Kurš gan iepriekšējā gadumijā varēja iedomāties, ka jau tik drīz tiksim ielaisti koncertos bez kovidsertifikātiem un aizsargmaskām? Un kurš gan spētu noticēt, ka jau februārī pasauli satricinās kaut kas daudz briesmīgāks – karš, kas Ukrainā turpināsies arī nākamajā gadā. Tas smagi un postoši ietekmējis arī kultūru, sagraujot drupās teātrus, koncertzāles, dievnamus, arhitektūras pieminekļus un pat vēsturisko krievu mūzikas simbola Pētera Čaikovska namiņu Ukrainā. Karš grauj daudzus procesus un saites visā civilizētajā pasaulē – sākot ar Krievijas kultūras boikotēšanu un beidzot ar ekonomisko krīzi. Resursu dārdzība un citas izmaksas strauji pieaug, un nu jau valda satraukums, ka bez papildfinansējuma nebūs iespējams pilnībā īstenot nākamvasar ieplānotos Dziesmu un deju svētku notikumus. Atgādināšu, ka tieši šī ir tā reize, kad svinama Dziesmu svētku tradīcijas simtpiecdesmitgade. Neaizmirsīsim, ka Dziesmu un deju svētku kustība ir latviskās identitātes balsts. Tai ļoti sāpīgs, hamletisks "būt vai nebūt" pārbaudījums bija ilgstošie pandēmijas ierobežojumi, kas faktiski neļāva strādāt un pērnvasar izbojāja Skolēnu dziesmu un deju svētkus, kad tie tika aizstāti ar filmētiem sižetiņiem mazās grupiņās. Turēsim īkšķi, lai mums visiem vasarā izdotos!
Kā priekšvēstnesis satricinājumiem, kas jau klauvēja pie mūsu dzīves durvīm, 2022. gada janvārī izskanēja Jāņa Kalniņa operas Hamlets jauniestudējuma pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā – ilgi gaidīts, svarīgs notikums, kas ļauj izbaudīt latviešu mūzikas klasikas meistardarba dziļumu, satriecošo emocionalitāti un izteiksmes svaigumu. Vēl nenojaušot, kā izvērtīsies gads, distancēti un ar masku uz sejas, bet elpai aizraujoties pavisam citu iemeslu dēļ, klausījāmies jaunā, neparasti talantīgā Somijas diriģenta Tarmo Peltokoski pirmo koncertu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO). Izšķirošie lēmumi abās pusēs tika pieņemti strauji, un tagad viņš ir LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Šajā statusā Tarmo Peltokoski šoruden nu jau divos koncertos pārsteidzis un saviļņojis klausītājus gan publikas pārpildītā Cēsu koncertzālē, gan Rīgas Domā.
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Rietumu pasaulē strauji sabruka ar Krieviju saistītās ilūzijas. Kā viena no pirmajām par vēsturi izbijuša pagātnes fenomena nozīmē kļuva iepriekš sistemātiskā, ar starpvalstu vienošanos stiprinātā Baltijas valstu kultūras sadarbība ar Krieviju. Karjera Rietumos aprāvās Krievijas māksliniekiem, kuri nenorobežojās no Krievijas režīma agresijas, – pirmām kārtām diriģentam Valerijam Gergijevam, daudzviet vairs nav gaidītas dziedātājas Anna Ņetrebko un Hibla Gerzmava. Latvijā tika atcelts ambiciozais vasaras simfonisko orķestru festivāls Rīga Jūrmala, kura vērienu nodrošināja galvenokārt Krievijas oligarhu nauda un kura atklāšanu būtu diriģējis Gergijevs.
Likteņa ironija, taču tieši kara dēļ pie mums Latvijā iepriekš neplānoti ieradās pasaulslavenais Berlīnes filharmonijas orķestris, kurš sava galvenā diriģenta Kirila Petrenko vadībā savā ikgadējā Eiropas koncertā muzicēja kopā ar mecosoprānu Elīnu Garanču. Orķestra 140. gadadienu 1. maijā bija paredzēts atzīmēt Odesā, taču karadarbības dēļ tas nebija iespējams. Eiropas koncertu no Liepājas koncertzāles Lielais dzintars pārraidīja 30 valstīs. Tāpat jau martā ar solokoncertu Liepājā iepriekš neplānoti viesojās ievērojamā ukraiņu dīva Ludmila Monastirska, kura muzicēja kopā ar Liepājas simfonisko orķestri un diriģentu Ģintaru Rinkeviču.
Spilgts un vērienīgs notikums Liepājā bija franču komponista Hektora Berlioza dramatiskās leģendas Fausta pazudināšana iestudējums maestro Imanta Rešņa vadībā, šoruden atzīmējot Liepājas operas simtgadi. Diriģenta senlolotā sapņa īstenojuma mugurkauls bija Liepājas simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris Latvija un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris Intis un starptautiska solistu komanda, kas darbojās Huanas Inesas Kano-Restrepo režijā un Annas Heinrihsones scenogrāfijā un tērpos. Ar veselu notikumu sēriju simtgadi nosvinēja Latvijas Nacionālais balets. Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves un ar pašu operas megazvaigzni Plasido Domingo pie diriģenta pults šoruden norisinājās jauno operdziedātāju konkurss Operalia.
Beidzot pēc divu gadu gaidīšanas Latvijas Radio koris Rīgas Domā Sigvarda Kļavas vadībā izdziedāja savu Jubilejas mesu, kuras būvi veido sešu pašmāju komponistu radītas daļas. Iedvesmojošu pārsteigumu sagādāja amerikāņu kontrtenors un diriģents Bedžuns Meta, kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga neparasti dzīvi, izjusti un niansēti atklājot Georga Frīdriha Hendeļa opermūzikas, Johana Kristiāna Baha un Volfganga Amadeja Mocarta instrumentālās mūzikas pasauli. Iespēja uz brīdi apstāties un pārcelties pēcskaņas laikritē decembrī bija ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova labdarības autorkoncerts – veltījums Ukrainai Dzintaru koncertzālē.
Īpaši intensīva koncertdzīve ir patlaban, vistumšākajā gadalaikā. Par spīti krīzei, tā steidzas uz priekšu vēl lielākā adventes koncertu neprātā, nekā tas bijis agrāk, – kā zieds, kuram ilgi trūcis ūdens un labas augsnes, bet nu tas beidzot var uzplaukt, īsti nebūdams drošs, cik ilgi tas būs ļauts.