"Manu glezniecību caurvij trīs motīvi (zirgi, klavieres un balerīnas – red.), kurus es no izstādes uz izstādi esmu secīgi mainījis, bet šoreiz man gribējās kaut ko citu. Man ir uzkrāta pieredze un pienācis laiks realizēt to, pēc kā tiecas mākslinieki – pēc tīrās mākslas,» sarunā ar laikrakstu Diena atklāj gleznotājs.
Ivars Heinrihsons stāsta, ka viņa tuvinieki, draugi, kolēģi un studenti labi zinot, ka viņš pēc savas dabas esot nedaudz haotisks. Agrāk pašam māksliniekam tas bijis nepieņemami, tāpēc viņš mēģinājis sevi vairāk organizēt, bet šoreiz šķitis, ka tas var darboties ar plus zīmi – ka haoss var būt vērtība!
Atbrīvot domas
"Haoss ir radošs, jo tajā notiek kustība visos virzienos. Tev ir jāatrod savējais. Tu šaubies, un pēc Austrumu filosofijas šaubīšanās vai kaut kā nezināšana ir attīstības pamats, līdz ar to nevajadzētu satraukties," norāda Ivars Heinrihsons un piebilst, ka šajā procesā notiek kļūdīšanās, bet kāda no kļūdām var novest līdz skaidrībai. Iespējams, ka dažreiz mūsu dzīvēs ir par daudz kārtības, tāpēc tajās vajagot ielaist nedaudz vairāk haosa, lai atbrīvotu savas domas, – uzskata mākslinieks, kuram pašam patīkot visu mudžināt un pēc tam to atkal atmudžināt. "Es esmu haoss. Haoss ir manī. Tas ir tāpat kā ar zirgiem, kad man uzdeva jautājumu, vai es kādreiz esmu jājis. Nē, bet zirgs ir manī!" akcentē Ivars Heinrihsons.
Mākslinieka jaunākie darbi galerijā Māksla XO demonstrē viņa vēlmi strukturēt, neatsakoties no haosa, bet izmantojot tā saknes. "Autoram pašam to neapzinoties, viņa līniju mudžekļi un to dinamika top par precīzu vizuālu skaidrojumu pašai haosa teorijai," atzīmē izstādes kuratore mākslas zinātniece Ilze Žeivate. No haosa rodas kārtība.
Kolāžu triptihs
Pirms vairākiem gadiem žurnālā Rīgas Laiks Ivars Heinrihsons izlasījis interviju ar igauņu klasiskās mūzikas komponistu Arvo Pertu, kurā mākslinieku uzrunājis skaņraža sacītais par to, ka viņš nevis rada kaut ko jaunu, bet gan pārskata savus iepriekš tapušos skaņdarbus un attīsta tos tālāk. Līdzīgā veidā ir radīti arī mākslinieka jaunie darbi.
Ivars Heinrihsons nodarbojas ar fragmentēšanu jeb kadrēšanu. Tas ir tāpat kā ar fotografēšanu, kad cilvēki piefiksē to, kas piesaistījis viņu uzmanību. Māksliniekam ir sakrātas dažādas idejas skiču veidā. Viņš izmanto papīra lapas vai arī uzliek virsū šiem zīmējumiem tā saucamo kompozīcijas rāmīti, līdz nonāk līdz esencei, ko pēc tam pārvērš gleznā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!