"Tā ir kā spēle," par izstādi Vietu vairāk nav, kas līdz 19. maijam skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā, saka dizainers un pētnieks Kristaps Grundšteins. Kopā ar mākslinieci Brigitu Zelču-Aispuri reiz vērojot to, kas apkārt notiek, abi aizdomājušies, ka vide ir tik ļoti sakārtota un blīva, ka bieži liekas, ka vairāk vietu nav nekam. Cilvēks noplāta rokas un secina, ka viss ir pabeigts un aizņemts. Vairs nav labi atalgotu amatu, vairs nav vietu lidmašīnā, nav brīvu vietu uz izrādi, pietrūkst vietu bērnudārzā, uz cietā diska vietas vairāk nav, valsts apmaksāto studiju vietu nav...
"Mūsu spēle ir paskatīties, ko vēl tajā aizņemtībā varētu parādīt. Ko darīt, kad vietu šķietami vairāk nav. Kādam tas ir izdevīgi, bet lielākajai daļai sabiedrības jārisina situācija, kā iekļauties jau noslēgtās struktūrās. Mēs mēģinām tad, kad vietu vairāk nav, kaut ko tomēr ietilpināt un šim nolūkam izmantojam izstāžu zāli Arsenāls," stāsta K. Grundšteins. Lai gan šī ir viena no arhitektoniski visplašākajām izstāžu telpām Rīgā, arī te vietu vairāk nav. Kolekciju glabāšanas apstākļi ir ļoti šauri, un tiek izmantots katrs kvadrātcentimetrs. Piemēram, 4166 glezniecības kolekcijas mākslas darbi tiek glabāti 359 m2. LNMM ir lieliski atjaunots, bet Arsenāls vēl gaida pārmaiņas.
Par spīti telpu trūkumam, Brigitas Zelčas-Aispures un Kristapa Grundšteina izstāde ir mēģinājums iespraukties jau vairāk nekā 186 gadus senajā ēkas arhitektūrā, to lietojot nevis kā ietvaru saviem darbiem, bet kļūstot par tās sastāvdaļu. "Ko tik senā ēkā vēl pielikt? Mēģinām visādi – cauri griestiem, sienās, grīdā..." precizē K. Grundšteins, līdz galam tomēr nevēloties atklāt, kam lai izstādes skatītājs piegriež vērību. Lai izteiktu domu, palīgos ņemti ļoti dažādi izteiksmes līdzekļi. Šī nav izstāde, ko var apskatīt vienā mazā, konkrētā telpā. Mākslinieku veidotais objekts burtiskā nozīmē iziet cauri visai Arsenāla ēkai, pētot robežas starp mākslu, arhitektūru, dizainu. "Vai skatītājs, ienākot muzejā, vispār pamanīs to, ko piedāvājam, vai arī domās, ka... notiek remonts," gudro K. Grundšteins un izstāsta anekdotisku gadījumu, ka reiz kāds mākslas kritiķis pēc izstādes visatzinīgākos vārdus veltījis evakuācijas plānam, kas bijis pie sienas.
Norādes, plāna vai ceļveža nebūs, taču pieteikts, ka izstāde notiek 2. stāvā, un, virzoties uz turieni, skatītājam jābūt vērīgam. "Tikai augšā varēs saprast kopīgo mērogu," uzsver K. Grundšteins. Interesenti arī aicināti uz tikšanos ar abiem māksliniekiem cikla Sarunas muzejā ietvaros 14. aprīlī plkst. 13. "Kopā iziesim ceļu pa garajām kāpnēm," sola K. Grundšteins. "Atšifrējumu tāpat priekšā nevar pateikt, jo katram jau skatījums ir savādāks. Ne vienmēr mūsu iecere var sakrist ar skatītāja pieredzi un vēlmi redzēt."