Vecākajā, joprojām koncertējošajā latviešu un, iespējams, ne tikai latviešu populārās mūzikas grupā kopš tās pirmsākumiem 1961. gadā joprojām spēlē piecīšu dibinātājs Alberts Legzdiņš. Viņš, tāpat kā galvenais solists Armands Birkens, koncertā nodemonstrēja, ka ir tikpat labā formā kā astoņdesmito gadu beigās, kad grupa pirmo reizi uzstājās dzimtenes latviešu priekšā, jo pirms tam viņi jau bija krustām šķērsām izbraukājuši visas citas zemes, kur sastopami mūsu tautieši, uzturot latvietības garu un neļaujot aizmirst savu valodu.
Grupa spēlēja populārākās dziesmas, dažas pēc pieprasījuma atkārtojot pat divreiz, pa vidu arī pabārstot vēsturiskus jociņus, un pārpildītajā Palladium Rīga zālē valdīja tikpat patriotiska atmosfēra, kāda virmoja gaisā ap 1990. gadu. Šī uzstāšanās, kas sekoja Mūzikas ierakstu Gada balvas pasniegšanas ceremonijā iegūtajai balvai par mūža ieguldījumu, bija kārtējais Čikāgas piecīšu atvadu jeb pateicības koncerts, un neviens nemēģina apgalvot, ka turpinājums nekad nesekos, un arī nesola reiz atkal atgriezties, bet tautas mīlestība pazust viņiem neļaus nekad.