Medzilaborcē – 17 kilometru no Mikovas ciema Slovākijā, kurā reiz dzīvoja Endija Vorhola vecāki, – kopš 1991. gada ir atvērts Endija Vorhola Modernās mākslas muzejs ar plašu mākslinieka darbu kolekciju, un nevienu īpaši neuztrauc, ka pats popārta karalis šai pasaules malā nav spēris ne soli.
Prātā nāk arī Dināna – pilsēta Beļģijas dienvidos, kurā piedzima un auga mūzikas instrumentu izgudrotājs Ādolfs Sakss. Lai arī daudz kas tika paveikts dzimtās pilsētas robežās, viņa slavenākais sasniegums – saksofons – "piedzima", Ādolfam Saksam dzīvojot un strādājot Parīzē. Šis fakts dināniešiem nav kļuvis par traucēkli, lai pilsētas ielas vakaros izgaismotu saksofona formas gaismekļi un kādu no laukumiem rotātu skulptūra milzu saksofons, lai tūristi mielotos ar S formas tradicionālajiem cepumiem, iegādātos attiecīgās formas suvenīrus un galu galā – lai tur notiktu viens no prestižākajiem starptautiskajiem saksofonistu konkursiem.
Uzskatu, ka mūsu pašu daugavpilieši ir pelnījuši uzslavas par tālredzību, uzdrošinoties ar vērienu nokratīt putekļus no fakta, ka ievērojamais ASV mākslinieks, abstraktā ekspresionisma dibinātājs Marks Rotko ir dzimis un pirmos desmit dzīves gadus pavadījis tieši Daugavpilī. 24. aprīlī Daugavpils cietokšņa rekonstruētajā artilērijas arsenāla ēkā, gleznotāja bērniem klātesot, tiks atklāts Marka Rotko Mākslas centrs – vienīgais Austrumeiropā.
"Mēs liekam lielas cerības uz centru, un mums ir doma, ka Daugavpils sauklis varētu būt "Rotko pilsēta", taču tam vēl ir nepieciešams laiks," KDi vizītē Daugavpilī stāsta Marka Rotko Mākslas centra projekta vadītāja Inga Krekele.
Pikniki, slidošana, braucieni ar prāmi uz gadatirgu, saulrietu vērošana – liela daļa Marka Rotko jeb Markusa Rotkoviča (1903–1970) atmiņu par dzimto pilsētu Dvinsku saistījās ar upi Dvinu (Daugava). Kopumā par bērnības zemi Rotko nemēdza stāstīt daudz, taču saviem kolēģiem bija atzinis, ka tieši no turienes viņš paņēmis iluzoro ziemeļu gaismu, kas jaušama viņa klasiskajos darbos.
Mākslinieka tēvs Jēkabs Rotkovičs bija farmaceits, intelektuālis, kurš par tādiem audzināja arī savus četrus bērnus. Markuss bija jaunākais. Mājās atradās pamatīgs krievu un ārzemju literatūras krājums, un kāre pārlasīt Dostojevska, Tolstoja un citu autoru darbus Rotko nemazinājās arī ASV. Bērni ieguva laicīgu izglītību, izņemot Markusu, kurš apmeklēja ebreju garīgo skolu.
Rotkoviču ģimeni skāra tipiskais ebreju liktenis XX gadsimta sākumā – viņi izlēma doties prom, lai izvairītos no augstākās izglītības kvotām un pret ebrejiem vērstajiem grautiņiem. Rotko ieradās Portlendā Oregonas štatā 1913. gadā, no kurienes sākās viņa ceļš mākslas Olimpā. Savam klasiskajam rokrakstam glezniecībā – pilnīgai abstrakcijai, kurā vēstījums tiek pausts tikai ar divām vai trim taisnstūra formām, kas, novietotas cita virs citas, mijiedarbojas pret laukumu, – Marks Rotko pietuvojās XX gadsimta 40. gadu nogalē un dzīves laikā iemantoja ievērojamākā ASV mākslinieka statusu.
Savulaik Marks Rotko teicis: "Mani neinteresē ne krāsu, ne formas, ne kā cita attiecības. Mani interesē tikai cilvēka pamatemociju izteiksme – traģēdija, ekstāze, nolemtība un tā tālāk. Fakts, ka daudzi cilvēki, redzot manas gleznas, salūst un raud, liecina, ka es uzrunāju šīs pamatemocijas. Cilvēki, kas raud manu gleznu priekšā, piedzīvo tās pašas izjūtas, ko es gleznojot."
Marks Rotko pierādīja pasaulei, ka ASV māksla var būt ne tikai apžilbinoša, bet arī dziļa.
Viss sākās ar intrigu
"Rotko lietu" Daugavpilī lielā mērā iekustināja Farida Zaletilo – viena no Rotko Mākslas centra projekta idejas autorēm. Pati sevi viņa dēvē vienkārši par mākslas mīļotāju, taču sarunas gaitā pārliecinos, ka Faridas Zaletilo zināšanas par Marka Rotko daiļradi un dzīvi ir ārkārtīgi plašas un profesionālas, viņas stāsti – aizrautīgi.
Viss sācies 1998. gadā, kad Faridu Zaletilo uzaicināja strādāt Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Jaunie kolēģi viņai stāstījuši, ka 1993. gadā Daugavpilī viesojies Bērkli Universitātes profesors Džeimss Breslins, lai ieraudzītu un sajustu savas monogrāfijas varoņa – mākslinieka Marka Rotko – dzimto pilsētu. Pirmo reizi izdzirdējusi Rotko vārdu, viņa nolēma rīkoties. "Tas nebija nekas vairāk par personīgu intrigu," stāsta Farida Zaletilo. "Bija kauns, ka dzīvoju pilsētā, kurā ir dzimis izcils mākslinieks, un es par to neko nezinu."
Informācijas meklējumi par Marku Rotko bija jāsāk no nulles. Muzejā datoru vēl nebija, interneta kafejnīcu – arī ne. Īsi pirms gadsimtu mijas Faridai Zaletilo paveicās nokļūt Nīderlandes Mākslas vēstures institūtā, kur, vairākas nedēļas pētot neskaitāmus arhīva materiālus, viņa beidzot apjautusi Rotko personības patiesos mērogus.
Divi gadi bija nepieciešami, lai dabūtu rokā Marka Rotko bērnu – ņujorkieša Kristofera Rotko un Vašingtonā dzīvojošās Keitas Rotko-Prizelas – adreses. Farida Zaletilo abus uzaicināja uz viņu tēva 100 gadu jubilejas svinībām Daugavpilī 2003. gada 25. septembrī, izklāstot pasākuma plānu. Abi Rotko nekavējoties atbildēja, ka ar prieku būs klāt.
Togad Farida Zaletilo devās uz ASV, lai apmeklētu muzejus un galerijas, kuru kolekcijās ir Rotko darbi, un galvenais – tiktos ar mākslinieka bērniem. Īsā laika periodā izdevies pārliecināt ASV Kongresu finansiāli atbalstīt vairāku Rotko oriģināldarbu (Nacionālās mākslas galerijas īpašums) atgādāšanu uz Latviju, tie pirmo reizi bija skatāmi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un pēc tam aizceļoja uz Ermitāžu Sanktpēterburgā. Savukārt muzejs Daugavpilī tika pie augstas kvalitātes reprodukciju kolekcijas, kas būs skatāma arī jaunajā mākslas centrā.
Jubilejas gadā tapa dokuments, kurā tika piefiksēta apņemšanās, ka, iedzīvinot Marka Rotko piemiņu, pilsētā būtu jārīko starptautiski mākslas plenēri un paralēli jāveido laikmetīgās mākslas kolekcija. Dokumentā ir pausta ideja arī par Markam Rotko veltīta mākslas centra izveidi. Plenērs pilsētā ir sarīkots jau astoņas reizes, un drīz varēs paziņot, ka izpildīts arī otrs solījums.
Sešas Rotko dvēseles
Pagaidām nav tā, ka visa pilsēta būtu sajūsmā par Marka Rotko Mākslas centra ideju. "No vienas puses, cilvēki vēlas, lai cietoksnis būtu sakārtots, taču, kad to dara un iegulda naudu, seko pretreakcija – kāpēc to vajag. Iedzīvotāji nesaskata Rotko vārdā resursu, ar kuru piesaistīt tūristus vai veidot pilsētas tēlu. Viņi to aplūko kā konkrētu mākslinieku, un māksla var patikt un nepatikt," norāda Mākslas centra mārketinga vadītāja Inga Goldberga.
Mākslas centram piešķirtā ēka, kas reiz bijusi artilērijas arsenāls, pēc tam ēdnīca un kazarmas, atsvaidzinātā izskatā ir viena no krāšņākajām cietokšņa rotām. Ēkas rekonstrukcijas projektu 2008. gadā izstrādāja pilsētas vietējā arhitektūrinženieru kompānija Arhis. Toreiz neviens aktuālais ES strukūrfondu piedāvājums neparedzēja iespēju visu projektu realizēt vienā piegājienā, kas procesu ārkārtīgi atvieglinātu, tāpēc tas tika realizēts trijās daļās: Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Valsts reģionālās attīstības aģentūras starpniecību. Būvdarbus veica divi Daugavpils uzņēmumi – Ditton būve un Gādība. Ēkas rekonstrukcijas izmaksas kopumā ir 4,044 miljoni latu: 3 406 000 latu ir ES fondu līdzfinansējums, 120 000 latu – valsts līdzekļi, 517 000 latu piešķīra pašvaldība.
XIX gadsimta sākumā celtās ampīra stila ēkas dvēsele tā pa īstam atdzīvosies aprīļa sākumā, kad centrā tiks ienesti seši Marka Rotko oriģināldarbi. Gleznas, kas atspoguļos vairākus periodus Rotko mākslā – agrīno, sirreālistisko, "multiformas" un klasisko periodu –, atceļos no ģimenes kolekcijas. Deponēšana būs par brīvu ar noteikumu, ka darbiem tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi. To apdrošināšanas izdevumu segšanai Kultūras ministrija šogad piešķīrusi 45 000 latu. Marka Rotko Mākslas centra vadītāja vietnieks Māris Čačka norāda, ka būtu lieliski, ja Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, būtu valsts garants kultūrai, taču tas izpalicis ekonomiskās krīzes dēļ. "Ja ir valsts garants, nauda par darbu apdrošināšanu nav fiziski jāmaksā nevienam – valsts garantē, ka viss būs kārtībā, savukārt mēs nodrošinām standartiem atbilstošu darbu uzturēšanu," viņš skaidro.
Bez miegainām tantiņām
Rotko ģimene norādījusi, ka viņi nevēlētos redzēt Rotko muzejā akadēmisku atmosfēru ar miegainām vecmāmiņām, zirnekļu tīkliem – bez dzīvības. Farida Zaletilo stāsta, ka centra kā dinamiskas institūcijas mērķis būs pievērst jauniešu uzmanību, rosināt interesi par vizuālo mākslu, kā arī palīdzēt Daugavpilij parādīties Eiropas un pasaules kultūras kartē.
Arsenāla kreisā spārna pirmais stāvs būs pilnībā veltīts Markam Rotko. Digitālajā ekspozīcijā varēs iepazīt Daugavpili, kādu to redzēja mazais Markuss, kā arī izsekot viņa turpmākajam ceļam līdz virsotnēm mākslā. «Par Rotko dzīvi Daugavpilī diemžēl liecību nav daudz,» saka Farida Zaletilo. "Ģimene ir solījusies atvest mākslinieka iemīļotākās grāmatas, viņš ļoti daudz klausījās mūziku. Rotko mīļākais komponists bija Mocarts. Viņš kādā izstādē piegājis pie mākslinieka, kura darbi viņam bija iepatikušies, ar jautājumu: «Kādu mūziku jūs klausāties?" Jaunais cilvēks atbildējis: "Dažreiz The Beatles, dažreiz Bēthovenu." Uz to Rotko atteicis, ka tik nopietnam māksliniekam kā viņš būtu jāklausās tikai Bēthovens."
Kreisajā spārnā atradīsies oriģināldarbi, kā arī reprodukciju kolekcija. Pie darbiem nevarēs vienlaikus atrasties daudz apmeklētāju, tāpēc pārējie gaidot varēs doties uz videotelpu, kurā apkopoti videomateriāli par Rotko. Viena no labākajām dokumentālajām filmām, pēc Faridas Zaletilo domām, ir iekļauta britu vēsturnieka Saimona Šama BBC televīzijas projektā Mākslas spēks.
Iepretī būs bibliotēka, kurā blakus tādām izcilām grāmatām kā Doras Eštonas monogrāfija About Rothko vai "Bībele par Rotko" – Deivida Anfama sastādītais katalogs Mark Rothko: Works on Canvas – atradīsies citi gleznotājam veltīti izdevumi, kā arī izziņu literatūra par mākslu kopumā.
Kā vietēja mēroga atsauce uz Rotko kapelu Hjūstonā Teksasas štatā, kurā meditatīvu noskaņu rada Rotko tumši dūmakainie audekli un kura tika atklāta gadu pēc viņa nāves, Mākslas centrā tiks ierīkota Rotko klusuma telpa.
Savējiem un ciemiņiem
Mākslas centrā būs skatāmi arī starptautisko plenēru darbi (fondos glabājas aptuveni 200 vienību). Būs atvērta novadnieku ekspozīcija, kurā, atklājot centru, būs izstādīti keramiķa Pētera Martinsona un gleznotāja Solomona Geršova darbi. "Ar laiku gribam stāstīt par visiem mūsu slavenajiem novadniekiem. Pēdējā laikā populāri ir runāt par Stroku – būs arī viņam vieta," uzsver Inga Goldberga.
Bez tādām modernām ekstrām kā bērnistaba, konferenču zāles, kamerzāle ar 100 sēdvietām un restorāns centra telpās atradīsies arī mākslinieku rezidences ar darbnīcām un nelielu viesnīcu. Arī tradicionāli septembrī notiekošais plenērs turpmāk tiks dēvēts par starptautisko rezidenci. Centra mērķis ir visu cauru gadu piesaistīt māksliniekus un citus šīs jomas speciālistus, piedāvājot rezidences kā maksas pakalpojumu.
Rotko Mākslas centrā svinīgais lentītes griešanas pasākums notiks 24. aprīlī, taču durvis visiem apmeklētājiem tiks atvērtas dienu vēlāk. Bez visa iepriekšminētā būs aplūkojama arī Latgales reģiona Mākslas dienu izstāde Untitled 2013. Tā kā šis ir Marka Rotko 110. dzimšanas dienas gads, gaidāmo pasākumu plāns ir ļoti blīvs
Dzimis 1903. gada 25. septembrī Dvinskā (Daugavpils)
1913. gadā emigrējis uz ASV, Portlendu Oregonas štatā
XX gs. 20. gados, pastudējis Jeila universitātē, devies uz Ņujorku, kur sācis apgūt gleznošanu Maksa Vēbera klasē Mākslas studentu līgā, kā arī pašmācības ceļā
1933. gadā Portlendas Mākslas muzejā M. Rotko debijas personālizstāde
Izejot vairākus periodus mākslā, kļuvis par abstraktā ekspresionisma virziena dibinātāju un savas dzīves laikā ieguvis ievērojamākā ASV mākslinieka statusu
Rotko glezna Oranžs, sarkans dzeltens (1961) pērn pārdota izsolē par rekordcenu – 86,9 miljoniem ASV dolāru
Nozīmīgākie pasūtījuma darbi:
skandalozu slavu iemantojušie Seagram gleznojumi restorānam Četri gadalaiki debesskrāpī Ņujorkā (50. gadu nogale); sienas gleznojumu sērija Hārvarda universitātē; Rotko kapelas gleznojumi Hjūstonā Teksasas štatā (60. gadi)
Plašākā Rotko darbu kolekcija atrodas Nacionālajā mākslas galerijā Vašingtonā
Miris 1970. gada 25. februārī Ņujorkā, izdarot pašnāvību