Izstādē Laikmeta refleksijas ir eksponēti Latvijas mākslinieku XX gadsimta darbi no Rietumu bankas glezniecības kolekcijas, kuras veidošana ir sākta pirms trīsdesmit gadiem. "Mēs vēlējāmies izcelt pašu kolekcijas veidotāju iecienītākos autorus un vienlaikus parādīt paaudžu maiņu XX gadsimta Latvijas mākslā," atklāj izstādes kuratore Vita Birzaka. Ekspozīcijai ir izraudzītas deviņpadsmit mākslinieku četrdesmit četras gleznas, kas tapušas no pagājušā gadsimta 20. līdz 90. gadiem.
Muzejā Rīgas birža aplūkojamās izstādes scenogrāfs ir mākslinieks Kristians Brekte. Viņš ir radījis krāsainu un intensīvu telpu, izvēloties toņus, kas saskan ar darbiem vai – tieši pretēji – kontrastē ar tiem. Ekspozīcijas centrālais darbs – Rūdolfa Piņņa Peonijas (1960) – burtiski uzsprāgst uz izteiksmīgi dzeltenās krāsas sienas, norāda Kristians Brekte. Viņa veidotajam izstādes iekārtojumam nav noteikta sākuma un galapunkta, un tas ļauj ieraudzīt saspēli starp dažādu autoru darbiem.
"Veidojot izstādi, es daudz domāju par izvēli – par katra mākslinieka izvēli sadarboties vai nesadarboties ar varu, par to, ka daži no viņiem karjeras dēļ bija spiesti lauzt savu rokrakstu, pielāgoties un mācīties gleznot no jauna," atzīst Vita Birzaka. Viņas teikto uzskatāmi parāda Rūdolfa Piņņa daiļrade ar reālistiskāko Gaujas līci (XX gs. 50. gadi) un abstraktākajiem Vecrīgas jumtiem (1967), kas gleznoti ar tīriem krāsu toņiem, kuri viņam pašam ir daudz tuvāki.
Dabas toņi
Ejot cauri izstādei pulksteņa rādītāju kustības virzienā, nākamais pieturas punkts ir triju autoru gleznas, kas atklāj jūras tēmu. Šie autori ir viens no izcilākajiem Latvijas marīnistiem Eduards Kalniņš ar darbiem no dažādiem daiļrades posmiem – Pēc zvejas (XX gs. 40. gadi) un Laivas pie jūras (XX gs. 70. gadi) –, atspulgu meistars Valdis Kalnroze un ar absolūto redzi apveltītais Jānis Osis, kurš eļļas glezniecībā ir sasniedzis akvarelim piemītošo vieglumu un caurspīdīgumu un ievērību guvis jau ar savu diplomdarbu Latviešu zvejnieki, kas 1956. gadā tika eksponēts Venēcijas biennālē.
Līdzās šīs trijotnes gleznām ir redzami ainavista Konrāda Ubāna darbi. "Viņu saistīja dabā sastopamo smalko krāsu toņu attiecības, īpaši – niansētās zaļās krāsas pārejas. Pārdaugavas ieliņas un Kokneses apkārtne ir Konrāda Ubāna glezniecības motīvi mūža garumā," lasāms izstādes tekstā. Rīgas biržā ir eksponēts gan Pērses upes, gan arī Irbenes ielas attēlojums attiecīgi no pagājušā gadsimta 20. un 30. gadiem.
Ar sešiem darbiem ir pārstāvēts viens no bankas kolekcijā visbiežāk sastopamajiem vārdiem – Jānis Pauļuks. Izraudzīto gleznu vidū ir 40. gados tapušais pašportrets, klusā daba ar vijolītēm un viņa sievas Felicitas portrets. Tas bija dramatisks laiks mākslinieku personiskajā dzīvē – īpaši jaundzimušā dēla zaudēšana – uz sarežģītā vēsturiskā fona, kas jūtams arī izteikti tumšajā kolorītā. "Izstādē izgaismojas darbu sudrabainums un izceļas Jāņa Pauļuka saliktie nelielie akcenti. Vienalga, vai tas būtu baltais otas gals viņa paša pašportretā vai acu spīdums un lakotie nagi Felicitas attēlojumā, – tas viss piešķir darbiem dzīvīgumu," skaidro Vita Birzaka.
Ekspozīcijā ir skatāma arī Jāņa Pauļuka glezna Ģimenes dārziņi ar mājiņām (1943) un divi 50. gados radīti darbi – Stafete un Zvejnieki velk tīklu. Pēdējais no tiem ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā iekļautās gleznas Mangaļsalas zvejnieki (1959) mets. "[Tajā] tīkli zvejnieku rokās atveidoti pietiekami reālistiski, bet bankas kolekcijas versijā mēs redzam, kā mākslinieks pārvērš tīklus gleznieciskā jūklī, ko veido izšķaidītas krāsas plūdumi, tādējādi liekot mums atcerēties Džeksona Poloka (1912–1956) audeklus," izstādes Laikmeta refleksijas katalogā raksta mākslas zinātniece Natālija Jevsejeva.
Brīvības elpa
Izstādē ir satikušies arī vairāki vienas dzimtas pārstāvji – brāļi Oto un Uga Skulmes, abi Rīgas mākslinieku grupas dalībnieki, bet katrs ar savu ceļu dzīvē un glezniecībā, Džemma Skulme un viņas krusttēvs Leo Svemps, kurš izcēlies kā estēts ar aristokrāta manierēm un izturētu stilu sabiedrībā un košu krāsu izvēli un greznu priekšmetu inscenējumu savās klusajās dabās, – stāsta izstādes kuratore.
Iepazīstinot ar ekspozīciju, Vita Birzaka vērš uzmanību uz Ludolfa Liberta Lielveikalu Printemps Parīzē (1923) – uz papīra gleznotam darbam ir neraksturīgi iespaidīgs izmērs, šī aina ir piesūcināta ar Eiropas brīvības elpu, kas tajā laikā daudziem māksliniekiem kļuva par iedvesmas avotu. "Saskaņā ar leģendu pirms kara šī glezna piederējusi turīgai ebreju ģimenei, kurai nācās steidzīgi evakuēties no Rīgas 1941. gada jūnija beigās, atstājot visu savu mantu. Kad 1945. gadā ģimene atgriezās mājās, izrādījās, ka no visas viņu kolekcijas ir saglabājušās tikai divas gleznas, kuras atradās sētnieka istabā. Sētnieks tās bija noņēmis no dzīvokļa sienas un aiznesis uz savu mājvietu. Šie darbi ir pārdzīvojuši karu un pēc tam atgriezušies ģimenē," atklāj kolekcijas veidotāji, kuri Liberta gleznu ir iegādājušies no mantiniekiem.
Kolekcijas veidotāju iecienītāko autoru vidū ir arī Jānis Ferdinands Tīdemanis, no kura darbiem izstādē ir redzams Tirgus skats (XX gs. 20. gadi), Baltie koki (XX gs. 30. gadi), Diena pludmalē (Karstie avoti) (XX gs. 40. gadi) un Zirgs (1956). "Antverpenes Karaliskās mākslas akadēmijas absolvents pārliecinoši ienāca Latvijas mākslas scēnā gan ar saviem darbiem, gan ar savu trakulīgo raksturu, ko precīzi aprakstījis viņa laikabiedrs literāts Anšlavs Eglītis," atgādina Vita Birzaka un pārceļ savu stāstījumu uz nesenākiem laikiem.
Deviņdesmitie gadi izstādē ienāk ar Imanta Vecozola gleznām Klusā daba ar kūpošo podu (1994) un Klusā daba ar sviestu un mārrutkiem (1995), kurās, eksponējot un uzgleznojot krāsās tuvus ikdienas priekšmetus, viņš ir panācis gandrīz vai svētbildes efektu. Es gribu iet prom no šī virziena – savas jaunākās izstādes Gaismas laušana atklāšanā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā teica pats mākslinieks, kuram šogad apritēs deviņdesmit gadu (Imanta Vecozola personālizstāde būs atvērta līdz 23. jūlijam – I. A.).
Rietumu bankas kolekcijas ekspozīcijā ir pārstāvēti arī Indulis Zariņš, Vilis Ozols, Laimdots Mūrnieks, Kārlis Dobrājs, Inta Dobrāja un Aleksandra Beļcova, kura savu vārdu Latvijas mākslas vēsturē ir ierakstījusi ne tikai kā māksliniece, bet arī kā kultūras vērtību saglabātāja.
Izstāde
Laikmeta refleksijas. Rietumu bankas Latvijas glezniecības kolekcija
Mākslas muzejā Rīgas birža līdz 28.V