Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nākamo, 2017. gadu veltīs ģeniālā latviešu mākslinieka, spilgta modernisma pārstāvja Romana Sutas (1896–1944) 120. gadadienai. Projekts Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula paredz atklāt mākslinieka daiļradi un leģendām apvīto personību visplašākajā spektrā.
Ar pasaules elpu
"Mākslinieks, kurš ir gājis ārkārtīgi spožu savu mākslas attīstības gaitu, kas diemžēl ļoti traģiski beidzās kara gados Tbilisi. Mākslinieks, kurš ar savu nemitīgo kustību un intelektuālās domas jundīšanu vienmēr ir domājis un uztraucies, un cīnījies par Latvijas nacionālo mākslu, bet kas nav šauri nacionāla, bet plašāka savā eiropeiskā skanējumā," Romanu Sutu raksturo Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Sutas radošās darbības diapazons ir bijis ārkārtīgi plašs: glezniecība, grafika, porcelāna, māla un kristāla priekšmetu dekorēšana (XX gadsimta 20. gados – paša dibinātajā studijā Baltars, 30. gados – a/s M. S. Kuzņecovs), trauku formu dizains un dekorēšana, interjera noformēšana, mēbeļu, gobelēnu un dekoratīvo audumu panno izgatavošana, grāmatu grafika, teātra un kino scenogrāfija, kā arī mākslas kritika un teorija. Viņš bija arī izcils pedagogs. Suta bija erudīts mākslinieks, labi pārzināja pasaules mākslas vēsturi, interesējās par aktuālajām kultūras parādībām gan Eiropā, gan Krievijā, kā arī bija personīgi pazīstams ar daudziem slaveniem franču, vācu, poļu, igauņu un krievu māksliniekiem. Tāpēc likumsakarīga ir iecere Sutas daiļradi izgaismot starptautiskā zinātniskā konferencē Romans Suta – 120. Starp tēlotājmākslu un dizainu. Tā notiks 27. aprīlī, dienu pirms mākslinieka dzimšanas dienas.
Ne tikai Baltara šķīvji
Projekts Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula vienlaikus norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Divu vērienīgu ekspozīciju atklāšana notiks tieši Romana Sutas dzimšanas dienā 28. aprīlī. Izstādē būs eksponēta Sutas glezniecība, grafika, grāmatu ilustrācijas un scenogrāfija.
"Notiek arī intensīvs pētniecības darbs, kas pa daļai rezultēsies šajā izstādē," par izstādi galvenajā ēkā saka kuratore, R. Sutas un A. Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva. Viņa uzsver, ka izstādē būs skatāms vēl vairāk vērtīga vizuāla un dokumentāla materiāla nekā apjomīgajā šogad aprīlī izdevniecības Neputns izdotajā monogrāfijā Romans Suta. "Bez vizuālā materiāla būs pieejams dokumentālais materiāls ar komentāriem, jo Sutas mākslu nav iespējams izjust bez izpratnes par pašu mākslinieku, " uzsver kuratore.
Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atspoguļos līdz šim mazāk apzinātu un pētītu Sutas radošā mantojuma daļu – lietišķo mākslu un dizainu, kas kopumā ir ļoti būtiska un skaitliski nozīmīga. Izstādes kuratore, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska atklāj, ka viņu iedvesmojis Sutas skolnieka mākslas zinātnieka un gleznotāja Ojāra Ābola teiktais. Viņš uzskata, ka Suta faktiski ir pirmais nopietnais laikmetīgi domājošais dizainers. Un līdz ar Sutu aizsākās dizaina vēsture Latvijā. "Mūsu muzejā vēlamies akcentēt ne tikai Romana Sutas dizainera mantojumu, bet arī pedagoģiskās prasmes. Vēlamies izstādi veidot sinerģijā ar jaunajiem māksliniekiem šobrīd, mūsdienās," ieceri akcentē Inese Baranovska. Sadarbība ar LMA dizaina nodaļas studentiem grafiskās identitātes izstrādē vainagojusies jau ar Unas Bergmanes logo. Nākotnē arī vides nodaļas studenti Martina Vizbuļa vadībā strādās pie idejām ekspozīcijai Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. "Ir aizsāktas sarunas ar RDMV koka nodaļu – veidosim Baltara porcelāna salona rekonstrukciju, kas ir saglabājusies tikai aprakstos un melnbaltā fotogrāfijā, bet šie apraksti ir ļoti precīzi," stāsta Inese Baranovska.
Japāņu meistaru ietekme
Līdz 10. decembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26) projekta ieskaņas izstādē No vārda līdz līnijai skatāmi tušas zīmējumi Sutam tuvām grāmatām – Viktora Eglīša Dvēseles slāpēm, Aleksandra Čaka Poēmai par ormani, Andreja Kurcija Dzīvībai, Jāņa Plauža Putnu ceļam u. c. "Grafikā Suta radīja savdabīgu, neatkārtojamu stilu, ko raksturo brīva, ekspresīva līnija, kas precīzi pasniedz notikumu vai tēlu. Šādai pieejai viņu īpaši iedvesmoja senie ķīniešu un japāņu meistari, kuru prasme izteikt procesa būtību vienā otas triepienā mākslinieka acīs bija augstākā pilnība tušas zīmējumu tehnikā," stāsta kuratore Elvija Pohomova.