"Man bija neliela pauze saistībā ar ģimenes pieaugumu, bet tagad es pamazām esmu atsākusi skriet šajā radošās dzīves ritenī, viss atkal iegriežas," sarunā ar laikrakstu Diena saka māksliniece, kuras darbus pašlaik var aplūkot arī Liepājas Latviešu biedrības nama izstāžu galerijā līdzās Ilzes Smildziņas, Katrīnas Gailes, Annas Laicānes un Kristīnes Guršpones darbiem ekspozīcijā Daba. Objekts. Subjekts.
Ilgas kā iedvesma
Alise Mediņa ir jaunās paaudzes māksliniece, kuras ainavās ir saskatāmas spēcīgas saknes tradicionālajā glezniecības skolā savienojumā ar mūsdienu cilvēka sajūtām. Viņa norāda, ka savā darbībā ir atkarīga no vietas, kurā uzturas. "Man visu laiku nākas braukāt pāri tiltam no vienas Daugavas puses uz otru. Rīga mani joprojām uzrunā," uzsver gleznotāja, kura ik pa laikam savā blociņā piefiksē kādu jaunu pilsētas kaktiņu vai krāsu.
Runājot par savu jauno personālizstādi, Alise Mediņa piebilst, ka pagājušajā vasarā viņa ir devusies ceļojumā pa Eiropu (vienā no mākslinieces Facebook lapā publicētajām fotogrāfijām var redzēt viņu stāvam Venēcijas kanāla malā pie nepabeigtas gleznas un krāsu paletes, kurā tiek meklēts ūdens zaļganīgais tonis – I. A.).
"Godīgi sakot, tajā laikā es ļoti sailgojos pēc Rīgas," atminas gleznotāja.
Tieši šobrīd Alise Mediņa ir devusies uz Gruziju, lai divas nedēļas pavadītu Batumi notiekošajā plenērā Melnās jūras krastā, uz kuru viņu kopā ar citiem kolēģiem ir uzaicinājis Latvijā dzīvojošais gruzīnu mākslinieks Nugzars Paksadze un kuram beigās būtu jārezultējas vairāku autoru kopizstādē. "Es ceru, ka atskaiti par dienvidos pavadīto laiku izdosies parādīt arī Latvijā," gleznotāja atklāj savus tālākos nākotnes plānus.
Alise Mediņa atzīst, ka labprāt glezno brīvā dabā. "Atšķirību starp strādāšanu brīvā dabā un darbnīcā var salīdzināt ar saulainu dienu pie jūras iepretim solārijam," stāsta māksliniece un piemetina, ka gleznošana brīvā dabā ir labs treniņš toņu un gaismēnu ķeršanā un prasa īpašu koncentrēšanos, jo tajā viss ļoti ātri mainās: sauli aizsedz mākonis, tavam skatam aizbrauc priekšā autobuss, un notiek daudzas citas neparedzamas lietas.
Trauslā tēma
Alises Mediņas tuvāko nākotnes plānu vidū ir Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozares maģistrantūras absolvēšana šovasar (savu pirmo maģistra grādu viņa ir ieguvusi glezniecībā – I. A.).
"Man iepatikās vairāku Latvijas keramikas meistaru darbi un radās vēlēšanās saprast, kā tie top," paskaidro māksliniece, kura arvien meklē jaunus izaicinājumus, lai izlēktu ārpus savas komforta zonas un pamēģinātu savus spēku citos medijos.
"Keramikas apakšnozarē galvenokārt pievēršas dizainam un sliecas tajā uz skandināvisku stilu: atturīgu un vienkrāsainu, visbiežāk uz balto, bet es jau nevaru atstāt nevienu baltu vietiņu. Es mazliet jaucu gaisu un apzīmēju visu no visām pusēm," smejas Alise Mediņa, kura drīzumā pabeigs savu diplomdarbu Fragile (tulkojumā no angļu valodas – trausls, plīstošs), kura uzmanības centrā būs trauslās mīlestības tēmas risinājums trauslajā porcelānā.
Viens no iedvesmas avotiem ir bijušas senas, kādā Parīzes tirdziņā atrastas fotogrāfijas ar mīlētājiem.
"Šis diplomdarbs būs abu mediju sintēze, kurā glezniecība tiks uzlikta uz porcelāna, bet glazūru efekti ieplūdīs glezniecībā. Es gribu, lai tie veidotu dialogu savā starpā. Redzēs, kas sanāks," stāsta Alise Mediņa un vērš uzmanību uz to, ka darbs ar keramiku ir daudz neprognozējamāks process nekā gleznošana, kurā viss notiek tuvu tam, kā iecerēts.
Visu Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura un maģistra programmu diplomdarbu skate būs redzama bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē (Kronvalda bulvārī 4), kura plašākai auditorijai ir zināma kā viena no Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA1) izstāžu vietām.
Šī ekspozīcija notiks no 3. līdz 21. jūnijam.