"Uz Rozentālu" izstādes slēgšanas dienā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) stāvēja gara rinda. "Tā ir nostalģija pēc īstas un saprotamas mākslas. Es domāju, ka Felicitas Pauļukas darbu izstāde arī būs ļoti apmeklēta, jo tā tiek ļoti gaidīta. Interesenti, kas piedalās dažādās muzeja programmās, ar nepacietību vēlas redzēt Pauļukas darbu kolekciju, jo viņai ir stabils un labs zīmējums, labas krāsas," saka Valda Knāviņa, LNMM Grafikas kolekcijas glabātāja. Tieši viņas pārziņā muzejā ir XX gs. otrās puses mākslinieku darbi, tāpēc ir saprotams, ka viņa ir kuratore Felicitas Pauļukas izstādei, kas LNMM galvenajā ēkā skatāma līdz 5. martam.
"Uz mākslu nav pierasts attiecināt vārdu "skaists", bet šī nu būs tā reize, kad tā var teikt," īsi un kodolīgi V. Knāviņa raksturo izstādi, kas būs izvietota trīs telpās. Vienā – portreti un Felicitas Pauļukas pašportrets, kas vienīgais būs ņemts no privātās kolekcijas. Otrajā zālē būs mākslinieces zīmētie akti, trešajā – dažādi zīmējumi. "Mums muzejā ir tie labākie Felicitas Pauļukas darbi un lielākā kolekcija. Pirms aptuveni 10 gadiem māksliniece pati uzdāvināja kādus 20 savus darbus, jo uzticējās, ka mēs saglabāsim un tos arī rādīsim," atminas kuratore.
Viņa stāsta, ka 1940. gadā piecpadsmitgadīgā Felicita Jānke iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. Tas bija visai neparasts gadījums akadēmijas praksē – uzņemt audzēkni bez vidusskolas diploma, bet uzņemšanas komisiju pārsteidza meitenes izcilās zīmētājas dotības. "Es viņu pazinu kā savrupu un individuālu, nepakļāvīgu un sevī vērstu cilvēku. Mākslā viņai bija svarīga individuāla pieeja cilvēkam, tāpēc pārsvarā dominē divi žanri – portrets un akts. Viņa mēģināja modeli saprast un iemīlēt, svarīgs bija psiholoģiskais kontakts," V. Knāviņa teic. Kopš 60. gadiem Felicita Pauļuka konsekventi pievērsās pastelim un visu mūžu uzskatīja, ka "tas prasa strādāt ar sirds asinīm". Laika gaitā mainījās mākslinieces rokraksts: reizēm tas varēja būt lakonisks un skarbs, citreiz maigs un glāstošs, dažkārt aizrautīgs un kaismīgs, bet dažu reizi vēss un distancēts.
Ar Felicitas Pauļukas pasteļu un zīmējumu izstādi LNMM tiek aizsākts jauns cikls Paaudze, kurā uzmanība fokusēta uz XX gs. otrās puses mākslu. To pārstāv mākslinieki, kas piedzima Latvijas brīvvalsts laikā – 20.–30. gados – un piedzīvoja dramatiskus laikmeta griežus – pēc brīvās, bet autoritatīvās Ulmaņa Latvijas sekoja viena okupācija, tad otra, karš, atkal okupācija un sociālistiskā reālisma ieviešana mākslā. Taču tieši šai paaudzei totalitārisma periodā piederēja jaunība, spēks un enerģija. Nākamā ciklā būs Dainas Riņķes izstāde, pēc tam – Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Gunārs Cīlītis, Rita Valnere, Aleksandrs Stankēvičs, Rūsiņš Rozīte un Gunārs Krollis.