No rītdienas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas ceturtā stāva izstāžu zālēs ciklā Paaudze būs skatāma gleznotāja, scenogrāfa un scenārista Henrija Klēbaha (1928–1998) gleznu izstāde Pasaules malā. Pagājušā gada nogalē tika atzīmēta viņa deviņdesmit gadu jubileja.
"Es vēlējos izcelt šo mākslinieku, kurš pēc savas nāves ir ticis piemirsts, kaut arī padomju gados kopā ar citiem līdzīgi domājošiem autoriem bija ļoti nozīmīga figūra Latvijas mākslas notikumos un kontekstā," stāsta izstādes kuratore Šelda Puķīte un paskaidro, ka šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta vai nu tā saucamajai zelta klasikai, vai arī nonkonformisma mākslai, ar kuras pētniecību uzcītīgi nodarbojas Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. "Tie mākslinieki, kuri neierakstās ne vienā, ne otrā kategorijā, grimst arvien lielākā aizmirstībā," piebilst izstādes kuratore.
Turklāt profesionālajā vidē Henrijs Klēbahs ir palicis atmiņā ar saviem astoņdesmito gadu darbiem, kas ir saloniskāki un nav viņa daiļrades spilgtākā daļa. Tās virsotne ir sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tapušās urbānās un ziemeļu ainavas, kuru iedvesmas avots ir bijuši viņa ceļojumi un kuras redzamas šajā izstādē. Tajā ir eksponētas arī divas gleznas no deviņdesmito gadu sākuma, kad Henrijs Klēbahs, kā daudzi citi mākslinieki, jauniegūtās brīvības vēsmās pievērsās abstrakcionismam. Tās ļauj iepazīties ar Latvijas glezniecības attīstības īpatnībām.
Izstāde Pasaules malā ir tapusi sadarbībā ar māksliniekiem Artūru Arni un Lieni Macku, kuri līdz šim ir radījuši divas kopīgas personālizstādes – Ziemas miegs Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā un Saullēkts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā. "Man negribējās atteikties no savas kā kuratores identitātes," atzīmē Šelda Puķīte, kura ikdienā strādā ar laikmetīgo mākslu un šoreiz piedāvā dialoga formāta izstādi, kurā pagātnes mantojums sintezējas ar mūsdienu mākslinieku redzējumu.
Šajā ekspozīcijā iesaistīto autoru daiļrade sasaucas viņu interesē par telpiskiem objektiem un scenogrāfiju. "Savas dzīves laikā Henrijs Klēbahs ir akcentējis, ka viņa īstā izglītība ir nevis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola vai Latvijas Mākslas akadēmija, bet gan Valmieras Drāmas teātris," atklāj izstādes kuratore. Turklāt Artūra Arņa un Lienes Mackus kopīgi veidotās instalācijas ir izteikti ainaviskas ar vispārinātiem elementiem. Tā ir raksturīga iezīme arī Henrija Klēbaha darbos. Instalāciju veidošanā abi mākslinieki ir izmantojuši daudz dabisko materiālu – koku, bišu vasku un citus. Vairāk informācijas: www.lnmm.lv.