Laika un kaisles triumfs. Sešpadsmit dienu Parīzē būs skatāma mākslinieku Kristo un Žannas Klodas ietītā Triumfa arka

Jau tagad var droši paredzēt, kurš 2021. gada mākslas darbs ieies vēsturē un kļūs par visvairāk fotografēto pilsētvides objektu. Tūlīt, tūlīt visus plašsaziņas līdzekļus un sociālos tīklus pārpludinās foto un video no Parīzes. Mākslinieki Kristo un Žanna Kloda beidzot būs īstenojuši savu mūža sapni un ietinuši vienu no Francijas galvaspilsētas simboliem – Triumfa arku. Paši autori savu grandiozo instalāciju vēros no viņsaules. 

Nāve nav šķērslis

Land art klasiķi Kristo un Žanna Kloda uz visiem laikiem ir mainījuši priekšstatu par to, kāda var būt publiskā māksla. Viss, ko viņi jebkad ir darījuši, šķiet absolūti neticams. Mākslinieki ir pierādījuši, ka neiespējamais ir iespējams, – vajag tikai strādāt un neatkāpties no saviem principiem. Māksla un idejas stāv pāri jebkādām robežām, iecerētais turpinās pat pēc autoru nāves. Žanna Kloda nomira 2009. gadā, pērn 84 gadu vecumā mūžībā aizgāja Kristo, bet viņam nebija šaubu: projekts, kuru duets lolojis sešdesmit gadu, tiks īstenots un miljoniem cilvēku ieraudzīs ietītu Triumfa arku nevis Kristo zīmējumos un kolāžās, bet realitātē. Šī ir vēl viena unikāla Kristo un Žannas Klodas talanta šķautne – spēja organizēt milzīgas komandas darbu un mobilizēt spēkus. Runa ir nevis par izstādi vai instalāciju muzejā, kur jau ir visa nepieciešamā infrastruktūra, bet gan par nacionāla mēroga monumentu pilsētas centrā. 

Ietītais Reihstāgs Berlīnē bija aplūkojams 14 dienu 1995. gada vasarā. Foto – Volfgangs Volcs. Autortiesības pieder Kristo un Žannas Klodas fondam

Kristo un Žannu Klodu nekas nav spējis apturēt. Viņu slavenākie, vērienīgākie darbi – piemēram, Berlīnes Reihstāga un Parīzes Jaunā tilta iesaiņošana – ir uztverami ne tikai kā mākslas žests, bet arī inženiertehnisks, būvniecisks un juridisks triumfs. Tie ļauj no jauna paskatīties uz monumentiem, par kuriem jūsmo tūristi un kuriem katru dienu brauc garām lielpilsētu iedzīvotāji, bieži vien nepievēršot tiem nekādu uzmanību.   

Budžets – 14 miljonu

Projekta Triumfa arka ietīta/The Arc de Triomphe, Wrapped (Project for Paris, Place de l’Étoile-Charles de Gaulle) vadītājs ir Kristo brāļadēls Vladimirs Javaševs, kurš pievienojās Kristo un Žannas Klodas komandai 1990. gadā, kad viņam bija 17 gadu. "Kristo ir teicis: "Mūsu projekti ir dzīvi", un tagad Triumfa arka atdzīvojas. Kristo ir apstiprinājis katru šī projekta vizuālo aspektu, un savā ziņā tas ir veltījums Kristo un Žannas Klodas dzīvei, kā arī visiem darbiem, ko viņi radījuši Parīzē un pasaulē," saka Vladimirs Javaševs. Projektu realizē Kristo komanda partnerībā ar Francijas Nacionālo pieminekļu centru, kas pārvalda Triumfa arku. Atbalstu – bet ne finansiālu! – sniedz Pompidū centrs un Parīzes pašvaldība.  

Ietītā Triumfa arka būs aplūkojama no sestdienas, 18. septembra, līdz svētdienai, 3. oktobrim. Biļetes nav nepieciešamas, tas ir publisks pasākums, kas ir pieejams visiem. Tā būs viena no pirmajām šāda vēriena mākslas akcijām, kas norisināsies pandēmijas apstākļos. Kristo un Žannas Klodas darbus publiskajā vidē allaž aplūkojuši miljoniem cilvēku, tā ir kolektīva pieredze. Autori ir norādījuši, ka darbiem ir jāsniedz prieka sajūta.

Jaunākās instalācijas veidošanā izmantoti 25 000 kvadrātmetru pārstrādājama sudrabaini zila polipropilēna auduma (kā suvenīru apmeklētāji bez maksas varēs saņemt auduma paraugu) un 3000 metru pārstrādājama sarkana polipropilēna auduma virves. Tērauda konstrukcijas sver 312 tonnu. Kopš jūlija vidus darba montāžā piedalās 150 strādnieku, savukārt darba pabeigšanā ir iesaistīti 1000 cilvēku. Tiek uzsvērts, ka pēc instalācijas demontāžas visi tajā izmantotie materiāli (audums, virve, tērauds) tiks pārstrādāti.  

Auduma uzlikšana uz Triumfa arkas ārējām sienām. Parīze, 2021. gada 12. septembris. Foto – Benžamēns Loiso. Autortiesības pieder Kristo un Žannas Klodas fondam

Projekta budžets ir 14 miljonu eiro, un tas pilnībā tiek finansēts no Kristo mantojuma pārvaldes fonda. Līdzekļi tiek gūti, pārdodot Kristo oriģinālos mākslas darbus, to vidū ir projekta sagatavošanas procesā tapušie zīmējumi, kolāžas, dažādi modeļi, kā arī 50. un 60. gadu darbi un litogrāfijas. Visus savus projektus Kristo un Žanna Kloda vienmēr ir finansējuši paši, viņi principiāli nav saņēmuši ne publisko finansējumu, ne privāto sponsoru līdzekļus.

Drošībā un tuvplānā

Ideja ietīt Triumfa arku ienāca Kristo prātā 1961. gadā. Gadu vēlāk viņš radīja fotomontāžu, kurā ir redzama ieceres vizualizācija. Vēl vienu kolāžu ar ietītās Triumfa arkas attēlu viņš izveidoja 1988. gadā. Projekta attīstības aktīvā fāze sākās 2017. gadā. Pieteikumu Nacionālajā pieminekļu centrā iesniedza Pompidū centrs, kas 2020. gadā rīkoja izstādi Kristo un Žanna Kloda. Parīze!. "Tas būs dzīvs objekts, kas kustēsies vējā un atspoguļos gaismu. Auduma krokas padarīs pieminekļa virsmu juteklisku. Cilvēki vēlēsies pieskarties Triumfa arkai," pērn sacīja Kristo. Viņš neslēpa, ka nemaz nebija cerējis, ka šo fantāziju izdosies īstenot. 

Kad pirms dažiem gadiem tika plānota izstāde Kristo un Žanna Kloda. Parīze!, toreizējais Francijas Nacionālā modernās mākslas muzeja vadītājs Bernārs Blistēns pa ceļam no Pompidū centra uz restorānu teica Kristo: "Parasti, kad Pompidū centrā notiek liela personālizstāde, mēs paralēli aicinām mākslinieku radīt kādu darbu pilsētvidē." Kristo atbilde bija īsa: "Bertrān, es šeit neko tādu nedarīšu! Vienīgais, ko es gribētu, – ietīt Triumfa arku."

Triumfa arka tika uzcelta pēc Napoleona I rīkojuma, lai godinātu Francijas armijas panākumus. Arhitekta Žana Fransuā Terēza Šalgrēna projektētā monumenta celtniecība ilga 30 gadu – no 1806. līdz 1836. gadam. Arka ir 50 metru augsta, 45 metrus gara un 22 metrus plata. Tā atrodas Šarla de Golla laukumā (dēvēts arī par Zvaigznes laukumu), kurā krustojas divpadsmit ielu.  

Skatītāju drošībai un ērtībām trīs nedēļas nogales, kad būs aplūkojams Kristo un Žannas Klodas darbs, Šarla de Golla laukums būs slēgts transporta satiksmei un kļūs par gājēju zonu – ietīto Triumfa arku varēs aplūkot tuvplānā un nofotografēt no dažādiem rakursiem, neuztraucoties, ka selfija uzņemšanas brīdī jūs notrieks auto. Divās svētdienās – 19. septembrī un 3. oktobrī – satiksmei tiks slēgta Elizejas lauku avēnija, pa kuru varēs svinīgi soļot līdz Triumfa arkai.

Vienmēr gatavi cīņai

Kristo un Žanna Kloda bija partneri mākslā un dzīvē, un Parīze spēlēja īpašu lomu viņu attiecībās un radošajā biogrāfijā. Mākslinieki dzimuši vienā dienā – 1935. gada 13. jūnijā (viņš – Bulgārijā, viņa – Marokā). Pēc studijām Mākslas akadēmijā Sofijā Kristo Vladimirovs-Javaševs pameta Bulgāriju un 1958. gadā nonāca Parīzē, kur dažus mēnešus vēlāk satika Francijas ģenerāļa Žaka de Gijebona pameitu Žannu Klodu Mariju Denā-de Gijebonu, kā arī atrada savu stilu un guva pirmos panākumus. 

Mākslinieks Kristo Parīzē 1962. gadā. Foto – Žanna Kloda. Autortiesības pieder Kristo un Žannas Klodas fondam 

Kristo un Žanna Kloda sāka sadarboties 1961. gadā un trīs gadus vēlāk pārcēlās uz Ņujorku, taču visu mūžu viņi sapņoja par Parīzi, kas ir "kultūras, nevis finanšu un politikas pilsēta" (Kristo vārdi). Kristo kopš jaunības patika ietīt dažādus objektus, ar laiku mākslinieku darbi kļuva arvien monumentālāki – viņi tos realizēja pilsētvidē un citviet dabā (kalnu grēdas, salas, ezeri, parki), vienmēr uzsverot ekoloģisko aspektu. Kristo un Žannas Klodas instalācijas, kuras nojauc robežas starp tēlniecību, arhitektūru un glezniecību, bija skatāmas īsu laiku (parasti dažas nedēļas), taču projektu saskaņošana un atļauju saņemšana mēdza aizņemt vairākas desmitgades. Nereti māksliniekiem bija jāiesaistās ilgstošā birokrātiskā cīņā ar augstākā ranga politiķiem un ierēdņiem. Šai cīņai Kristo un Žanna Kloda vienmēr bija rūpīgi gatavojušies – ar skicēm, precīziem aprēķiniem un motivāciju, kāpēc laikmetīgajai mākslai ir jāienāk pilsētas dzīvē un jāmaina ierastais dzīves ritms. Projektu tapšanas vēsture, dokumentācija un sarakste ar varas struktūrām bieži vien tiikusi eksponēta Kristo un Žannas Klodas izstādēs. 

Kristo un Žanna Kloda bija partneri mākslā un dzīvē, un Parīze spēlēja īpašu lomu viņu attiecībās un radošajā biogrāfijā. Attēlā – mākslinieki pie ietītā Parīzes Jaunā tilta 1985. gadā. Foto – Volfgangs Volcs. Autortiesības pieder Kristo un Žannas Klodas fondam

Desmit gadu bija nepieciešams, lai īstenotu dueta iepriekšējo ietīšanas akciju Parīzē – 1985. gadā viņi iepakoja zeltītā audumā slaveno Jauno tiltu. Tiek lēsts, ka šo mākslas darbu klātienē divās nedēļās redzēja trīs miljoni cilvēku. Kristo un Žannas Klodas instalācijas pilsētvidē vienmēr ir aplūkojamas bez maksas, mākslinieki nekad nav prasījuši honorāru un allaž ir centušies nodrošināt savu darbu pieejamību pēc iespējas plašākai auditorijai. Viņu darbi nekad nav tapuši pēc pasūtījuma – tā vienmēr ir bijusi pašu autoru iniciatīva. Skaidrs, ka daudzas pilsētas būtu ieinteresētas uzņemt Kristo un Žannas Klodas projektu, kas piesaistītu simtiem tūkstošu, pat miljoniem skatītāju un tūristu, taču šādus variantus mākslinieki neizskatīja. 

Kristo un Žannas Klodas iepriekšējo instalāciju Parīzē – ietīto Jauno tiltu – 1985. gadā klātienē divās nedēļās redzēja trīs miljoni cilvēku. Foto – Volfgangs Volcs. Autortiesības pieder Kristo un Žannas Klodas fondam

Klejotāju zeme

"Triumfa arkas ietīšana, ko piedzīvosim vairāk nekā trīsdesmit gadu pēc Jaunā tilta ietīšanas, būs notikums ar globālu rezonansi, un Nacionālais pieminekļu centrs ir gandarīts, ka tas ir iespējams. Miljoniem acu lūkosies uz šo Parīzes un Francijas vēstures pieminekli. Pēc diviem sarežģītiem gadiem kultūras mantojums un mākslas jaunrade apvienosies, lai sniegtu publikai neaizmirstamu kopīga prieka mirkli," apgalvo Nacionālā pieminekļu centra prezidents Filips Belavals.

Lai aizsargātu četras skulptūras pieminekļa pakājē, to priekšā tiek uzstādīti “tērauda būri”. Parīze, 2021. gada 20. jūlijs. Foto – Volfgangs Volcs. Autortiesības pieder Kristo un Žannas Klodas fondam

Pieminekļa iesaiņošanas procesu un visas ar to saistītās tehniskās nianses rūpīgi kontrolē Francijas Kultūras ministrija. Svarīgi, ka mākslas darba veidošana (no 15. jūlija līdz 17. septembrim) un demontāža (no 4. oktobra līdz 10. novembrim) netraucēs Triumfa arkai uzņemt apmeklētājus – tāpat kā līdz šim, iegādājoties biļeti, viņi varēs aplūkot monumenta interjeru un uzkāpt panorāmas terasē. Audums pārklās arī arkas terasi, un apmeklētāji varēs pa to staigāt. Visu šo laiku arka turpinās darboties kā muzejs un netraucēti degs mūžīgā uguns nezināmā kareivja kapa priekšā. 

Salīdzinājumā ar citiem vērienīgu objektu iepakošanas projektiem šis sāka virzīties uz priekšu diezgan ātri. Pēc tam kad Kristo ideja bija guvusi Francijas prezidenta Emanuela Makrona akceptu, mākslinieka rīcībā bija pusotrs gads, lai sagatavotos tā īstenošanai, veiktu izpēti un radītu mākslas darbus, kurus pārdot, lai iegūtu līdzekļus Triumfa arkas ietīšanai. Kristo uzsvēra, ka pārdod tikai oriģinālzīmējumus, kurus veido pats bez asistentu palīdzības. "Mums bija desmit gadu, lai sagatavotos Jaunā tilta ietīšanai, un divdesmit pieci gadi, lai sagatavotos Reihstāga ietīšanai, jo projekts tika noraidīts trīs reizes. Mums bija jāgaida divdesmit seši gadi, lai īstenotu projektu Vārti Ņujorkas Centrālajā parkā, jo tas nemitīgi tika noraidīts," vienā no savām pēdējām intervijām vietnei The Brooklyn Rail pērn martā stāstīja Kristo.   

Ilga gaidīšana nav saistīta ar pacietību, precizēja Kristo. "Tā nav pacietība! Žanna Kloda vienmēr ir teikusi – kaisle! Pacietība ir banāla parādība. Daži projekti paliek mūsu sirdī, savukārt par citiem ar laiku zaudējam interesi. Katram projektam ir savs stāsts un hronoloģija." Projektu īstenošanai Kristo un Žanna Kloda gatavojās gadu desmitiem, taču visas instalācijas bija skatāmas ierobežotu laiku – vien dažas nedēļas. Tāpēc mākslinieku darbi bieži raksturoti kā efemeri. "Vārds "efemers" paredz kaut ko nestabilu, bet visi mūsu projekti tiek būvēti tā, it kā tiem būtu jāpaliek mūžīgi, pat ja tos uzstāda tikai uz trim nedēļas nogalēm. Mūsu darbi nav efemeri. Man patīk salīdzinājums ar klejotāju ciltīm – tās būvē savas mājas un teltis tuksnesī. Šīm pagaidu celtnēm ir jābūt stabilām un izturīgām, jo tās ir pakļautas vējam un citiem dabas spēkiem. Tās nekādi nevar saukt pat efemeru patvērumu," uzskatīja Kristo.  

"Esmu no komunistiskas valsts," viņš bieži atkārtoja. "Savā mākslā esmu nolēmis darīt kaut ko pilnīgi bezjēdzīgu. Gluži kā gleznotājs darbnīcā ar baltu audeklu. Gleznotājam nejautā, kāpēc viņš uzliek uz audekla zilu, melnu vai sarkanu krāsu. Viņam vienkārši ir vajadzība to darīt. Tāpēc darbs ir jāuzlūko kā iracionāla absolūtas brīvības izpausme. Tam nav jāmeklē attaisnojums. Mūsu lielajos darbos galvenais ir brīvība, tāpēc neviens tos nevar nopirkt un nevar kļūt par to īpašnieku. Neviens nevar pārdot biļetes, neviens nevar šos projektus komercializēt. Svarīgi, lai tas būtu skaidrs. Tāpēc darbs ir unikāls. Tas vairs nekad netiks atkārtots. Tas tiek parādīts tikai vienu reizi. Esam realizējuši 23 projektus un kopumā esam mēģinājuši iegūt atļauju 47 projektiem," uzsvēra Kristo. 
 
Mūžīgais starojums

Mākslinieks atgādināja, ka Triumfa arka reiz jau tikusi daļēji pārklāta ar audumu – tas notika Viktora Igo bēru ceremonijā 1885. gada 31. maijā. Tā ierakstīta vēsturē kā pasākums, kurš pulcējis vislielāko apmeklētāju skaitu Triumfa arkas priekšā (toreiz arkas daļa tika pārklāta ar melna auduma plīvuru).

Savam projektam Kristo ir piemeklējis tādu auduma un virves krāsu, lai šī gamma harmoniski sabalsotos ar Francijas karogu. Audumā, kurā ietīta Triumfa arka, ir ieausta bieza zila šķiedra. "Tas ir rūpnieciskais tekstils, ļoti smags. Gandrīz kā paklājs. Tas ir austs krusteniski, tam ir īpaša metāliska kvalitāte, šo tehniku ir radījis Vācijas uzņēmums, kas ražo audumu: tiek pulverizēts īsts alumīnijs un uzklāts uz auduma. Auduma krokās var redzēt zilu spīdumu no apakšas. Veidojas starojums. Gaismas un ēnas kontrasts būs ļoti spēcīgs," sarunā ar The Brooklyn Rail stāstīja Kristo.   

Viņš piebilda, ka ietītā Triumfa arka nebūs gluži skulpturāls objekts – instalācija būs kustīga: "Mums bija jāveic izmēģinājums vēja tunelī. Arka ir uzcelta pakalnā. Jūs nevarat iedomāties, kāds vējš iet tai cauri – visu laiku! Tas būs dzīvs objekts. Ne jau parasts arhitektūras objekts. Tas kustēsies. Mēs izmantosim divreiz vairāk auduma nekā pašas ēkas virsma. Faktiski mēs nedaudz palielināsim Triumfa arku. Paplašināsim izmērus, lai vienmērīgi izklātu audumu." 

Atļauja sapņot

Triumfa arka ir nesaraujami saistīta ar pēdējo 200 gadu Francijas vēsturi, un Kristo labi zināja, ka ikvienam skatītājam būs sava instalācijas interpretācija: "Es nevēlos zaudēt laiku, kolekcionējot šīs versijas. Nav jēgas ne ar vienu strīdēties, jo cilvēki domās, ko viņi grib domāt. Es radu darbus publiskajā telpā. Esmu studējis arhitektūru, un man patīk īstenot šādus projektus. Katram no tiem ir divi zīmīgi periodi – sagatavošanas un īstenošanas periods. Pirmajā periodā darbs vēl neeksistē – precīzāk, tas eksistē to cilvēku prātā, kuri palīdz mums saņemt atļaujas, un to cilvēku prātā, kuri traucē mums saņemt atļaujas. Šajā periodā veidojas darba identitāte. Es nezināju, kā izskatīsies ietītā Reihstāga projekts, kad mēs to sākām – divdesmit piecus gadus pirms tā īstenošanas. Es uzzināju, kā izskatīsies ietītais Jaunais tilts, tikai tad, kad mēģinājām saņemt atļauju. Atļaujas saņemšana ir projekta svarīgākā daļa. Tā piešķir darbam enerģiju un dvēseli. Šajā procesā darbs atklājās mums pašiem. Neviens nedomā par autora gleznu, pirms tā ir uzgleznota, to pašu var teikt par skulptūru. Bet par mūsu darbiem tiek diskutēts labu laiku pirms to iemiesošanas dzīvē. Tie nav parasti mākslas darbi, tie ietver arī arhitektūru un pilsētplānošanu." 

Vienlaikus ar Triumfa arkas projektu Parīzē būs skatāmas vairākas izstādes, kas veltītas Kristo un Žannas Klodas daiļradei. Sēnas krastmalā starp Jauno tiltu un tiltu pie Šatlē teātra līdz 2. oktobrim būs aplūkojama Parīzes pašvaldības rīkotā fotoekspozīcija, kas vēsta vairāk nekā par divdesmit slavenākajiem mākslinieku dueta īstenotajiem projektiem. Divas Kristo izstādes ir sagatavojusi izdevniecība un galerija Cahiers d’Art (viena būs atvērta līdz 1. oktobrim, otra – līdz 7. oktobrim). 

Izsoļu nama Sotheby’s Parīzes filiāle no 17. septembra līdz 3. oktobrim aicinās uz izstādi The Final Christo – šeit tiks demonstrēti 25 oriģināldarbi, kurus Kristo radījis, gatavojoties Triumfa arkas projekta īstenošanai. Tos varēs iegādāties, un gūtie ienākumi tiks novirzīti gan Triumfa arkas projekta izdevumu segšanai, gan Kristo un Žannas Klodas fondam.     

Kristo nepatika runāt par pagātni un rīkot retrospekcijas: "Man patīk radīt jaunus darbus. Man sniedz milzīgu gandarījumu izaicinājumi, ar kuriem saskaros, īstenojot jaunus projektus. Es ticu savam darbam. Neesmu reliģiozs. Es ticu mākslai. Māksla man nozīmē visu."

Projekta hronoloģija

• 1961. gads – Kristo piedzimst ideja ietīt Triumfa arku
• 1962. gads – Kristo rada pirmo fotomontāžu Wrapped Public Building (Project for Arc de Triomphe, Paris)
• 1988. gads – Kristo rada kolāžu Arc de Triumphe, Wrapped (Project for Paris)
• 2017. gads – Kristo nolemj īstenot šo projektu paralēli izstādei Kristo un Žanna Kloda. Parīze!, kas plānota 2020. gadā Pompidū centrā
• 2018. gada oktobris – Francijas Nacionālā pieminekļu centra prezidents Filips Belavals tiekas ar Kristo un iepazīstina ar projektu Francijas prezidentu Emanuelu Makronu
• 2019. gada janvāris – Francijas prezidents piekrīt projekta īstenošanai
• 2019. gada februāris – sākas uzņēmuma Schlaich Bergermann Partner vadītie inženiertehniskie pētījumi
• 2019. gada jūnijs – projekts, kura īstenošana sākotnēji bija paredzēta 2020. gada aprīlī, tiek pārcelts uz 2020. gada septembri, lai pasargātu Triumfa arkā mītošos piekūnus ligzdošanas laikā
• 2019. gada oktobris–decembris – Kristo un viņa komanda sāk projekta izmēģinājumus (mērogā 1:2) sadarbībā ar būvuzņēmumu Charpentiers de Paris Baņē
• 2020. gada februāris – auduma ražošanas sākšana uzņēmumā Setex Textil Vācijā 
• 2020. gada aprīlis – sakarā ar koronavīrusa pandēmiju projekta īstenošana tiek pārcelta uz 2021. gada septembri  
• 2020. gada aprīlis–novembris – auduma šūšanas process uzņēmumā Geo – Die Luftwerker Vācijā 
• 2020. gada 31. maijs – Kristo aiziet mūžībā Ņujorkā
• 2020. gada jūlijs–oktobris – izstādes Kristo un Žanna Kloda. Parīze! norise Pompidū centrā
• 2021. gada jūnijs – virvju ražošanas sākšana uzņēmumā Gleistein Vācijā
• 2021. gada 15. jūlijs – tiek sākta metāla konstrukciju un balsta sistēmas uzstādīšana Triumfa arkā
• 2021. gada 13.–17. septembris – Triumfa arkas iesaiņošanas process, auduma un virvju uzlikšana
• 2021. gada 18. septembris–3. oktobris – mākslas darbs L’Arc de Triomphe, Wrapped ir pieejams skatītājiem
• 2021. gada 10. novembris – mākslas darba demontāžas beigas 

Informācija: christojeanneclaude.net, www.paris-arc-de-triomphe.fr