu Sebastiānu Bahu un taustiņu aristokrātu, ģeniālo romantiķi Frideriku Šopēnu.
17. decembrī Spīķeru koncertzālē uzstāsies čelliste Guna Šnē un pianiste Agnese Egliņa, kas šoreiz apvienojušās koncertprogrammā Rosīni, Vasks un Brāmss, pievēršoties tieši čella un klavieru dueta repertuāra radošai izzināšanai. Kopā viņas aicina ieklausīties opermūzikas meistara Džoakīno Rosīni sentimentāli elēģiskajā opusā Une larme jeb Asara, čehu skaņraža Bohuslava Martinū virtuozajās variācijās par slavenā itālieša iezīmīgo opermelodiju. Līdzās šim cieņpilnajam veltījumam likta arī romantiķa Johannesa Brāmsa kamermūzikas šedevra auras apvītā monumentālā Sonāte čellam un klavierēm Famažorā, kā arī nepelnīti reti atskaņotā Pētera Vaska pirms teju pusgadsimta komponētā Partita čellam un klavierēm.
20. decembrī Spīķeru koncertzālē izskanēs koncertprogramma Ziemassvētku džezs, kurā uzstāsies dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse kopā ar Laura Amantova džeza kvartetu. Programmā būs dzirdami spilgti un tēlaini, interesanti un oriģināli Laura Amantova un Viktora Ritova veidotie latviešu tautasdziesmu aranžējumi, kopā ar pasaulē labi zināmām Ziemassvētku džeza melodijām, kuru atskaņojumos īpašu krāsu piešķirs samtainā Rūtas Dūdumas-Ķirses balss.
29. decembrī Torņkalna baznīcā festivālu noslēgs Johana Sebastiāna Baha Ziemassvētku oratorija, kas ir kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku laika tradīciju ne tikai Latvijā, bet arī daudzās Eiropas koncertzālēs un baznīcās. Koncertā piedalīsies soprāns Elīna Šimkus, mecosoprāns Doroteja Bīnerte, tenors Nikolass Malrojs, baritons Pauls Putniņš, Latvijas Radio koris, valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Kaspars Putniņš. Koncertā skanēs oratorijas 1., 2. un 3.daļa.
Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā.
Informācija: www.eiropasziemassvetki.lv