Rīgas biennāles durvis ir vaļā

Klātesot starptautiskajiem medijiem, māksliniekiem, kuratoriem, mākslas kolekcionāriem, Baltijas un starptautisko mākslas institūciju pārstāvjiem, ir atklāta Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA). Kopš pagājušās sestdienas to var apskatīt ikviens, taču vēl pirms tam divas dienas visās norises vietās varēja manīt viesus, kas pirmie novērtēja kuratores Katrīnas Gregas izveidoto ekspozīciju ar devīzi Viss bija mūžīgs, līdz pārstāja tāds būt. 

Pēc biennāles rīkotāju ziņām, tajā akreditēti 104 žurnālisti, no tiem 64 ir no starptautiskajiem medijiem. Nedaudz nenopietni var teikt, ka tādējādi sasniegts zināms līdzsvars, jo arī mākslinieki, kas piedalās izstādē, ir 104, tostarp desmit kolektīvi. 

Itāļu žurnāliste Marija Adelaide Marčesoni, kuru Diena sastapa pie Jevgeņija Zolotko īpaši RIBOCA veidotās instalācijas Upuris Andrejostā, atzina, ka viņai ir ļoti interesanti viesoties vietā, par kuras mākslu iepriekš nav bijis informācijas. "Biennāle ir labi organizēta, un ir iespējams sajust pilsētu, redzēt vairākas vietas. Ir mākslas un pilsētas, tās ēku kombinācija," vērtē žurnāliste. Savukārt Masimo de Palma pēc pirmajā dienā redzētajām izstādes ekspozīcijām bijušajā LU Bioloģijas fakultātē un Morberga rezidencē konstatēja, ka vairākumā ir instalācijas un video darbi, bet salīdzinoši mazāk glezniecības. M. de Palma vēlētos, lai biennālē piedalītos vairāk viņa dzimtās Itālijas mākslinieku.  

Ekspozīciju kopumā, izņemot Dubultu staciju, aplūkojusi un pirmos iespaidus Dienai izteica Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docente Astrīda Rogule: "Man šķiet, ka tas ir vēsturisks notikums, jo tik lielā apjomā tik labi eksponēta laikmetīgās mākslas izstāde mums nav bijusi." Viņa arī atzīmē, ka ir izdevies lielisks katalogs, turklāt viņas pieredzē tas ir pirmais kādas starptautiskas mākslas biennāles katalogs, kas ir arī latviešu valodā. Speciāliste priecājas, ka ir iespēja redzēt klātienē gan pazīstamu ārzemju mākslinieku – Juliāna Rozefelta un Ērika Keselsa – darbus, gan pašmāju māksliniekus ieraudzīt jaunā kvalitātē, minot Ērika Apaļā darbus Sporta2 kvartālā, kā arī Andra Eglīša un lietuviešu mākslinieka Žilvina Landzberga darbus bijušajā fabrikā Boļševička. "Rīdziniekiem tā ir iespēja apmeklēt vietas, kurās viņi nav bijuši, teiksim, Andrejostu vai Boļševičku, kā arī uzzināt, ka Sporta2 kvartālā piektdienās un sestdienās notiek arī Mārtiņa Rītiņa rīkotais Slow Food tirdziņš. Liels ieguvums biennāle ir tiem, kas apmeklē Rīgu – viņiem ir vairāk, ko šeit darīt," atzīmē A. Rogule. 

Eksperte atzinīgi vērtē arī citus organizatoriskos aspektus – gan to, ka radošajā un tehniskajā komandā ir vietējie cilvēki, gan to, ka ekspozīcijās ir sastopami jaunieši ar īpašiem krekliņiem, kas pastāsta par redzamajiem darbiem un ir lieliski apmācīti. "Tā ir iespēja jauniem cilvēkiem apgūt mākslas interpretācijas prasmes," atzīst A. Rogule. Viņa nenoliedz, ka kāds, iespējams, gribētu redzēt ko citādi, taču laikmetīgā māksla ir tik subjektīva, ka pieļauj dažādas interpretācijas. Viņai bijušas bažas, kā darbi izskatīsies bijušajā Bioloģijas fakultātē, taču ēka ir sakopta un pielāgota mākslas darbu izstādīšanai, turklāt šobrīd ir tendence meklēt dabas un zinātnes ietekmes laikmetīgajā mākslā, un tieši tas notiek Bioloģijas fakultātē izstādītajos darbos. Veiksme arī ir tā, ka šobrīd Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma izstāde Pārvietojamās ainavas, kas arī var ieinteresēt biennāles viesus.  

Jau ziņots, ka biennāles ekspozīcija skatītājiem ir pieejama līdz 28. oktobrim. Turpinās arī jau agrāk iesāktā publisko pasākumu programma, kuras ietvaros šovakar plkst. 18.00 bijušajā Bioloģijas fakultātē notiks mākslinieku Sašas Hūberes un Petri Sāriko grāmatas Dziedināšana/Remedies atvēršanas svētki. Grāmata veltīta latviešu pirtij kā kolektīvās dziedināšanas metodei, un tās prezentācijā piedalīsies arī pirtnieks, dziednieks Juris Graucis, tekstilmākslinieces Agnese Kirmuža un Santa Kirmuža, LU Folkloras un mākslas institūta pētnieki Una Smilgaine un Aigars Lielbārdis. Mākslinieki jau kopš 2011. gada strādājuši pie Remedies projekta, kurā pēta pašpalīdzības un ārstnieciskās dziedināšanas metodes dažādos ģeogrāfiskos un kultūras kontekstos.