Kuratore Inga Šteimane Raiņa personību un darbus ar laikmetīgo mākslu šogad saista jau otro reizi, iepriekš Mākslas stacijā Dubulti veidota izstāde Man sirdī tīģer’s (skatāma līdz 15. septembrim), kas atsaucas uz Raiņa lugu Jāzeps un viņa brāļi. Viņas kūrētajai Cēsu festivāla laikmetīgās mākslas izstādei, kas no 3. jūlija būs aplūkojama Cēsu Alus brūzī, dots Raiņa pirmā dzejas krājuma nosaukums Tālas noskaņas zilā vakarā.
Izstādē būs skatāmi 14 Ziemeļeiropas un Baltijas valstu mākslinieku darbi. "Tas ir kultūrpolitisks gājiens," uz reģionālo izstādes koncepciju norāda kuratore. Viņa uzskata, ka Latvijas mākslas telpā nepieciešams skaidrāk iezīmēt reģiona identitāti, lai mēs spētu tajā ieraudzīt arī sevi. "Problēma ir, ka nevaram novērtēt to, ko mums atved, jo nav skaidras platformas, uz kuras mēs stāvam un ar kuru varam redzēto salīdzināt."
Viņi nerēķinās ar modi
Izstādei kuratore atlasījusi "postjaunus" māksliniekus – paaudzi no 30 līdz 40 gadiem –, kuri vairs tik daudz neeksperimentē, bet ir skaidri attīstījuši savu rokrakstu. "Mans nosacījums bija, lai mākslinieki nav līdzīgi cits citam. Viņi strādā, nerēķinoties ar modi, piemēram, Miķelis Fišers dara visu pretēji tam, kā būtu jārīkojas mūsdienīgam, izglītotam māksliniekam. Islandiete Margrēta Blendala nedomā par to, vai apkopēja aizslaucīs viņas mākslu vai ne. Tas ir tik bezgala skaisti," izstādes mākslinieku bezkompromisa radošo brīvību raksturo Inga Šteimane.
Cēsu Alus brūzī būs skatāmi Tomasa Bēlinga (Vācija), Ānes Grafas (Norvēģija), Stena Āres Sannbeka (Norvēģija), Miķeļa Fišera (Latvija), Jurgas Barilaites (Lietuva), Margusa Tamma (Igaunija), Bolatas Sīlis-Hēgas (Dānija, Grenlande), Margrētas Blendalas (Islande), Merikes Estnas (Igaunija, Lielbritānija), Elinas Broterusas (Somija, Francija), Emīlijas Škarnulītes (Lietuva, Norvēģija) un Sofijas Hultenas (Zviedrija, Vācija) darbi. Izstādē iekļauta somu mākslinieces Maijas Hirvanenas (Somija) performance, kura notiks 4. jūlijā Vidzemes koncertzālē.
Latviešu māksliniekam Arturam Virtmanim ar Alus brūža telpām bijis par maz. "Viņš veido milzīgus, divmetrīgus hēlija balonus uz brūža jumta. Redzēs, kas tur sanāks," stāsta kuratore un piebilst, ka 80 procentu darbu izstādei top no jauna, daži uz vietas Cēsīs. Būs daudz pārsteigumu.
Krājuma Tālas noskaņas zilā vakarā iedvesmotie darbi labi iederoties Alus brūža korpusos, no kuriem daļa tapusi XIX gadsimta beigās, gluži tāpat kā Raiņa dzeja. "Labi, ka brūzis ir mežonīgs un neapgūts, bet varbūt varētu pamēģināt to tomēr padarīt mazliet civilizētāku, atstājot skaistās sabrukuma detaļas, nemainot identitāti, bet modernizējot," par pamesto telpu nepilnībām, kas mēdz būt traucējošas, lai izstādītu mākslu, bilst Inga Šteimane. Viņa šogad pirmo reizi apmeklētājiem atvērusi bumbu patversmi, kura atrodas brūža teritorijā un kurā tiks izrādītas Emīlijas Škarnulītes filmas.
Liderīgais laikmets
Tālas noskaņas zilā vakarā ir krāsains nosaukums, kas arī saturiski labi iederējies izstādes koncepcijā. "Man šajā izstādē gribējās parunāt par postmodernajām vērtībām, pret kurām mēs esam izturējušies vieglprātīgi un daudz kritizējuši," atklāj Inga Šteimane. Viņa atgādina, ka šķietami sapņaini nodēvētā dzejas grāmata saturiski nemaz tāda nav. "Krājuma nosaukums izklausās pēc kādas dabas ainavas vai kaut kā sentimentāla, bet tajā iekļauti darbi, kas liek nobālēt pat vēlāk padomju laikā tapušo proletariāta dzejoļu autoriem. Tur ir pavisam maz privātu noskaņu, nav nekādas impulsīvas, sakāpinātas emocionālās sajūtas. Tās noskaņas ir tik neatliekamas un neapstādināmas kā dienas cikls. Tur ir revolucionāras gaidas," lasot Raiņa dzeju, secinājusi kuratore. Viņa gan piebilst: "Tas, par ko Rainis šajā krājumā stāsta, ir jau pagājis."
Ārzemju mākslinieki Raini iepazinuši vien no biogrāfijām, fotogrāfijām un laikmeta aprakstiem, jo krājums Tālas noskaņas zilā vakarā angliski nav tulkots. "Daudzi centās saprast, vai viņš varētu būt līdzīgs Trāklam (austriešu dzejniekam Georgam Trāklam – E. G.), bet tā gluži nav," atklāj Inga Šteimane. Kuratore caur izstādes mākslinieku dažādību vēlējusies runāt par tā saukto diskursa kultūru, kurā katrs var būt brīvs un reizē aizsargāts. "Tagad, kad veidojas apdraudējuma situācija, sāc redzēt, ka tas liderīgais laikmets, kurā visi nedomāja vienādi, nemaz nebija tik ļauns."
Izstāde
Tālas noskaņas zilā vakarā
Cēsu Alus brūzī 3.VII–9.VIII