Andris Eglītis ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem Latvijas gleznotājiem, kurš paralēli strādā ar instalāciju, tēlniecību un būvēšanu. Topošā Izstāde būs Eglīša un viņa domubiedru kolektīvi realizēts notikums, kurā vienkopus atrodami mākslinieka jaundarbi, gleznas no agrāk īstenotiem cikliem, instalācijas un būvējumi, ietverot laikabiedru mākslas darbus un īpašas norises.
“Izstādē vienlīdz nozīmīgs ir gan “iznākums” – Rietumu kultūrā iecienīts specifiskas telpiskās pieredzes formāts, gan arī “process” – ekosistēmas un kolektīvas apziņas rašanās, identitātes un konteksta pētīšana,” saka Andris Eglītis.
Izstāde ir ierosināta un konstruēta situācija, kuras veidošanā iesaistīti Eglīša domubiedri – gleznotājs Jānis Blanks un fotogrāfs Sandijs Ruļuks, un kurā aplūkojami vairāku citu mākslinieku darbi, kas nes liecības no Andra Eglīša dibinātās brīvdabas mākslas telpas Savvaļa (Drusti, Latvija). Personālizstādes sagatavošanā piedalās kurators Aleksejs Beļeckis, telpas māksliniece Liene Pavlovska, dizainere Una Grants, tēlnieks Oto Holgers Ozoliņš, restauratores Rēzija Zēgnere un Maija Tirzīte, galdnieks Augusts Eglītis, topošie arhitekti Tils Zigmunds Ozoliņš un Mārtiņš Sarvuts, mākslinieces Kei Sendak, Alise Builevica un Katrīna Eglīte.
“Būtiski, ka Eglītis un izstādes komanda glezniecību neuzskata tikai par vizuālu parādību. Mēs glezniecību pētām arī viņpus fiziskā redzes aparāta, tāpēc vairākas izstādes norises un procesi ir vērsti uz citām maņām,” atklāj Aleksejs Beļeckis.
Pasākumu programmu papildinās mākslinieces Alises Kiampo tējas performance, dzejniece Agnese Krivade meklēs Izstādes procesu atbilstības vārdu pasaulē – apmeklētājiem būs pieejama īpaša avīze, kas dokumentē ekspozīcijas tapšanu, audiopavadoņi un publiskas sarunas.
Lai gan Izstādi atklās mēneša beigās, jau no šīs nedēļas muzeja 3. stāva vestibilā aplūkojama lielformāta glezna – viens no astoņiem darbiem, kas tapa 2022. gadā pēc Latvijas Nacionālās operas un baleta uzaicinājuma veidot scenogrāfiju Jāņa Kalniņa operai Hamlets. Izmēra ziņā grandiozo darbu radīšanai Andris Eglītis pārbūvējis savu darbnīcu, uzstādot īpašu grīdu un pacēlāju sistēmu, kā arī izgudrojis jaunus gleznošanas instrumentus. Muzejā eksponētā kompozīcija apmeklētājam piedāvā unikālu “iegremdēšanās pieredzi”, tuvplānā sastopoties ar skatuves glezniecības mērogu.
Izstādi organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar radošo producenti Kitiju Vasiļjevu. Tās norišu un izglītības programma būs publicēta muzeja mājaslapā un sociālajos tīklos.
Andris Eglītis dzimis 1981. gadā, dzīvo un strādā Rīgā un Savvaļā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, papildinājis zināšanas Mančestras Metropolitēna universitātē, I. J. Repina Pēterburgas Valsts mākslas institūtā, Augstākajā tēlotājmākslas institūtā HISK Gentē. No 2008. līdz 2017. gadam pasniedzis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedrā un turpmākos divus gadus bijis tās vadītājs.
Kopš 2008. gada Andris Eglītis sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes Latvijā, Beļģijā, Lietuvā, Vācijā, kā arī piedalījies vairāk nekā 30 grupu izstādēs Latvijā, Itālijā, Francijā, Beļģijā, Indijā, Vācijā, ASV, Austrijā u.c. 2013. gadā mākslinieks saņēmis Purvīša balvu, 2015. gadā pārstāvējis Latviju 56. Venēcijas mākslas biennālē (darbs Paduse (Armpit), kopā ar Katrīnu Neiburgu).
Andris Eglītis veidojis scenogrāfijas teātra izrādēm un operām, veicis pasūtījuma gleznojumus Latvijas Valsts prezidenta pils Svētku zāles griestiem un Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves dzelzs priekškaram. 2020. gadā savas darbnīcas teritorijā Drustu pagastā kopā ar domubiedru grupu dibinājis brīvdabas mākslas telpu Savvaļa un ir viens no tās vadītājiem.