Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende klātesošajiem atgādināja, ka kopš pirmajiem Dziesmu svētkiem apritējuši jau 140 gadi un ka tā allaž bijusi latviešu tradīcija - svētkos nākt kopā, lai pulkā uzdziedātu. "Dziedāšana vienmēr bijusi mūsu identitātes sastāvdaļa, un ir svarīgi šo tradīciju saglabāt - tāpat kā to, lai dziesmu svētki nekļūst par vienreiz piecos gados notiekošu pasākumu, bet lai tas būtu nepārtraukts process." Ministre arī norādīja, ka Dziesmu svētki ir lielisks integrācijas piemērs: šogad svētkos piedalīsies simt Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kolektīvi, uzstājoties gan atsevišķā dienā, gan lielajā noslēguma koncertā.
Savukārt Nacionālā kultūras centra vadītāja Dace Melbārde atgādināja, ka šā gada svētku caurviju tēma ir "Gaisma līgo Latvijā", kam vajadzētu uzrunāt ikvienu latvieti, liekot aizdomāties par tradīcijām un svētku tapšanu, kā arī to, ka Dziesmu svētki ir mums piederošs process, kurā piedalīties var ikviens. Melbārde arī piebilda, ka šie svētki paies Latvijas lielo personību zīmē: īpašā koncertā tiks pieminēta Jāzepa Vītola 150 gadu jubileja, tāpat vairākas viņa dziesmas skanēs Dziesmu svētku lielajā noslēguma koncertā; sava vieta svētkos atradīsies arī Rūdolfam Blaumanim, kā arī Ojāram Vācietim un nesen mūžībā aizgājušajam dzejniekam Imantam Ziedonim (abiem dzejniekiem šis ir 80. jubilejas gads).
Atgriežoties pie svētkus raksturojošajiem skaitļiem, Dace Melbārde pastāstīja, ka laikā no 30.jūnija līdz 7.jūlijam Dziesmu svētku ietvaros notiks 62 dažādi pasākumi, kurus klātienē kopumā būs iespēja vērot 400 tūkstošiem skatītāju. Svētku norisei no budžeta atvēlēti 2,8 miljoni latu, savukārt plānotie ienākumi no biļešu pārdošanas ir Ls 270 000, kas arī tiks novirzīti svētku rīkošanai. Tāpat šogad izdevies piesaistīt vairāku lielu atbalstītāju finansējumu - Ls 900 000. Paredzams, ka šogad svētkos piedalīsies teju 40 000 dalībnieku - kopumā 1500 kolektīvi, kas pārstāvēs Latviju un latviešu diasporu.
Par svētku māksliniecisko pusi stāstīja Deju svētku mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs Jānis Purviņš, atklājot, ka par šīgada Deju svētku koncepciju sākts domāt jau 2009.gadā, kad likās svarīgi atrast atbildi uz jautājumu, kas latviešiem līdz mūsdienām ļāvis saglabāt valodu, dziesmas, dejas un tautastērpu. "Mums likās, ka tas ir Barona Dainu skapis ar savām deviņām sadaļām - latviskā dzīvesveida un dzīvesziņas pamatvērtībām. To arī ņēmām par pamatu Deju svētku lieluzvedumam Tēvu laipas, kas simboliski savienos tagadni ar pagātni un nākotni. Uzvedumu veidos 31 deja - no latviešu dejas zelta fonda līdz pēdējo gadu spilgtākajiem jaundarbiem. Deju svētku lieluzveduma tapšanā iesaistījusies arī režisore Māra Ķimele, komponists Uģis Prauliņš un scenogrāfs Reinis Suhanovs.
Pirmo reizi lielā Dziesmu svētku kopkora priekšā šogad stāsies diriģents Kaspars Ādamsons, kurš par šo uzdevumu jūtoties ļoti pagodināts, pārsteigts un priecīgs. "Mēs abi ar tēvu - diriģentu Āriju Šķepastu - to darīsim pirmoreiz, un man tas šķiet ļoti jauki, sirsnīgi un mīļi," savas emocijas neslēpa šo Dziesmu svētku jaunākais virsdiriģents, kuram uzticēts diriģēt Ilonas Raupaines apdarināto latgaliešu tautas dziesmu Gaismeņa ausa."Pašlaik mēģinu saprast, kā šī dziesma skanēs Lielajā estrādē," savas izjūtas raksturoja Ādamsons.
Savukārt, atbildot uz daudzus koristus interesējošo jautājumu, kā viņš vērtē faktu, ka no noslēguma koncerta repertuāra šogad izņemta Raimonda Paula dziesma Manai Dzimtenei, Ādamsons pauda: "Ir mākslinieciskā padome un virsvadītāji, kuri lēma, kā noslēguma koncerts varētu izskanēt. Manuprāt, ir jāuzticas profesionāļiem un pēc svētkiem jāspriež, kā tas viss izdevās. Man liekas, ka procesu pašlaik nevajadzētu traucēt." Viņam piekrita arī Jaunzeme-Grende, norādot, ka bijis daudz diskusiju par Dziesmu svētku repertuāru. "Nolēmām, ka ceļā ratus nemainīsim. Savukārt oktobrī, kad notiks konference, kurā tiks lemts par 2018.gada Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtās dzimšanas dienas gadā, runāsim arī par nākamo svētku repertuāru."
Video par to, kā izcilais kordiriģents Gido Kokars aicina sekot Dziesmu svētku aktivitātēm sociālajos portālos, var noskatīties šeit:
Atgādinām, ka biļetes uz Dziesmu svētku pasākumiem varēs iegādāties Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā, internetā - www.bilesuparadize.lv, kā arī rezervējot pa tālruni.