Latvijas Arhitektūras muzejā līdz 14. maijam aplūkojama izstāde Arhitektūras zīmējums. 18.–21. gadsimts, kas iepazīstina ar arhitektu oriģinālajiem zīmējumiem Latvijā un to izmaiņām vairāku gadsimtu garumā. "Ideja par šādu ekspozīciju radās, kad Latvijas Arhitektūras muzejs kopā ar kuratoru Jāni Lejnieku rīkoja arhitekta Modra Ģelža piemiņas izstādi Rīgas mākslas telpā, kuras plašums ļāva parādīt viņa daiļradi no sākuma līdz beigām. Tad es pamanīju, ka pat viena autora rokrakstā var redzēt, kā viņa oriģinālais zīmējums ir mainījies līdzi laikam, modei un tehnoloģijām, stāsta izstādes kuratore Ilze Martinsone.
Šī ekspozīcija iesākas ar vienu no muzeja krājuma dārgumiem. Tas ir par pirmo Rīgas pilsētas arhitektu uzskatītā Kristofa Hāberlanda oriģinālais zīmējums. Tas tapis 1792. gadā un ļauj spriest par tālaika izsmalcināto zīmējumu kultūru, kas saglabājās arī nākamajā gadsimtā. "Jo tuvāk mūsdienām, jo straujākas pārmaiņas," piebilst kuratore. Jau XX gs. sākumā detalizēti, krāsaini darbi tiek izstrādāti tikai dažkārt, jādomā – pēc īpaša pasūtījuma. Lielākā daļa tālaika grezno ēku fasāžu skiču ir tehniski tušas zīmējumi. I. Martinsone vērš uzmanību uz nacionālā romantisma meistara Aleksandra Vanaga miniatūrajiem zīmējumiem – jau Pirmā pasaules kara laikā viņš domā par tipveida ēkām Latvijas lauku atjaunošanai.
Izstāde turpinās ar 20. gadiem, kad Latvijas valsts top uz kara atstātajām drupām. Neskatoties uz esošo situāciju, tajā laikā tiek iesākti nacionāli nozīmīgi projekti, to vidū arī Brāļu kapi, kuru pirmos metus Aleksandrs Birzenieks ir radījis uz lēta papīra, kas liecina par vispārējo nabadzību. Savukārt 30. gadu zīmējumos var ieraudzīt autoritārisma laikus un valdošo noskaņojumu. Pēc Otrā pasaules kara lielākā daļa atzītāko arhitektu ir emigrējuši uz ārvalstīm, Latvijā ir palikuši tikai daži. 50. gados top Latvijas Zinātņu akadēmija, kurā arhitekts Osvalds Tīlmanis ir atļāvies zināmu brīvību interjeru metos – te atrodami gluži impresionistiski pasteļa zīmējumi. 60. gadi ir izlaušanās laiks, ko ilustrē Martas Staņas, Oļģerta Ostenberga un citu autoru darbi. Te var uzskatāmi ieraudzīt, kā jaunās tehnoloģijas ietekmē zīmējumus. "Parādījās flomāsteri, kas ļāva tapt īsteni ekspresīviem darbiem," norāda kuratore.
70., 80. gadi atnāk ar grafiskās kultūras degradāciju, tomēr tajā laikā stagnācijas nogurdinātie arhitekti, nespējot realizēties praktiskajā darbā, pievērsās konceptuālām idejām jeb tā saucamajai papīra arhitektūrai, starp viņiem ir arī ievērojamais multimākslinieks Hardijs Lediņš. Izstāde noslēdzas ar XXI gadsimtu, kurā ar roku veidots arhitektūras zīmējums ir gandrīz izzudis. Taču daļa arhitektūras meistaru zīmējuma tehniku turpina izmantot kā instrumentu, kas palīdz akumulēt prāta radošo darbību.
Pareizaisvirsraksts