Izstāde piedāvā piedāvā iepazīties ar platinotipijas foto drukas tehniku, kurā ir radītas vairāk nekā divdesmit fotogrāfijas. Vilijus Žagrakalis pēc izglītības ir inženieris konstruktors, bet pirms divdesmit gadiem ir sācis interesēties par seno fotogrāfiju. Viņš ir izmēģinājis dažādas alternatīvas foto drukas tehnikas, taču īpaši viņu piesaistījusi šī 200 gadu pastāvošā platinotipijas metode.
"Līdz ar fotogrāfijas parādīšanos XIX gadsimtā attīstījās dažādas metodes attēlu pārnešanai uz plaknes, un tika atklātas dažādas foto tehnoloģijas, izmantojot dažādas ķīmiskās vielas. Pirmā pasaules kara laikā daļa foto drukāšanas paņēmienu izzuda, jo dārgmetāli bija nepieciešami kara rūpniecībai. XX gadsimta vidū ASV atkal izplatījās interese par seno fotogrāfiju, radās foto asociācijas, kas īpaši pievērsās alternatīviem fotogrāfijas veidiem. Vēlāk tie kļuva populāri arī Eiropā," skaidro izstādes iniciatore un iekārtotāja Elga Grīnvalde.
Vilijus Žagrakalis ir vienīgais Lietuvā, iespējams, visās Baltijas valstīs, kas darbojas ar platinotipijas foto drukas tehniku, kas ļauj pārcelties pagātnē, lai arī paši attēli ir tapuši mūsdienās. Savos darbos fotogrāfs ir iemūžinājis kultūras mantojumu. Izstādē L + L skatītāji var aplūkot Lietuvas un Latvijas arhitektūras pieminekļus. To vidū ir Pažaisles klostera arkas, Kokneses pilsdrupas, Pakrojas muižas dzirnavas, Kuldīgas iela, Viļņas Svētā Asīzes Franciska baznīca saullēktā, Šauļi miglā un Daugavpils cietoksnis sniegputenī.
"Vienā brīdī mēs ar vecāko dēlu uzzinājām, ka eksistē ne tikai sudraba želatīna foto drukas tehnika, ko izmantoja mūsu vecāki, bet arī daudzas citas metodes," par savas senās fotogrāfijas izpētes pirmsākumiem saka Vilijus Žagrakalis. Viņš ir iepazinies ar vairākām foto drukas tehnikām, kamēr nonācis līdz platinotipijai un soli pa solim uzsācis savus eksperimentus ar šo metodi. "Nauda nav maza," nosmej fotogrāfs, kurš šobrīd ar saviem darbiem regulāri piedalās alternatīvas fotogrāfijas izstādēs ne tikai Lietuvā, bet arī ārzemēs.
Uz jautājumu, kāpēc tik ilglaicīgi palicis uzticīgs tieši šai foto drukas metodei, Vilijus Žagrakalis atbild: "Šī ir pati kvalitatīvākā tehnika, ja fotogrāfiju drukā uz papīra, jo tā nodrošina visplašāko tonālo diapazonu no visām metodēm, kurās tiek izmantota ķīmiskā attīstīšana." Ievadot platinotipijas foto drukas tehnikas procesā, viņš vērš uzmanību uz to, ka tajā tiek izmantots īpašs papīrs. Tas tiek noklāts ar gaismjutīgas ķīmijas sajaukumu ar pallādiju. "Skaisti ar otiņu, lai nebūtu kā ar traktoru pa lauku," akcentē fotogrāfs.
No nožuvušā papīra un negatīva tiek izveidota "sviestmaize". Pēc tam šajā procesā tiek izmantots ultravioletais starojums. XIX gadsimtā tā avots ir bijusi saule, bet viņš izmanto lampu, kaut arī pašā sākumā ir izmēģinājis strādāt ar dabisko gaismu. Šajā laikā uz papīra parādās vieglas attēla kontūras. Vilijus Žagrakalis savā telefonā parāda video, kurā redzams, kā uz papīra tiek uzliets attīstītājs un notiek īsts brīnums – acumirklī rodas attēls visā tā pilnībā, kas pēc tam tiek nomazgāts un izžāvēts, savu stāstījumu noslēdz fotogrāfs.